Jānis Lielpēteris

Jānis Lielpēteris, fiziķis, izgudrotājs, pasniedzējs, zinātnieks, LZA prezidents (1989-1994)

Zinātnes Vēstnesis - 2009.g. 11.maijs Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai

Jānis Lielpēters, ievērojams zinātnieks – fiziķis un Latvijas zinātnes organizators, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents smagajos, pretrunu pilnajos akadēmijas pārveides gados (1989 – 1994). Viņš bija godīgs, apdomīgs, delikāts un korekts cilvēks, kas labprāt ieklausījās visai dažādās domās un lēma pēc rūpīgas viedokļu saskaņošanas. Dzīvot pāreju laikmetā ir īpaši grūti, un gods tiem, kas prot izturēt vēstures uzliktos pārbaudījumus.

Man šķiet, Jāņa Lielpētera demokrātisms nāca viņam līdz no ģimenes. Viņš ir dzimis Rīgā, pareizāk sakot, Mangaļos 1931.gada 17.jūnijā mežziņa ģimenē, kur bija 6 brāļi un 2 māsas, Jānis bija piektais bērns šajā kuplajā saimē. Viņš absolvēja LVU Fizikas un matemātikas fakultāti 1955. gadā, neilgi strādāja toreizējā Latvijas PSR ZA Enerģētikas un elektrotehnikas (tag. Fizikālās enerģētikas) institūtā un jau kopš 1955.gada Fizikas institūtā, kas kļuva par viņa galveno pamatdarba vietu. Tur viņš nostaigāja ceļu no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz laboratorijas vadītājam (1961) un direktora vietniekam zinātniskajā darbā (1971). Tika ievēlēts vispirms par ZA korespondētājlocekli (1973), akadēmiķi (1987) un drīz pēc tam, prezidenta B.Puriņa aicināts, avansēts darbam par ZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos (1987 – 1989). Jo J.Lielpētera darbs Fizikas institūtā jau arī bija vērsts uz praktiskām izstrādnēm lietišķajā magnētiskajā hidrodinamikā. Viņš pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs jaunās, augstās tehnoloģijas tika ieviestas praksē gan toreizējā PSRS, gan ārzemēs. J.Lielpēters 1970.gadā par pētījumiem magnetohidrodinamikā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.

Jauns posms akadēmiķa J.Lielpētera darbībā sākās ar viņa pāriešanu pamatdarbā uz Zinātņu akadēmiju, kas laika ziņā sakrita ar “trešo atmodu” un Latvijas neatkarības atgūšanu. Viņš zināmā mērā pārstāvēja kompromisu starp vecās raudzes akadēmiķiem, nāca no Fizikas institūta, savā nostājā bija patiess demokrāts, Latvijas neatkarības atgūšanas piekritējs. Pēc B.Puriņa atkāpšanās no prezidentūras, 1989.gada 23.novembrī – pirmajās un līdz šim arī vienīgajās – ZA prezidenta alternatīvajās vēlēšanās uzvarēja J.Lielpēters. Šai alternatīvo vēlēšanu procedūrai bija nozīme Zinātņu akadēmijas demokratizācijā, jo J.Lielpēteram bija jāiziet cauri zinātnieku šķīstītavai, saņemot prezidenta mandātu ne tikai šaurajās vecā Prezidija aprindās, bet arī tolaik visai daudzo akadēmijas institūtu sapulcēs, kas reizēm ritēja ļoti vētraini.

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992.gada 14.februārī tika pieņemta ZA jaunā harta, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju”. Tika ievēlēti jauni locekļi, arī goda locekļi un ārzemju locekļi, un Zinātņu akadēmija “atbrīvojās” no saviem institūtiem. Īsajā nekrologā nav iespējams uzskaitīt visu šajā laikā paveikto, arī daudzās dramatiskās kolīzijas, taču Jāņa Lielpētera loma Zinātņu akadēmijas pakāpenisku, bet mērķtiecīgu reformu īstenošanā ir jāuzsver. Arī jauna Latvijas zinātnes finansēšanas un pētījumu vadības mehānisma iedibināšanā (1990), arī I Vispasaules Latviešu zinātnes kongresa un ar to saistītās ZA pilnsapulces organizēšanā (1991.g.jūlijā), pirms tam vēl arī politiskajā cīņā pret metro celtniecību Rīgā (1988). Pateicībā atceros, ka mūs ar Tāli Milleru Lielpēters piesaistīja ZA vadībā un pārveidē, strādājām labā saskaņā. Daudz pozitīva ir paveikts šajā pārejas posmā, ir bijuši arī zaudējumi, taču visu procesu rezultātā Latvijas zinātne ir veidojusies tāda, kāda tā ir, un tāpat Latvijas Zinātņu akadēmija.

1994.gadā J.Lielpēters atsacījās no jebkādas administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Siguldā, Rotas ielā, kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). Taču viņš turpināja piedalīties sava “dzimtā” Fizikas institūta darbā, darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. Viņš nereti nāca klajā ar ierosmēm zinātniskos un sabiedriskos jautājumos, īpaši par ZA statūtu precizēšanu. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.

Jānis Lielpēters aizgāja mūžībā 78 gadu vecumā pēc smagas slimības, apbedīts Rīgā, Meža kapos. Atvadoties no akadēmiķa Lielpētera, izsakām dziļu līdzjūtību aizgājēja atraitnei Ingrīdai Lielpēterai, abiem dēliem un visai dzimtai. Atcerēsimies viņu kā Zinātņu akadēmijas prezidentu grūtajos pārejas gados, kā vienu no Rīgas magnetohidrodinamikas zinātniskās skolas izveidotājiem, kā šķidro metālu MHD sūkņu un iekārtu konstruētāju, kurus lieto metalurģijā un kodolenerģētikā daudzās pasaules valstīs. Tie, kuriem bijusi laime pazīt aizgājēju personiski, atcerēsies viņu arī kā atsaucīgu, demokrātisku kolēģi, kas allaž bija gatavs sniegt palīdzīgu roku.

Sit tibi terra laevis!

Jānis Stradiņš

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Jānis Lielpēteris bija saistīts arī ar uzņēmumiem:

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Lielpēteris varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Siguldas nov.

Avoti: Preses un interneta publikācijas, LZA mājas lapa, Sēru vēstis, lursoft.lv

***

Avoti: lursoft.lv, Rīgas dome

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        23.11.1815 | Latvijas Zinātņu akadēmijas dzimšanas diena

        Tiek dibināta "Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība"

        Pievieno atmiņas

        29.09.1954 | Izveidots CERN

        Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Ženēvā. 1954. gadā to dibināja 11 Eiropas valstis. CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.

        Pievieno atmiņas

        Birkas