Viens no cukurrūpniecības pamatlicējiem Latvijā.

Dzimis Dignājas pagasta Muižniekos 1866. gada 15. septembrī kā vecākais dēls Anša un Annas Jostiņu ģimenē. 1923. gada pasē kļūdaini norādīts, ka Andreja dēls.

Pēc vietējās skolas beigšanas mācījies Vecsātu zemkopības skolā. Pēc tam sekoja militārais dienests, pēc kura divus gadus bijis muižu pārvaldnieks Latvijā. Sekoja desmit gadi Krievijā, kur pārvaldījis vairākas lielas saimniecības.

Strādājot Krievijā, iepazinies ar cukurbiešu kultūru un cukurrūpniecību. Tur arī iepazinies ar inženieri un vēlāko Latvijas valsts cukura monopola pārvaldnieku J.Laži, ar kuru pēc atgriešanās dzimtenē 1923. gadā uzsāka cukurrūpniecības nozares popularizēšanu Latvijā.

No uzņēmuma dibināšanas brīža līdz pat savai nāvei strādājis Jelgavas cukurfabrikā. Kā pēdējais amats tajā minēts cukurbiešu audzēšanas vadītājs.

1936. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Par cukurrūpniecības jautājumiem arī publicējies. Pēc laikabiedru atstātiem stāstījumiem redzams, ka J.Jostiņu interesējusi arī vēsture un grāmatniecība. Atbalstījis savu māsu dēlu Alfrēda Gobas un Artura Lapiņa izglītības centienus un pievēršanos rakstniecībai un mākslai.

Sieva Jūlija Jostiņa, dzimusi Pētersone. Dzimusi 1874. gada 30. martā.

Jānis Jostiņš miris nepilnu 72 gadu vecumā 1938. gada 10. maijā Jelgavas Sarkanā krusta slimnīcā pēc saslimšanas ar plaušu karsoni. Zemes klēpī guldīts 1938. gada 14. maijā Rīgas Lielajos kapos.