Jānis Steglavs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
00.00.1870
Miršanas datums:
00.00.1944
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Steglau
Papildu vārdi:
Jānis Jāņa dēls Steglavs, Steglaus, Иван Иванович Стеглау, Juan Steglau
Kategorijas:
Inženieris, Izgudrotājs, Lidotājs, Militārpersona, karavīrs, Uzņēmējs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

[apraksts tiek papildināts]

Jānis Steglavs- dzimis Jelgavas apkaimē, zemnieku ģimenē. Cariskās Krievijas, Latvijas un vēlāk Argentīnas uzņēmējs, kurš par miljonāru bija kļuvis jau cariskajā Krievijā, 20.gs. sākumā.

Pirmais pasaulē izstrādājis lidotspējīgu aeroplānu ar cietu virsmas pārklājumu (finieri) audekla pārklājuma vietā, apsteidzot  vēlākos ražotājus par 20- 25 gadiem. Cietā konstrukcija bija ievērojami smagāka, taču tai pašā laikā- drošāka un avārijas gadījumā ļāva glābt lidotāja dzīvību. Visas lidmašīnas Steglavs izmēģināja pats, lai gan cieta vairākas avārijas.

Kā raksta savā atmiņu grāmatā "Darba dzīves patiesība" pats Steglavs:

"... ganos iedams es domāju- "Kad izaugšu liels, kļūšu par kalēju. Sakrāšu naudu un nopirkšu mazu mājiņu, kur dzīvošu kopā ar vecākiem"...

15 gadu vecumā devies uz Jelgavu un 4 gadus mācījies par kapara kalēju. Lai gan darbs aizņem visu dienu no 6 rītā, līdz vēlam vakaram, jo Jānim jāveic arī "kalēja kalpa" pienākumi, katru brīvu brīdi viņš velta lasīšanai un mācībām.

Pēc amata apgūšanas devies uz Krieviju- praktiski bez naudas, dažkārt vairākas dienas neēdis un piepelnīdamies gadījuma darbos.

[nav ziņu par dzīvi Krievijā pirms rūpnīcām]

Pēc dažiem gadiem Pēterburgā Steglavam piederēja rūpnīca, kura ražoja un uzstādīja pilsētas komunālās saimniecības aprīkojumu. Steglava uzņēmuma kanalizācijas aku vāki Pēterburgas ielās atrodami joprojām.

1911. maijā Jānis Steglavs izstrādāja savu pirmo lidaparāta prototipu, kurš tika reāli arī izmēģināts. Diemžēl, izmēģinātājs pirmo reizi lidoja, tādēļ lidmašīna nosēšanās laikā tika ievērojami bojāta.

1912. gadā Steglavs bija izstrādājis jaunu lidmašīnas modeli, kurš spēja pacelties 600pēdu augstumā un nolidot vairāk kā stundu. Kā apraksta kāds šī aviašova apmeklētājs- vēlāk apakšpulkvedis B. Rustams-Beks (B. Roustam Bek, "Aerial Russia"), šo modeli izmēģinājis pats Steglavs, kurš arī ar to lidojis pirmo reizi. Nosēšanās bija samērā neveiksmīga, taču pilots netika cietis tieši uzlabotās cietās konstrukcijas dēļ.

Kā raksta B.Rustams-Beks:

"...starp kursu apmeklētājiem bija arī Steglavs, miljonārs, par kuru es jau minēju. Kā vienkāršs zemnieks pēc izcelšanās, Steglava kungs sāka savu darbību kā strādnieks kanalizācijas uzņēmumā. Viņš bija iesaukts militārā dienestā un pēc 4 gadiem atgriezies savā iepriekšējā darba vietā, kur ātri kļuvis par darbu vadītāju. Apstākļi viņam bija ļāvuši uzsākt patstāvīgu biznesu un dažos gados viņš bija kļuvis par Impērijas vienu no bagātākajiem kontraktoriem.

Bagātība nebija izmainījusi Steglava raksturu. Viņš bija miljonārs ap četrdesmit, bet tajā paša laikā palicis tas pats vienkāršais, nosvērtais zemnieks. Viņš bija sācis aviācijas teorijas studijas. Viņš pats izstrādāja aeroplāna rasējumus, pats šīs lidmašīnas būvēja, aprīkoja tās ar labākajiem pieejamiem dzinējiem un pats arī ar tām lidoja. Steglava kungs, kurš kā ražotājs bija slavens ar savu ražojumu kvalitāti, pārsteidza aviācijas pasauli 1911. gada pavasarī, kad demonstrēja savu aeroplāna modeli, kuram spārnu virsmas nebija izgatavotas no auduma, kā visiem citiem, bet gan no trīsslāņu finiera..."

Steglava lidaparātu izmēģinājumu laikā piedalījies arī vācu izgudrotājs H. Fokers, un kā uzskata krievu prese, daudzas idejas, kuras pirmais ieviesis Steglavs (vieglmetāla cauruļu konstrukcija  koka rāmja vietā, finieris audekla vietā, īpaša motora konstrukcija, kuru Rīgā izgudrojis un izgatavojis igauņu izcelsmes inženieris Teodors Kaleps) bija jauninājumi, kas būtiski attīstīja avioindustrijas attīstību. Kā raksta Krievijas prese, Steglava jauninājumus un risinājumus rūpīgi  pētīja visi aviošovos klātesošie ārzemnieki, taču tie neatstāja nekādu iespaidu uz pašas Krievijas ierēdniem.

1914. gadā Steglavs prezentējis jaunu lidmašīnas modeli. kurš potenciāli varēja kļūt par Krievijas kara aviācijas pamatmodeli, taču šīs prezentācijas rezultāts nav zināms.

[nav ziņu par 1.p. kara un revolūcijas gaitu]

Pēc Oktobra apvērsuma Steglava rūpnīcas tika nacionalizētas, pats Steglavs, atgriezies Latvijā.

"... ļaudis- lielinieki- sociālisti. kuri gribēja dabiskās dzīves gaitu aizstāt ar iedomām, atzina mani par labklājības postītāju, ielika cietumā un atņēma man visu līdz pat kabatas zīmulim.... Kad no cietuma izbēdzis ar laiviņu pārbraucu pāri Peipusa ezeram, es ienācu Latvijā ar bagātību līdzīgu tai, ar kādu no viņas biju aizgājis..." J. Steglavs, 1924.g.

03.08.1925. laikrakstā "Pirmdiena" Nr.26. Steglavs rakstā "Tautas miljonus vajag taupīt" protestē pret Jelgavas valsts slimnīcas projektā paredzēto kanalizācijas izbūvi par 9 miljoniem, norādot, ka pēc viņa projekta būvējot, šī kanalizācija izmaksātu apmēram 5 miljonus.

17.08.1925. J. Steglavs uzrādīts kā kandidāts Saeimas vēlēšanās no 28. apvienoto pilsoņu saimnieciskā saraksta (A. Niedras saraksts), nav ievēlēts.

Latvijā darbojies kā būvinženieris, patentējis arī vairākus savus Pēterburgā izgudrotos pilsētas kanalizācijas ietaišu risinājumus.

03.01.1926. "Latvijas Inženieru un Tehniķu Kongresa Biroja Žurnālā" publicēts reģistrēto patentu saraksts: 

689. J. Steglau, Rīgā uz „ūdens tīrīšanas aka ar raudzēšanas rezervuāru priekš netīriem notekūdeņiem".

Interesants ir arī nākamais ieraksts- par patentu vienam no pasaules slavenākajiem latviešu kinooperatoriem: 

"1925. g. 20. jūnijā Nr. 690. Jānim Daredim, Rīga — uz „ekrana iekārtojums gaismas bilžu projecešanai kinematogrāfos v. t. t, pie kam bilde uz ekrāna krīt no publikai pretējās puses."

Kā 22.02.1927.g. izdevumā Latvis Nr 1612 var lasīt:

"J. Steglaus, viens no viens no mūsu praktiskiem darbiniekiem un īsts darbarūķis, kurš no nabaga puikas senā Krievijā par lielu uzņēmēju un pazīstamu speciālistu savā arodā, atstāj Latviju, kurā grūti atrast darbu un aizbrauc uz Argentīnu.

J. Steglavs savu dzīves gaitu un zināšanas visai spilgti ir aprakstījis savā grāmatā "Dzīves patiesība" (Valters un Rapa), kura ar latviešu zemes dzīves gaitas tēlojumiem un asprātīgiem novēriojumiem ir visai interesanta grāmata. Ļoti jānožēlo, ka tik ievērojams praktisks darbinieks, kura uzvārds bija kļuvis pazīstams jau plašajā Krievijā, aiziet prom no Latvijas, kur uzņēmumi viens pēc otra nīkst un izbeidzas  dēļ lietpratīgas vadības trūkuma"

Pēc mazmeitas Aleksandras Steglau rakstītā, arī Argentīnā pievērsies pilsētu kanalizācijas izveides biznesam, kurā nopelnījis daudz naudas, taču to zaudējis.

Miris 1944 Buenosairesā 

***

B. Roustam Bek, Aerial Russia

"Latvis"

"News.lv"

Citātu tulkojumi- A. Brūvelis, timenote.info

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis SteglauJānis SteglauTēvs00.00.179100.00.1903
        2Juris SteglavsJuris SteglavsDēls15.06.192100.00.1988
        3
        Pēteris SteglavsBrālis25.05.1877
        Birkas