Jānis Muižnieks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.10.1883
Miršanas datums:
25.02.1918
Papildu vārdi:
Pētera dēls, Johann Muischneek
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Kapteinis, Neatkarības kauju dalībnieks, Students
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Jānis Muižnieks, - bijušais cariskās Krievijas armijas kapteinis. Kritis par Igaunijas neatkarību Tallinā, pirmajās stundās pēc Igaunijas valsts proklamēšanas.

Tiek uzskatīts par pirmo kritušo par Igaunijas neatkarību.

Nav ziņu par Jāņa bērnību un skolas gadiem, kā arī darba gaitām.

Jānis Muižnieks, Raunas Kalna Stalunu (K. Stallun) māju kalpa Pētera Muižnieka un viņa sievas Lienes (dzimušas Bebris) kā pirmdzimtais dēls  reģistrēts Raunas draudzes 1883. gada dzimušo sarakstā ar Nr. 260. (9. oktobrī dzimis un 30. oktobrī kristīts)

Jāņa brāļi un māsas dzimuši, kad vecāki nostiprinājās saimnieku kārtā.

Igauņu vēsturnieks K.Arjaks atzīmē, ka  XX gs. 30. gadu presē rakstīts, ka Muižnieks dienējis Krievijas karaspēkā un vāciešu okupētajā Rīgā nav varējis atgriezties. Tā viņš nonācis Tallinā un iestājies pilsētas pašaizsardzības spēkos. Elektrostacijas kaujā Muižnieks bija reālskolas skolēnu grupas „vadītājs un rīkotājs”.

Tallinā jau 1917. gada pavasarī no vecāko klašu skolniekiem bija izveidota tā sauktā Studējošās jaunatnes rota.

1918. gada 23. februāra vakarā tā kopā ar pašaizsardzības vienībām bija sākusi patrulēt pilsētā. 

1918. gada 24. februārī Tallinā tika pasludināta Igaunijas Republika un darbu sāka pagaidu valdība. Sāka darboties jaunās valsts pašaizsardzības vienības. Sarkanā armija atkāpās, tikai Tallinas ostas apkaimi sarkangvardi paturēja kontrolē.

1918.g. 24. februāra vakarā viena studējošās jaunatnes rotas grupa nosūtīta uz vecpilsētu, „jo lieliniekiem nelojālie matroži paziņoja par sarkano plāniem – iebrukt ostai tuvējā galvaspilsētas elektrostacijā un pēc tam no jauna virzīties uz pilsētas centru".

Tajā pašā pievakarē arī notika pirmās sadursmes ar sarkangvardiem, tā sauktā Elektrostacijas kauja.

Ap četriem pēcpusdienā sākās apšaude starp sabiedroto pašaizsardzības vienībām un matrožiem Tallinas Rātslaukuma tuvumā.

Sarkangvardi zaudēja dažus vīrus, ievainotos sarkangvardi aizveda līdzi. Matroži atkāpās, nokļuva vecpilsētas nomalē pie Resnās Margaritas un turpināja atkāpties elektrostacijas virzienā. Arī uzbrucēju skaits bija samazinājies līdz astoņiem, pārējie acīmredzot patrulēja citur, bet daži vīri pēc apšaudes bija atdalījušies no rotas.

Pašaizsardzības vienības dalībnieki nokļuva vēl stiprākā apšaudē. Tās sākumā J. Muižnieks tika ļoti smagi ievainots krūtīs. Vieglākus ievainojumus guva vēl divi pašaizsargi. Vienība atkāpās aiz Resnās Margaritas torņa, ņemot līdzi arī ievainotos.

Apšaude Rannamē un elektrostacijas rajonā ar mainīgu intensitāti turpinājās līdz 25. februāra rītam, sarkanie matroži nespēja izlauzties cauri pašaizsardzības vienībai.

Šajā kaujā pie Tallinas vecā lielgabaltorņa nāvīgu ievainojumu guvušais J. Muižnieks arī ir pasludinātās Igaunijas Republikas pirmais kara upuris.

 

Tallinas Olevistes (vācu St.Olai) baznīcas vācu draudzes metrikas grāmatas 1918. gada mirušo reģistrā ar Nr.6 veikts ieraksts vācu valodā, kurā minēts, ka 25. februārī pulksten 9.30 no rīta miris un 3. marta pēcpusdienā no Sv.Nikolaja (igauņu Niguliste) baznīcas izvadīts tirgotāja palīgs (Kommis) Jahn Muischneek, kurš dzimis Raunā, Vidzemē (Ronneburg, Livland), neprecējies.

Kā nāves cēlonis minēts ievainojums no rikošeta lodes pie Ranna vārtiem kaujā pret matrožiem un sarkangvardiem.

Jāatzīmē, ka Tallinas Olevistes draudzes locekļu sarakstos ir kritušā Jāņa Muižnieka tēva brālis un krustēvs Jānis Muižnieks (dz. Raunā 1865. gadā) un viņa sieva Vilhelmīne, dzimusi Erzuma (dz. Auciemā 1863. gadā).

Arī visi pieci krusttēva - Jāņa Muižnieka bērni bija šajā draudzē.

Kritušā Jāņa brālēni

  • Johans Gotlībs Bērends (dz.1894.g.),
  • Nikolajs Boļeslavs (dz.1897.g.),
  • Roberts (dz.1899.g.) un
  • Aleksandrs (dz.1901.g.) dzimuši Tallinā un mācījušies Tallinas Pētera reālskolā.

Ģimenē bija arī Jāņa māsīca-  Helēna ( 1896.-1971.).

Kritušā Jāņa krustēvs uz Tallinu bija devies 1885. gadā, pirms Pirmā pasaules kara bija pazīstams vīna tirgotājs, kura galvenais veikals atradās Rātsnama tuvumā.

Daudzie brālēni, kuri savulaik bijuši reālskolnieki, iespējams, devuši pamatu arī kritušo Jāni Muižnieku pieskaitīt šīs skolas beidzējiem. Jāatzīmē, ka vienīgais, kurš no brālēniem varēja tikt vieglāk sajaukts ar kritušo pēc vārda un uzvārda, bija Johans Gotlībs Bērends Muižnieks, kurš reālskolu beidza 1913. gadā. Tomēr, kā liecina ieraksti Olevistes baznīcas mirušo reģistrā, viņš miris 1918. gada 6. novembrī ar plaušu karsoni.

Par viņa pēdējo atdusas vietu K. Arjaks raksta: „Pirmā par Igaunijas valsti dzīvību atdevušā Johana Muižnieka kaps brīnumainā veidā ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas ir labā kārtībā. Tas atrodas Tallinā, Rahumē kapsētā, tūlīt aiz galvenajiem vārtiem pa labi, latviešu kvartālā. Precīzāk: C kvartāls, 6. rinda, 3. laukums.

Par Muižnieku dzimtu nelielu priekšstatu sniedz nekrologs mātei, kas publicēts 1936. gada 5. decembrī laikrakstā „Brīvā Zeme”:

„3. decembrī Rīgas 2. pilsētas slimnīcā mirusi 75 g. vecumā iekšlietu ministra V. Gulbja kundzes māte Liene Muižniece. Nelaiķe bijusi sirsnīga, īsta lauku sieviete, gādīga māte un priekšzīmīga saimniece savās lauku mājās Raunas KalnaStalunās. Rosīgi darbojusies arī Raunas sabiedriskajā dzīvē. Viņa izaudzinājusi piecas meitas un trīs dēlus. Divi dēli krituši pasaules karā un viena meita mirusi kara sākumā. Lielinieku laikā pazaudējusi arī vīru. Lielinieku apcietināts, viņš Cēsu cietumā saslimis ar tīfu un miris”.

Lieni Muižnieci apbedīja Raunas kapos 13. decembrī.

Jāņa māsa Olga bija precējusies ar vienu no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem, vēlāko zemkopības, izglītības un iekšlietu ministru Vili Gulbi (1890. – 1942.).

Pētera un Lienes Muižnieku ģimenē bez Jāņa bija

  • Pēteris (dz.1886.g.),
  • Marta (dz.1887.g.),
  • Kārlis (dz.1889.g.),
  • Mari (dz. 1891.g.),
  • Anna (dz.1894.g.),
  • Olga (dz.1899.g.) un
  • Albertīna (dz. 1901. g.), par kuru likteni arī ļoti maz informācijas.

XX gs. 30. gados Raunas baznīcā atklāta piemiņas plāksne šīs draudzes locekļiem, kuri krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās, diemžēl Muižnieku vārdu tur nav, iespējams, tādēļ, ka nebija zināmi viņu bojāejas apstākļi vai arī viņi šajā laikā skaitījās jau citu draudžu locekļi.

Jānis Muižnieks nācis no Raunas apkārtnes vietas, kur 1919. gada vasarā Cēsu kaujās igauņu un latviešu karaspēks izcīnīja vienu no spilgtākajām Brīvības cīņu uzvarām. Cēsu pusē par to atgādina daudzās piemiņas zīmes.

Pēc: Tālis Pumpuriņš, Dr.hist.

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Vilis Gustavs GulbisVilis Gustavs GulbisSvainis23.09.189019.01.1942

        24.02.1918 | Deklarēta Igaunijas neatkarība

        Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju un vācbaltiešu karaspēku.

        Pievieno atmiņas

        Birkas