1. aprīlī miris PSKP biedrs kopš 1912. gada, Savienības nozīmes personālais pensionārs Jānis Vilks. J. Vilks dzimis 1893. gadā Valmieras rajona zemnieka ģimenē.

Viņš mācījās Valmieras skolotāju seminārā. Jau agrā jaunībā iesaistījās revolucionārajā kustībā, kopš 1912. gada bija Rīgas sociāldemokrātu organizācijas biedrs.

1915. gadā viņu iesauca armijā, kur viņš turpināja pagrīdes darbību. Gadu vēlāk viņš kļuva par LSD CK locekli.

J. Vilks bija arī Petrogradas strādnieku un zaldātu deputātu padomes loceklis un Iskolata Prezidija loceklis, 1919. gadā partijas Cēsu apriņķa komitejas priekšsēdētājs. Pēc tam viņš bija Sarkanās Armijas politdarbinieks, cīnījās pret baltpoļiem. 1929. gadā J. Vilks pabeidza Sarkanās profesūras institūtu Maskavā, pēc tam strādāja šajā institūtā par docentu, vēlāk bija Sverdlova Komunistiskās universitātes pasniedzējs un tās rektors.

Pēc atgriešanās Latvijā 1944. gadā J. Vilks strādāja par Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāta Augstskolu un tehnikumu nodaļas vadītāju, pēc tam bija katedras vadītājs republikāniskajā partijas skolā. Daudzus gadus viņš bija P.Stučkas Latvijas Valsts universitātes Politiskās ekonomijas katedras docents.

J.Vilks veicis nozīmīgu zinātnisko un pedagoģisko darbu. Viņš aktīvi piedalījās republikas sabiedriskajā dzīvē. Par nopelniem Dzimtenes labā viņš apbalvots ar Ļeņina ordeni, Oktobra Revolūcijas ordeni, Darba Sarkanā Karoga ordeni, ordeni «Goda Zīme» un medaļām.

Avots: Rīgas balss, 04.04.1983