Dzimis Liepājas apriņķī, Grobiņas pagastā.

1944.g. februārī iestājās Latvijas (leģionāru) aviācijas skolā un izmācījās par bortmehāniķi. Septembrī ar automašīnām aizbrauca uz Mēmeli, vēlāk nokļuva Dānijā, kur bija izpletņlēcēju kursos.

Pēc kapitulācijas pārvietojās galvenokārt kājām, nokļuva Brēmenē, bet uz kuģa netika. Dzīvojis pie daktera Jeruma. Pēc tam nonāca Hamburgā, kur uzzināja par pieteikšanās punktu uz franču ārzemju leģionu. Pēc 3 mēnešu mācībām Marseļā tika nosūtīts uz Indoķīnu. Pēc ievainojma tika apbalvots ar kara krustu, sudraba zvaigzni, kolonijas medaļu un ievainojuma medaļu.

Francijā bija nodarbināts koku ciršanā. Pēc sarakstīšanās ar tuviniekiem Latvijā Jānis griezās PSRS vēstniecībā. Galu galā nonāca cietumā un caur Orlu, Maskavu, Vologdu, Kotlasu 1950.gadā galapunktā  Intā Komi APSR. Piespriestais sods -10 gadi.1957.gadā atgriezās Latvijā.

Tēvs - 1941.g.14.jūnijā no Liepājas tika deportēts uz Karlagu Karagandas apg. Kazahstānā.

Brālis Pēteris pēc leģiona filtrācijas nometnē raka Belomorkanālu, gadu tur sabijis, saslima.

Avots: Es sapni par dzimteni pagalvī likšu, 1993.g.