Jānis Puksis bija Latvijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas apcietināts un nošauts.

Dzimis 1895. gada 27. janvārī Jērcēnu pagastā zemnieka ģimenē.

Mācījās Priekuļu lauksaimniecības skolā.

1915. gada 15. maijā pēc Pirmā pasaules kara sākuma iesaukts Krievijas Impērijas armijā, dienēja latviešu strēlnieku Rezerves bataljonā.

1917. gada 30. aprīlī beidza Gatčinas praporščiku skolu. Piedalījās kaujās 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka sastāvā.

1917. gada 2. septembrī piedalījās Mazās Juglas kaujā pie Ikšķiles, apbalvots ar Staņislava III šķiras ordeni un Jura krusta IV šķiru. 

1917. gada 1. novembrī Iskolata varas laikā arestēts un ieslodzīts Valmieras cietumā. Pēc atbrīvošanas devās uz Petrogradu, kur 1918. gada janvārī piedalījās Padomju Krievijas valdības un Krievijas Satversmes sapulces aizstāvēšanā. Vitebskas Latviešu kareivju nacionālās savienības uzdevumā atgriezās Vidzemē nacionālo karavīru grupu organizēšanai, operācijas "Dūres sitiens" laikā 1918. gada februārī krita vācu gūstā.

1919. gada 6. janvārī Latvijas brīvības cīņu laikā iestājās Latvijas zemessardzē un 7. februārī piedalījās kaujā pie Lēnes (Lēnu) muižas.

1919. gada aprīlī viņu iecēla par 3. eskadrona vada komandieri.

1919. gada 18. decembrī,pēc uzvaras pār Bermonta armiju viņu paaugstināja par virsleitnantu,

No 1921. gada 21. martā iecelts par kapteini un Jātnieku pulka eskadronā komandieri. Vēlāk paaugstināts līdz pulkvedim.

1939. gadā Otrā pasaules kara sākumā viņš bija Armijas apmācības daļas priekšnieks.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 3. septembrī viņu iecēla par Sarkanās armijas 24. Latvijas teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijas 20. jātnieku pulka komandieri.

1940. gada decembrī pulku izformēja.

1941. gada 20. maijā viņu apcietināja, 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

***

LKOK PUKSIS JĀNIS Jāņa dēls Kalpaka bataljona atsevišķās jātnieku nodaļas leitnants.

Dzimis 1895. g. 14. janvārī Jērcēnu pagastā

Beidzis Priekuļu lauksaimniecības skolu. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. 15. maijā, dienējis Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, no tā komandēts uz Gatčinas praporščiku skolu, ko beidzis 1917. g. 30. aprīlī

Iedalīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā.

1917. g. augustā piedalījies kaujās pie Ikšķiles,

Apbalvots ar

• Staņislava III šķ. ordeni.
• Jura krusta IV šķ. Nr. 984420

1917. g. 1. nov. lielinieku arestēts, ievietots Valmieras cietumā.

Pēc atbrīvošanas izstājies no pulka, ieradies Petrogradā, kur 1918. g. janv. piedalījies Satversmes Sapulces aizstāvēšanā.

Kā Vitebskas Latv. kareivju nacionālās savienības loceklis nosūtīts uz Vidzemi nacionālo karavīru grupu organizēšanai;

1918. g. februārī kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 6. janv., piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē.

1919. g. 7. febr., kad lielinieki bija piespieduši Kalpaka bataljonu atstāt Lēnes muižu, P. kopā ar 2 kareivjiem zem stipras uguns noskaidroja ienaidnieka atrašanās vietu, tā dodams iespēju mūsu spēkiem bez zaudējumiem muižu atgūt; 12. febr. pie Tukuma muižas uzmeklēja pārcelšanās vietu pāri Ventai, kopā ar 1 jātnieku pirmais forsēja upi, nokļuva ienaidnieka aizmugurē un noskaidroja lielinieku grupējumu dislokāciju, kā rezultātā mūsu izlūki ar informāciju atgriezās pie savējiem bez zaudējumiem.

1919. g. apr. iecelts par vada komandieri 3. eskadronā.

Piedalījies cīņās pret bermontiešiem, no 1919. g. 18. dec. virsleitnants, no 1921. g. 21. marta kapteinis, iecelts par eskadronā komandieri Jātnieku pulkā. Vēlāk paaugst. līdz pulkvedim.

1921.g. Apbalvots ar LKOK 3/1138 par 1919. g. 7. februāra cīņām pie Ventas.

1939. g. Armijas apmācības daļas priekšnieks.

Apbalv. TZO IV. V šķ. 

1939.g.  Apbalvots ar Viestura ordeņa III šķ.  (LK 1939(281))

1940.-1941. g. 24. teritoriālā korpusa 183. strēln. divīzijas 20. jātnieku pulka komandieris. 

Apcietināts 1941. g. 26. maijā. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija piesprieda P. nāvessodu (KPFSR KK 58-16, 58-11).

***

Dzimis 1895. gadā, Лифляндская губ., Валкский уезд; латыш; среднее;

командир 20-го кавалерийского полка, полковник.

Dzīvoja: Латвия, г. Елгава, ул. Кришьяна Барона, д. 54, кв. 1.

Arestēts: 1941. gada 20. maijā.

Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 18. jūlijā.

Inkriminēts: участии в к.-р. организации.

Nošauts: 1941. gada 16. oktobrī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1957. gada 0. novembrī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

Avoti: memo.ru

Nošauts 1941. g. 16. okt. Maskavā.

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, adrese nav zināma (24. teritoriālais strēlnieku korpuss)
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 16/10/41
Vieta: Maskavā, nošauts Maskavā
Ieslodzījuma vieta: Maskavā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Puksis varat meklēt vietnē news.lv.

***

Nošauts.