Jānis Rauska bija izdevējs, grāmatu tirgotājs un iesējējs. Dzimis  Lugažu pagasta „Vekšos” 
kalpa Ādama un Marijas Rausku ģimenē. 

Divas ziemas mācījies Silmūrnieku pagastskolā. Piecus gadus bijis māceklis Pauliņa grāmatu spiestuvē Valkā. 

1906.g. savā 33. dzimšanas dienā Rauska atver savu grāmatu veikalu un sietuvi, vēlāk arī spiestuvi Valkā (tagad Valgas pusē). Līdz 1910.g. spiestuvē strādā viens pats, vēlāk strādnieku skaits pieaug, 1917.g. to ir 32. 

Jānis Rauska bija viens no pirmajiem grāmatu izdevējiem, kas nebaidījās laist klajā progresīvu autoru darbus, nevis sēnalu literatūru. Vienu no pirmajām grāmatām – Ļ.Tolstoja „Baznīca un valsts” – konfiscēja un iznīcināja cara cenzūra. 1910.g. Rauska izdeva R.Eidemaņa pirmo dzejoļu krājumu „Straumē”. Ļoti populāra un pieprasīta 1. pakāpes lauku skolās bija lasāmā grāmata „Strauts”.

Populāri bija Rauskas apgādā izdotie „Ziemeļ-Latvijas Kalendāri” (līdz 1916.g. ar nosaukumu 
„Ziemeļ-Vidzemes Kalendārs”), ko rediģēja arī Linards Laicens.

1919.g., baidīdamies pēc Valkas sadalīšanas palikt Igaunijā, Rauska no baroneses Luīzes fon Budenbrokas nopircis ēku Valkā, Rīgas ielā 12, kur iekārtojis tipogrāfiju.

No 1925.-1940.g. Valkā J.Rauskas spiestuvē tika iespiesta „Ziemeļlatvija” – bezpartejisks, progresīvi-demokrātisks, nacionāls, pilsonisks nedēļas laikraksts Ziemeļlatvijas pilsētām un laukiem. Laikrakstu izdeva izdevēju sabiedrība „Ziemeļlatvija”, kuras valdes loceklis bija arī Jānis Rauska.

1932.g. viņš pilnībā pārņēma laikraksta izdošanu, jo izdevniecība bija nonākusi maksāšanas grūtībās un tikai pateicoties Rauskam laikraksta iznākšana neapstājās. „Laikraksta izdošana tēvam nedeva nekādu peļņu, bet tā bija viņa goda lieta. Tautā J.Rauskas izdoto avīzi mīlīgi dēvēja par „ziemelīti” un daudzi gaidīja nākamo numuru,” teicis viņa dēls Visvaldis Rauska.

1934.g. viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc paša Jāņa Rauskas datiem – pavisam izdotas 82 grāmatas 268 tūkstošos eksemplāru, 
galvenokārt daiļliteratūra. Nozīmīgākie izdevumi: L.Laicens „Ieslēgtie” un „Laterna tumsā”, P.Rozītis „Skanošais laiks”, E.Virza „Dievišķās rotaļas”, J.Akuraters „Sapņi un likteņi”. Rauskas apgādā izdots arī tāds interesants izdevums, kā „Valsts Valkas vidusskola. 1920-1925”, ievērību pelna arī 
valcēnieša Alfrēda Eklona „Rokas grāmata šaha spēlē”.

J.Rauska ļoti aktīvi iesaistījies Valkas sabiedriskajā dzīvē, bijis Valkas savstarpējās apdrošināšanas biedrības dibinātājs un priekšnieks, krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētājs, darbojies vēl citās biedrībās, vairākkārt ticis ievēlēts arī pilsētas domē. 

1940. un 1941.g. uzņēmums nacionalizēts.

Pēc II pasaules kara Jānis Rauska bijis Valkas grāmatnīcas direktors, bet 1952.g. atbrīvots no darba 
„kā nepiemērots grāmatnīcas vadītāja amatam” (likums aizliedzis bijušajiem īpašniekiem vadīt savus uzņēmumus).

Mūža nogali Jānis Rauska pavadījis Valkā, miris 1967.g. aprīlī, apglabāts Cimzes kapos.

Avots : Valkas novada bibliotēka