Jānis un Valentīna Urbēni uzcēla staltu māju netālu no Klāviem .Iestādīja balto bērzu birztaliņu. Piedzima mantinieks - dēls Harijs. Bet Latvijas okupācija , deportācijas , karš .izpostīja jaunās ģimenes smagā darbā radīto. Jānis Urbēns nevēlējās karot svešas valsts labā. Jānis bija namdaris ar zelta rokām . Tuvojoties krievu armijai jau laikus kūtsaugšā siena pantā iekārtoja nelielu telpu , kurā nodzīvoja 22 gadus. Kaimiņi neko nezināja par slēptuvi. Telpa vēl tagad , nedaudz pabrukusi , redzama kūtsaugšā..Jāni kaimiņi , ja kaut ko zināja , nenodeva.  Eva Ruska ir Jāna un Valentīnas mazmeita . Viņa neatceras , ka kāds būtu par to kaut ko stāstījis Kaut ko , bet ļoti maz , stāstīja māte Dzintra -Valentīnas un Jāņa vedekla. Nav neviena kam pajautāt ,kā tad īsti tur bija. Nekāds sods netika uzlikts , jo Jānis pats sevi sodīja ar 22 gadu nebrīvi. Bet par ko? Par darbu , par ģimeni, par sakoptu sētu? Aizejot vīram mūžībā , Valentīna smagi saslima - ... nelaime pēc nelaimes . Nu kopā ar vīru Dieva mierā atdusas Ežu kapos. (no Dzintras Šulces rakstītā 2020.gadā)