Jānis Kurelis

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs. Dienējis: 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons (pulks)

Jānis Kurelis (1882. gada 6. maijs — 1954. gada 5. decembris) - Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris, Kureļa grupas komandieris (1944.). Kureļa grupas skaitliskais sastāvs, piesakoties bēgļiem, aizsargiem un atstāto apriņķu policistiem, sāka strauji pieaugt, un tās skaits sasniedza aptuveni 3000 vīru.

Ģenerālis Jānis Kurelis - cīnītājs pret padomju un nacistu okupācijas varu

"Starp Latvijas armijas virsniekiem pulkv. Kurelis atzīmējams kā izcili stāvošs ar saviem dziļi attīstītiem un tikpat dziļi norūdītiem kareiviskiem principiem. Kara un revolūcijas gadi ne tikai nav atstājuši ne mazāko bojājošo iespaidu uz viņa morāli, turpretim to ir nospodrinājuši līdz svētumam. Būdams bez mazākās godkārības, viņš pat atzinības saņemšanu par darbu tur par nevajadzīgu. [..] Vārdos atturīgs," – 1921.g., ģenerālis Kārlis Goppers.

"Saticīgas un labas dabas cilvēks," ģenerālis Mārtiņš Peniķis 1924., vēlāk 1932. gadā – "Savus dienesta pienākumus izpilda ļoti centīgi un godīgi. Vajadzīgos reglamentus, likumus un noteikumus pārzin labāk par visiem pārējiem divīziju komandieriem. [..] Ar ārzemju militāro literatūru nav pietiekamā mērā pazīstams. Salīdzinot ar pārējiem divīziju komandieriem, viņam ir gan daži trūkumi taktiskās zināšanās, bet par to viņš labāk pārzin mūsu likumus un saimniecību un pedantiski tos izpilda."

Ģenerālis Pēteris Radziņš 1928. gadā "Cilvēks ar ļoti augstām morāliskām un ētiskām īpašībām kā attiecībā uz dienesta pienākumiem, tā uz sabiedrisko dzīvi."

***

Jānis Kurelis dzimis 1882. gada 6. maijā Ērģemes pagasta "Bērņos", kalpa ģimenē. Ģimene pārcēlās uz dzīvi Pleskavā.

No 1891. līdz 1893. gadam Kurelis mācījās Pleskavas latviešu luterāņu draudzes skolā.

1893. gadā iestājās un 1899. gadā absolvēja Pleskavas Sergija reālskolu.

1899. gada jūlijā kā brīvprātīgais iestājās Varšavā dislocētajā Krievijas armijas 183. Pultuskas kājnieku pulkā. Pēc karaskolas beigšanas pārcelts uz 22. Ņižņijnovgorodas kājnieku pulku.

1899.-1901. studējis Odesas junkurskolā, kuru absolvēja ar izcilību, iegūstot podporučika dienesta pakāpi.

1904. gadā pārcelts uz Mandžūriju 12. Austrumsibīrijas strēlnieku pulka sastāvā. Vēlāk viņš tika iedalīts 3. Austrumsibīrijas strēlnieku divīzijas atsevišķajā ložmetēju rotā.

Kurelis piedalījās 1904.-1905.gada Krievu-japāņu karā. 1905. gadā viņam piešķīra poručika dienesta pakāpi.

Par nopelniem 1904.-1905. gadu Krievijas—Japānas karā tika apbalvots ar

  • Staņislava III šķiras
  • Annas IV šķiras ordeņiem.

1906. gadā Kurelis atgriezās 22. Ņižņijnovgorodas kājnieku pulkā, kurš bija dislocēts Polijā.

1909. gadā paaugstināts par štābkapteini.

1910. gada janvārī pārcelts uz Ģenerālštābu Pēterburgā, bet oktobrī uz Ģenerālštāba pārvaldes karaspēka organizācijas daļu, kur pildīja administratīvus amatus.

1912. gadā viņš atkal atgriezās 22. Ņižņijnovgorodas kājnieku pulkā.

1913. gadā viņu nozīmēja uz Galveno karaspēka dzīvokļu pārvaldi, vienlaikus paaugstinot apakšpulkveža pakāpē.

1915. gadā kā bataljona komandieris 22. kājnieku pulka sastāvā viņš piedalījās 1. Pasaules kara kaujās Rumānijas frontē.

1916. gada 15. janvārī Kureli kā rotas komandieri pārcēla uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu (komandieris Jukums Vācietis).

Piedalījās kaujās sākot no 1916. marta pie Ķekavas.

Aprīlī Kurelis atkal atgriezās 22. Ņižņijnovgorodas pulkā, kur 1916. gada 2. decembrī tika paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1917. gada aprīlī Kurelis atkal atgriezās 5. Zemgales pulkā kur ieņēma 2. bataljona komandiera amatu. Augustā viņš piedalījās kaujās pie Mazās Juglas, kur saindējās ar kaujas gāzēm un tika kontuzēts. 9. novembrī paaugstināts par pulkvedi.

Par varonību kaujā pie Mazās Juglas 1920. gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara Ordeni.

1918. gada janvārī atvaļinājās no Krievijas armijas.

Par dalību 1. Pasaules karā apbalvots arī

  • Staņislava II šķiras,
  • Annas II šķiras
  •  Vladimira IV šķiras ordeņiem
  • ar  IV šķiras (t.s. zaldātu) Jura krustu. 08.1917, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 984409

Pēc demobilizācijas caur Vladivostoku viņš 1918. gada martā nonāca Šanhajā, kur satikās ar virsleitnantu Krišu Upelnieku, J.Ozolu un R.Valdmani.  Viņiem izdevās panākt Francijas piekrišanu organizēt latviešu karaspēku Sibīrijā.

1918. gada 14. novembrī Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes Centrālais Birojs Kureli iecēla par formējamā latviešu strēlnieku pulka (no decembra Imantas pulks komandieri).

1919. gada aprīlī Kurelis kļuva par Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes Kara nodaļas priekšnieku un latviešu karaspēka daļu Sibīrijā komandieri, bet 9. augustā par kara lietu pārzini pie Latvijas Pagaidu valdības pārstāvja Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Septembrī Kurelis kopā ar Imantas pulku ar kuģi devās apkārt pasaulei uz Latviju. Liepājā imantieši ieradās 21. novembrī. 23. novembrī viņu iecēla par Latvijas armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieku.

1920. gada jūlijā Kurelis kļūst arī par Apsardzības ministrijas padomes pastāvīgo locekli, bet no septembra līdz 1921. gada aprīlim ieņēma arī Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieka amatu.

Kopš 1921. gada 1. oktobra viņš ieņēma Tehniskās pārvaldes priekšnieka palīga amatu.

No 1922. gada 1. februāra līdz 1940. gada 24. maijam Kurelis bija Tehniskās divīzijas komandieris.

1925. gada 22. jūnijā Kureli paaugstināja par ģenerāli. Ilgu laiku viņš bija arī Kara virstiesas loceklis.

1930. gadā absolvējis Kara akadēmiskos kursus.

Par dalību 1.Pasaules karā un neatkarības cīņās apbalvots ari ar:

  • II un III šķiras Trīszvaigžņu,
  • I šķiras Viestura ordeņiem,
  • Aizsargu Nopelnu krustu
  • Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļu.
  • ar Čehoslovākijas Kara krustu
  • Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.

30. gadu vidū ģenerālis salaulājās ar ārsti Elzu Rozenvaldi.

1938. gadā viņiem piedzima dēls Jānis Uldis, bet 1940. gada janvārī — meita Inese Elza.

1940. gada maijā Kurelis atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

No 1942. gada līdz 1943. gada decembrim Kurelis bija Latvijas invalīdu kooperācijas savienības slēgšanas un apsargāšanas arteļa “Apsardze” direktors.

1943. gadā, kad vācu nacistu okupācijas varas iestādes pieļāva Aizsargu organizācijas atjaunošanu, viņš iestājās 5. Rīgas aizsargu pulkā.

1944. gada jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris Veide, izpildot okupācijas pārvaldes rīkojumu noorganizēt no vēl atlikušajiem Rīgas apriņķa aizsargiem pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros un Slokā, pilnvaroja ģenerāli Kureli apvienot militārā vienībā 3. un 4.iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu”.

Sākotnēji vienība bija paredzēta iespējamai frontes aizstāvēšanai un speciāli apmācītu cilvēku grupu nosūtīšanai partizānu darbībai frontes aizmugurē.

1944. gada septembrī kurelieši atkāpās uz Kurzemi, kur apmetās Strazdes un Ugāles apkārtnē. Vienības sastāvs nepārtraukti mainījās, sasniedzot 2000-3000 vīru kopskaitu, to papildināja arī dezertieri un leģionāri, kuri nevēlējās atstāt Latviju un doties uz Vāciju, kā arī no mobilizācijas izvairījušies jaunieši un vietējie iedzīvotāji.

Kureļa grupa uzturēja ciešus sakarus ar 1943. gada 13. augustā nelegāli nodibināto nacionālās pretošanās kustības organizāciju — Latvijas Centrālo padomi, - kā arī ar Zviedrijas militāro izlūkošanas dienestu.

Ģenerālis Kurelis un īpaši viņa štāba priekšnieks LCP militārās komisijas loceklis Upelnieks cerēja uz iespējamu 1919. gada situācijas atkārtošanos.

1944. gada 14. novembrī vācu SS un SD vienības aplenca un arestēja to galvenos spēkus Puzes pagasta "Stiklos".

1944.g. 20. novembrī 8 kureliešu štāba virsniekus jūras kāpās pie Liepājas nošāva, bet daudzi simti nonāca nacistu koncentrācijas nometnēs Štuthofā un Kēnigsbergā.

Nošautie virsnieki bija:

  • kapteinis Kristaps Upelnieks,
  • pulkvedis Pēteris Liepiņš,
  • kapteinis Jūlijs Mucenieks,
  • virsleitnants Jānis Gregors,
  • virsleitnants Jānis Rasa,
  • virsleitnants Prikalis,
  • leitnants Filipsons,
  • darbvedis Kārlis (pēc citām ziņām - Jānis) Valters.

(Avoti: L.Siliņš Ģenerāļa J.Kureļa grupa, liepājniece Biruta Gereiša, kurelietis Egils Upelnieks)

Leitnanta Rubeņa bataljona atceres pasākumsTalka leitnanta Rubeņa bataljona muzejā

1944. g. 14. novembrī pēc Kureļa un citu viņa virsnieku arestēšanas notikusi kratīšana, pēc kuras SS obergrupenfīrers R. Junklauss informējis, ka Jekelns uzskatot Kureli par godīgu "tautieti" un karavīru, atbrīvo viņu un ļauj doties pie savas ģimenes.

Saskaņā ar Augstākā SS un policijas komandiera Ostlandē un Ziemeļkrievijā SS obergrupenfīrera Fridriha Jekelna rīkojumu Kureli nosūtīja uz Vāciju Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska štāba rīcībā, kur viņam vajadzēja sniegt ziņas par notikušo. Pēc četrām dienām Kureli izsauca uz Talsiem, kur viņu atbruņoja un atsavināja dokumentus. Pēc tam Kurelim paziņoja, ka viņš tiek nosūtīts uz Dancigu ģenerāļa Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska rīcībā.

1944.g. 20. novembra vakarā Kurelis ar kuģi devās uz Vāciju, kur atkal tika pratināts, tikai šoreiz SS grupenfīrera Bangerska štābā.

Kad leģiona ģenerālinspekcijas štābam frontes tuvošanās dēļ 1945. gada janvāra beigās steigā bija jāatstāj Danciga, ģenerālis Kurelis prasījis, lai evakuē arī viņu ar ģimeni, bet A. Silgailis to rupji noraidījis. Tā rezultātā Kurelim ar kājām un, pārvarot lielas grūtības, vienatnē knapi izdevās izbēgt no strauji tuvojošās sarkanās armijas, dodoties pāri ledum uz Zviedriju

Viņa sieva ar abiem mazajiem bērniem no padomju okupācijas zonas angļu okupētajā Šlēsvigā-Holšteinā nonāca tikai gandrīz divus gadus vēlāk.

1948. gadā tēvs no Zviedrijas atgriezās Vācijā, kur Ķīlē izdevās sastapt savu ģimeni.

1951. gadā ģimene izceļoja uz ASV, kur nonāca 1. maijā nonāca Ņūorleānā.

Tā kā sievas - ārstes profesija bija pieprasīta, ģimene pārcēlās uz Goldsveitu Milsas apgabalā (Goldthwaite, Mills County, Texas), kur Jānis Kurelis strādāja par priekšstrādnieku kādā fermā.

1952.g. PSRS okupācijas vara Latvijā pieprasīja ASV izdot ģenerāli kā "kara noziedznieku".

Kopš 1953. gada dzīvoja Čikāgā, Ilinoisas štatā.

Drīz vien ģenerāļa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās un viņš vairākkārt ārstējās slimnīcā.

Ģenerālis mira Čikāgā 1954. gada 5. decembrī plkst. 4.30 pēc iepriekšējā dienā izdarītās vēža operācijas.

Dēls Jānis Uldis Kurelis, šoferis, vēlāk pensionārs, lai izvairītos no padomju vajāšanām, mainījis vārdu uz Marks Valiants (Mark Valiant)

 

Avoti: Kara muzejs, lkok.com, news.lv, wikipedia.org

Avoti: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Elza KureleElza KureleSieva26.04.190029.03.1971

        10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā

        Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti.

        Pievieno atmiņas

        02.01.1905 | Krievu - japāņu karš: Beidzas krievu bāzes Portarturas blokāde

        30.7.1904 – 2.1.1905

        Pievieno atmiņas

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja

        Pievieno atmiņas

        28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš

        Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.

        Pievieno atmiņas

        02.08.1914 | Pirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudi

        Pievieno atmiņas

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        28.06.1919 | Versaļas līgums. Formāli beidzas 1. Pasaules karš. Latvijai tas vēl turpinās.

        Pievieno atmiņas

        18.03.1921 | Rīgas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        09.06.1940 | PSRS Aizsardzibas komisārs izdod slepenu pavēli Baltijas kara flotei

        Pēc Polijas sadalīšanas starp komunistisko PSRS un tās sabiedrotajiem - nacionālsociālistisko Vāciju, atbilstoši 1939.08.23. Ribentropa- Molotova paktā nolīgtajam "Eiropas sadalījumam" PSRS gatavojās okupēt Baltijas valstis. Lai nodrošinātu Baltijas valstu militāru okupāciju šo valstu valdību nepiekrišanas gadījumā, tika izdota pavēle būt kaujas gatavībā.

        Pievieno atmiņas

        15.06.1940 | PSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiem

        Masļenku robežincidents bija PSRS īstenots provokatīvs uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem 1940. gada 15. jūnija rītausmā. Jau nedēļu iepriekš PSRS Aizsardzibas komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei sagatavoties Baltijas okupācijai un bloķēt jebkādas Latvijas militāro un civilo spēku kustības ārpus valsts robežām. 15/6/1940. NKVD kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos. Trešais uzbrukums 7. sardzei Žuguros tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu. 3. Sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS. 2. Sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti. Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.

        Pievieno atmiņas

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Pievieno atmiņas

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Pievieno atmiņas

        25.09.1944 | Mores kaujas

        1944. gadā no 26. līdz 30. septembrim notika Mores kaujas. Mores kaujas bija vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas, bet, galvenais-evakuēties tūkstošiem latviešu ģimeņu uz Kurzemi.

        Pievieno atmiņas

        14.11.1944 | Vācu drošības policijas un SS vienības aplenca ģenerāļa Jāņa Kureļa latviešu karavīru grupas štābu Puzes pagasta Stiklos

        Pievieno atmiņas

        08.05.1945 | Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis

        Par Kurzemes cietoksni vai Kurzemes katlu tiek saukts vācu spēku ielenkums Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944. gada 9.-10. oktobrī Sarkanajai armijai sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles un nogriežot vācu armijas grupai ”Ziemeļi” atkāpšanās ceļu pa sauszemi. 1945. gada 15. janvārī armijas grupa ”Ziemeļi” tika pārdēvēta par armijas grupu ”Kurzeme”. Tā beidza karadarbību tikai pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā.

        Pievieno atmiņas

        08.05.1945 | Eiropā beidzas Otrais Pasaules karš

        2. Pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad pēc komunistu- nacionālsociālistu pakta (23.08.1939) noslēgšanas, tā brīža sabiedrotie- Vācija un 2 nedēļas vēlāk (17.09.1939) PSRS- iebruka un sadalīja Poliju. Gandrīz 2 gadus sabiedrotie- PSRS un Vācija iekaroja vai citādi pakļāva Eiropas valstu lielāko daļu.

        Pievieno atmiņas

        Birkas