Jānis Sārts pieder pie padomju laikos represētajiem latviešiem. Kā rakstnieks viņš ir pirmā pretpadomju romāna autors pēc 1940. gadā pārdzīvotās Latvijas okupācijas.

Īstajā vārdā Jānis Apsītis, nākošais rakstnieks ir dzimis Kalsnavas pagasta Dūdumos saimnieka Jāņa un Marijas ģimenē. Ģimenē vēl ir māsa Mirdza. Mācījies Kalsnavas pagastskolā un draudzes skolā. Īsu laiku dzīvojis Rīgā, Jelgavā. Strādājis gadījuma darbus. Pēc Pļaviņu ģimnāzijas beigšanas dzīvoja un saimniekoja Dūdumos, vienlaikus nodarbodamies ar rakstniecību.

Bijis radošo darbinieku apvienības"Zaļā vārna" biedrs.

1940. gadā, jau okupācijas laikā Jānis Sārts apprecas ar dārznieci Elizabeti Dzenīti (dzimusi 1917. gadā). Ģimenē pieaugums - meita Māra Apsīte (vēlāk precējusies ar Gunāru Revizoru). 

1940. gada oktobra avīzē "Cīņa" Andreja Upīša apskatā "Pēdējo 6 gadu bilance latvju kultūras un mākslas dzīvē" Jāņa Sārta proza nolīdzināta līdz ar zemi un tieši profesionālisma ziņā. 

Pēc lielinieku izdzīšanas vēstulē raksta: "Ir it kā brīnums: daži vēl esam palikuši dzīvi. Kā klājies šai laikā – patlaban grūti attēlot pat īsumā. Lūk, kā: man gaužām gribētos zināt, kas no mūsu saimes vēl patvērušies dzīvi, kas citādi zuduši..."

1941. gada 6. decembrī "Tēvija" sāk iespiest pretpadomju romānu "Pieviltie". Autors atstātajās piezīmēs par romānu (..) raksta: "Redakcija zvana: "par maz asiņu! Vairāk necilvēcības! Ja materiāla nav, varam piegādāt. Mums nevajag tipu, ne raksturu. Dodiet nezvēru!"  Vairāk asiņu Jāņa Sārta dzimtajā pusē nav. Romānu ātri liek pabeigt un drīz vien publikācija pārtrūkst. Romānu beidz iespiest "Tēvijas" 1942. gada 18. februāra numurā.

Vācu okupācijas beigās Sārts noslēpjas mežā. Dūdumos iebrauc automašīna, bet promvedamā nav. Rakstnieks zina, ka sarkanie okupanti viņu neatstās sveikā. Un tomēr Sārts grib palikt dzimtenē, būt kopā ar slimo sievu (plaušu tuberkuloze) un meitiņu Māru, kas piedzima 1942. gadā. Vienu dienu viņš aiziet pie čekista un piesakās. Varbūt pašatzīšanās vainu mīkstinās? 1945. gada 4. janvārī Sārts tiek apcietināts. 8. janvārī uzrakstīts protokols par to, ka kratīšanā Dūdumos atņemti: 1) pase, 2) pagaidu apliecība, 3) laulības apliecība, 4) VK(b)P Madonas rajona komitejas (!) paziņojums, 5) piezīmes (viena lapa). Jau 11. janvārī Sārts atrodas Tagilagā, nometnē Urālos. 19. janvārī čekists Maskavā sūta Sārta lietu atpakaļ uz Latvijas PSR NKVD, jo viņš tos "Pieviltos" latviešu valodā taču nevarot izlasīt. Latvijā tiek sagatavoti izvilkumi no romāna krievu valodā. 26. janvārī izmeklētājs Rozenšteins izdara slēdzienu: Sārts savos literārajos darbos apmelojis Padomju valsti un slavējis fašistisku iekārtu, romaniem "Pieviltie" un "Apsolītā zeme" ir pretpadomju saturs. Tikai 28. jūlijā aizpildīta arestētās personas anketa un notiek pirmā pratināšana. Paiet vairāk nekā pusotra gada, kamēr 1946. gada 2. jūlijā top apsūdzība: par pretpadomju aģitāciju ieslodzīt ITL uz astoņiem gadiem (sākot no 1945. gada 4. janvāra). Ap šo laiku pēc smagiem verga darbiem Sārts raksta prozu.

1953. gada janvārī sods izciests. Jānis Sārts atgriežas dzimtenē, ģērbies apvalkātā vatenī, rokās paštaisīts koferis...Kopā ar sievu strādā kolhozā.

1971. gada 26. oktobrī RS tehniskā sekretāre Māra Misiņa sūta šādu vēstuli: "b. Sārt, tā ka Jūs esat izvirzīts uzņemšanai Rakstnieku savienībā, lūdzu izpildiet krievu valodā klātpieliktās anketas (2 eks.).." (..) Nez kāpēc Sārts šos dokumentus iesniedz tikai 1972.gada janvāra sākumā, kad arī paskaidro, ka ieteikumus došot Ilze Indrāne, Pēteris Bauģis un Edgars Damburs. Sārts Rakstnieku savienībā uzņemts netiek...

Rakstnieks aiziet mūžībā 1985. gada 25. maijā. Izvadīšana notiek 30. maijā. Ieradušies rakstnieki Alberts Caune, Jānis Čākurs, Edgars Damburs, Ilze Indrāne, Lūcija Ķuzāne, Aleksandrs Pelēcis – no lieliem attālumiem. Apbedīts Veckalsnavas kapos.

Grāmatas:

Romāni:

• Māra, Grāmatu draugs, 1929;
• Vienoti, Grāmatu draugs, 1930;
• Pagars, A.Gulbis, 1930;
• Fabrikas mantiniece, Valters un Rapa, 1932;
• Rūķi, Valters un Rapa, 1933;
• Zaļā svētnīca, A.Gulbis, 1936;
• Druvas san, Zemnieka domas, 1937, 1938;
• Krusts debesīs, Grāmatu draugs, 1937;
• Meža miers, A.Gubis, 1938;
• Senatne (tetraloģija – Māra. Vienoti. Beverīna. Ziedari), Zemnieku domas, 1939;
• Kur strauti runā, Valters un Rapa, 1940;
• Pieviltie , A.Gulbis (divi izdevumi), 1942;
• Daumanti, Kreišmanis, 1944;
• Druvas san (3. izd.), J.Alksnis, Altgardē, 1947;
• Daumanti (2.izd.), Jaunais vārds, Toronto, 1951;
• Pieviltie (2. izd.), Andr. Ozoliņš, Eutinā, 1955;
• Kur strauti runā (2. izd.), Tilts, Mineapolē, 1956;
• Krusts debesīs (2. izd.) Tilts, Mineapolē, 1965;
• Māra (2. izd.), Tilts, Mineapolē, 1965;
• Vārti, Liesma, 1966;
• Saulgrieži, Liesma,1969;
• Meža miers (2. izd., divās grāmatās), Tilts, Mineapolē, 1972;
• Zaļā svētnīca (2. izd.), Latvju grāmata, Aijovas Veiverlija, 1972;
• Aprakti stikli, Liesma, 1974;
• Zilie krasti, 1. daļa, Avīze, Rīga, 1990;
• Zilie krasti, 2. daļa, Stars, Madonā, 1992;
• Krusts debesīs (3. izd.), Avīze, Rīgā, 1992;
• Vienoti (2. izd.), Gulbis, Rīgā, 1993.

Citi izdevumi:

• Gredzena burvība. Brīvdabas komēdija 2 d., A.Gulbis, 1935;
• Dunču ciems. Stāsti, Zemnieka domas, 1935;
• Viss pa gaisu. Komēdija, 3 cēl., 1936. (Dailes teātri – 1935);
• Gredzens. Skatu luga, 3 cēl., Valters un Rapa, 1938;
• Malu mednieki. Komēdija, Valters un Rapa, 1940;
• Mežmalas paēnā. Tēlojumi, Liesma, 1971;
• Dunču ciems (2. izd.), Gauja, Īstlansingā, 1977;
• Aronas stāsti. [30. gadu stāstu izlase], sakārt. E.Damburs, Liesma, 1979.

Par Jāni Sārtu:

• Liepiņš Pēteris. Rakstnieks Jānis Sārts, Latgales kultūras centra izdevniecība, 2010

Avoti:

Latvijas Folkloras krātuve

Bērsons Ilgonis, " Deviņi likteņi. Represētie rakstnieki", R., apgāds "Signe", 2001.