Rīgas Valsts tehnikums par viņu raksta:

Pirmais Rīgas Valsts tehnikuma pārzinis. Jānis Ozoliņš dzimis Cēsu apriņķa Drabešu pagastā 1882. gada 6. jūlijā. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu 1903. gadā un Rīgas Politehniskā institūta būvinženieru nodaļu 1910. gadā. Līdz 1913. gadam strādājis par skolotāju vairākās vidusskolās un arodskolās. 1913. gadā dibinājis Rīgas būvtehniskās sabiedrības politehniskos kursus, kur strādājis par pārzini līdz 1915. gadam; 1915.-1919. gadā vadījis būvtehniskās sabiedrības kultūrtehnisko skolu un tehnikumu. Pēc tehnikuma pārveidošanas par valsts mācību iestādi - Rīgas Valsts tehnikumu - kļuva par tā pārzini un šajā amatā strādāja līdz 1920. gada 1. augustam. 

Laikraksts "Laiks" 1951.gada martā izsakās plašāk:

Privātā kārtā iegūta ziņa, ka 1950.gada beigās Rīgā ar plaušu vēzi miris būvinženieris Jānis Ozoliņš. Nelaiķis bija viens no tehniskās izglītības celmlaužiem Latvijā. Sava studiju biedra Viļa Olava ierosmē viņš pirms pirmā pasaules kara Rīgā organizēja tehniskus kursus, kas savu piepildījumu dabūja neatkarīgā Latvijā ar Rīgas Valsts tehnikumu. Ozoliņš bija tā pirmais direktors. Nelaiķis bija būvinženieris, beidzis Rīgas politehnisko institūtu, bija viens no Tālavia dibinātājiem. Kara laikā Ozoliņš vadīja fabrikas Iekškrievijā, bet Latvijas sākuma gados nodibināja kopā ar studiju biedriem ķīmisko fabriku "Daugava". Trīsdesmitajos gados viņš bija skolotājs Rīgas amatniecības skolā. Baigais gads nelaiķ smagi aizlauza. Viņa vienīgo dēlu, baltu filoloģijas studentu, jaunu ideālistu un cītīgu dzejas mācekli Andrēju Ozoliņu lielinieki apcietināja 1940.g. jūlijā un, izvārdzinājuši pa cietumiem, notiesāja uz 15 gadiem Komi apgabala spaidu darbu nometnē. Īsi pirms vācu armijas ienākšanas Rīgā 1941. g. tēvs saņēma no šīs nometnes dēla vēstuli, rakstītu uz saņurcītas ietinamā papīra strēmeles. 1941.gadā tēvs izšķīrās Latviju neatstāt, lai būtu tai pusē dzelzs priekškaram, kur palika viņa dēls. Kas zina, vai nāve viņus izšķīrusi, vai vedusi tuvāk vienu otram.