Jānis Rība

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
00.00.1933
Miršanas datums:
28.11.1997
Kategorijas:
Aizsargs, Mākslinieks (-e), Nozieguma upuris, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Mākslinieks grimētājs, Aizsargu priekšnieks, LTF, LRP, LNNK deputātu kandidāts Pilsoņu kongresa vēlēšanās.

Ar vairākiem bises šāvieniem nogalināts Matīsa ielas 101. nama pagalmā (netālu no Aizsargu štāba). Slepkavība nav atklāta. Pirms viņa tika nogalināti trīs Aizsargu organizācijas nodaļu komandieri. Policija līdz šim nav atraduši slepkavas nevienā no gadījumiem

Drošības policija 1998. gadā  norādīja, ka "pēdas vedot" „Pērkoņkrusta” virzienā.

***

6. decembrī ar sēru dievkalpojumu Rīgas Domā pēdējā gaitā izvadīja Latvijā atjaunotās Aizsargu organizācijas komandieri Jāni Rību. Aiz lūgumu noturēja prāvests Jānis Liepiņš un mācītājs Kārlis Lielzuika no ārzemēm. Gandrīz tūkstotis laužu stāvēja ciešā pulkā dievnamā ap nelaiķa zārku, par kuru liecās Aizsargu organizācijas un sarkanbaltsarkanie valsts karogi.

Aizsargu organizācijas pārstāvji no visām Latvijas malām rokās aiznesa komandiera zārku cauri visai Vecpilsētai līdz Brīvības pieminekļa pakājei. Gara, jo gara pavadītāju kolonna, sēru mūzikai skanot, vijās cauri Vecrīgas 
ieliņām un saplūda lielā pulkā pie Brīvības pieminekļa. Tur viņi visi vienojās himnā "Dievs, svētī Latviju"  un pēc tam aiz katalalka autobusos devās uz Drustiem, kur ir Jāņa Rības dzimtā puse. 


J. Rību nogalināja 28. novembra ar diviem šāvieniem pie Matīsa ielas 101. nama, kur atrodas aizsargu štābs. Aizsargu organizācijas par priekšnieku ievēlētais Aksels Kaimiņš sacīja, ka gan organizācijai, gan J. Rībam draudēts jau kopš organizācijas atjaunošanas 1990. gadā. J. Rības 
nošaušanu aizsargu vadība vērtē kā Latvijas ārējo un iekšējo ienaidnieku 
pasūtinātu politisku slepkavību. Šogad pēc sprādziena pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā atrada divus bojāgājušus bijušos aizsargus. Sprādzienu sarīkoja ultraradikāls grupējums "Pērkoņkrusts". A. Kaimiņš 
atzina, ka neizslēdz iespēju par "pērkoņkrustiešu" līdzdalību slepkavībā. 

Kopš 1993. gada Latvijā ir divas aizsargu organizācijas, taču nelaiķa 
J. Rības vadītie aizsargi nav reģistrējušies Tieslietu ministrijā. A. Kaimiņš paskaidroja, ka viņi ir atjaunojušies kā 1918. gada Latvijas Republikas organizācija un neuzskata par nepieciešamu reģistrēties pašreizējās institūcijās. Otrā organizācijā esot apvienojušies daudzi no J. Rības aizsargu rindām izslēgti cilvēki ar kriminālu pagātni. 
GUNĀRS BIRKMANIS

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas