Jānis Lencmanis

Dzimis 1881. gada 29. novembrī Naudītes pagasta zemnieka Dāvida Lencmaņa ģimenē.

1899. gadā iestājās LSDSP un organizēja pirmo sociāldemokrātisko strādnieku pulciņu Jelgavā. 

1905. gada revolūcijas laikā darbojās Liepājā un Jelgavā (1905-1907), bija LSDSP Centrālkomitejas loceklis (1905), Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas loceklis (1906-1908, 1911-1917), emigrēja uz Aizkaukāzu, kur bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Baku komitejas loceklis.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā atgriezās Latvijā, bija Rīgas strādnieku deputātu padomes un Rīgas pilsētas domes deputāts. Pēc tam, kad Latviju okupēja Vācijas karaspēks, bija Jaroslavļas guberņas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs, vadīja Borisa Savinkova organizētās Baltās kustības bruņotās sacelšanās apspiešanu 1918. gada 11. - 21. jūlijā. Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis.

1919. gadā, pēc Padomju Krievijas iebrukuma Latvijas Republikā bija Stučkas marionešu valdības- LSPR Iekšlietu tautas komisārs un Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs, pēc tam KSPFR 15. armijas Revolucionārās kara padomes loceklis, LKP CK Ārzemju biroja loceklis.

1920. gadā Jāni Lencmani iecēla par Padomju Krievijas militārā izlūkdienesta vadītāju, bet jau 1921. gadā viņu šajā amatā nomainīja Arvīds Zeibots.

No 1921. gada Lencmanis strādāja dažādos saimnieciskos amatos Krievijā, bija Petrogradas tirdzniecības ostas priekšnieks (1921), PSRS Tirdzniecības flotes valdes priekšsēdētājs (1925), Kuzņeckas celtniecības direktors (1926), PSRS Finanšu Tautas komisariāta darbinieks (no 1929).

Padomju Savienības Lielā terora laikā "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros 1937. gadā NKVD viņu apcietināja sakarā ar apsūdzību par dalību «latviešu fašistiski-teroristiskā spiegu organizācijā».

Pēc ilgām pratināšanām nošauts 1939. gada 7. martā, apglabāts Donas krematorijas kapsētas masu kapā Maskavā.

Reabilitēts 1956. gadā.

***

Dzimis 1881. gadā, на хут.Блайзас Добленского уезда Курляндской губ.; латыш; низшее;

начальник общей группы отдела кадров на строительстве Дворца Советов..

Dzīvoja: Москва, Смоленский бул., д.5, кв.26..

Arestēts: 1937. gada 24. novembrī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1939. gada 7. martā.

Inkriminēts: шпионаже, подготовке терактов и в участии в к.-р. организации..

Nošauts: 1939. gada 7. martā.

Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

Reabilitēts: 1956. gada 24. martā. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий

Avoti: memo.ru

***

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        03.12.1905 | Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības

        Pievieno atmiņas

        13.12.1905 | 1905. gads. Bruņotā sacelšanās Tukumā

        Pievieno atmiņas

        26.02.1906 | Latviešu anarhisti. Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos

        Pievieno atmiņas

        05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

        Pievieno atmiņas

        17.12.1918 | Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu.

        Pievieno atmiņas

        15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        30.11.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 1937.-38.g. 16 575

        Pievieno atmiņas

        Birkas