Jānis Millers

Pievieno šai personai bildi!

LKOK nr.3/376

Millers, Jānis

Kareivis Zemgales artilērijas pulkā.

* 1893. g. 5. oktobrī Mēdzūlas pagastā.

+ 1967. g. 16. aprīlī Liezēres pagasta, Gulbērē.

[]

Apbalvots par 1920. g. 6. jūnija darbību Drisas rajonā.

1949. g. sākumā izsūtīts uz Amūras apgabalu. 1957. gadā atgriezās Latvijā.

MILLERS JĀNIS Gustava dēls

Zemgales artilērijas pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1893. g. 9. okt. Mēdzūlas pagastā lauksaimnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis gvardē, pēc tam 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ķekavas un Ložmetējkalna. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 17. jūn. Vecpiebalgā, piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1920. g. 6. jūl. Latgalē Drisas raj., kad mūsu kājnieki atkāpās pāri Daugavai, Millers kopā ar otru kareivi brīvprātīgi spēcīgā ugunī pārcēlās atpakaļ uz upes kreiso krastu un savāca telefona kabeli no baterijas pozīcijām līdz novērošanas punktam.

Atvaļināts 1921. g. 29. janv. Lauksaimnieks Mēdzūlas pagastā Meža Andrejos. Tur dzīvojis arī pēc 2. pasaules kara. 1949. g. 25. martā izsūtīts ar ģimeni uz Amūras apgabalā Strādājis Gonžas stacijā meža darbos. 1957. g. atgriezies dzimtenē, strādājis Gulbērē. Miris 1967. g. 16. apr. Gulbērē.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas