Jāņa kapsētā vakar guldīja Jelgavas miesnieku meistaru Jāni Vizbuli. Izvadīšana sākās no Nikolaja baznīcas, kur altāra telpā novietots zārks ar nelaiķa atdzisušām miesām. Pie zārka žēlabās skumstošie nelaiķa tuvinieki un darba biedri.
Māc. O. Kraulis runāja par ticību, cerību un mīlestību, no kurām lielākā mīlestība, apcerēdams tos brīžus, kad jāatlaiž nespēkā slīgstošā laulātā drauga roka, kas glāstīja bērnu galviņas. Sāpju brīdī cauri asarām nelaiķa piederīgie saskata daudzās piemiņas zīmes, kas kā kvēlas uguntiņas mirdzējušas pār aizgājēja dzīvi. Nav zudusi sirds, kuras puksti vairs nav sadzirdāmi, jo tā ir pie Dieva un tur pasargāta no dzīves grūtībām. Vēl kopdziesma un tad sēru gājiens ar prāvu pulku pavadītāja devās uz pēdējo atdusas vietu Jāņa kapsētā. Pēc garīgās ceremonijas, ko vadīja māc O. Kraulis, no nelaiķa atvadījās nolikdami krāšņus vaiņagus no Jelgavas miesnieku meistaru biedrības K. Skudra, no Jelgavas miesnieku meistariem T. Skudra, Jelgavas Nikolaja draudzes jaunatnes pulciņa J. Strautiņš. Jelgavas gaļas tirgotāju pārstāvis nolika marmora piemiņas plāksni. Daudz vaiņagu un ziedu veltes nolika arī nelaika tuvinieki un pārējie pavadītāji.
Te jāpiezīmē, ka sēru ceremonijas iespaidu stipri traucēja tuvējās slidotavas skaļrunis, tieši svētrunas un lūgšanas laikā atskaņodams jautrus šlāgerus.

Avots: Zemgales balss, 01.03.1937