Jans Kristiāns Smetss (afrikandu: Jan Christian Smuts, dzimis 1870. gada 24. maijā, miris 1950. gada 11. septembrī) - virsnieks, politiķis un filozofs. Ir vienīgais cilvēks, kurš parakstījis miera līgumus gan pēc Pirmā, gan Otrā pasaules kara. Viens no Tautu Savienības un arī ANO izveides dalībniekiem (ANO dibināšanas līguma preambulas autors) un ir vienīgais cilvēks, kurš parakstījis abu organizāciju dibināšanas dokumentus. Kā domātājs Smetss pazīstams kā holisma iedibinātājs.

Biogrāfija

Dzimis 1870. gada 24. maijā turīgu būru zemes īpašnieku ģimenē Bovenplācā (Bovenplaats), Lielbritānijas Kāpas kolonijā, Dienvidāfrikā. Sešpadsmit gadu vecumā (1886.) uzsāka studijas Viktorijas koledžā (mūsd. Stellenbošas universitāte), vēlāk devās studēt jurisprudenci Kembridžas universitātē, kuru absolvēja 1893. gadā.

Strādāja par juristu Keiptaunā, kur 1895. gadā kļuva par kompānijas De Beers īpašnieka Sesila Rodsa juridisko padomnieku. Pēc Džeimsona reida vīlies Rodsā, Smetss pameta Lielbritānijas koloniju un pārcēlās uz Transvālas republikas galvaspilsētu Pretoriju. 1898. gadā kļuva par valsts prokuroru. Angļu - būru karā kā virsnieks karoja būru pusē - sākotnēji bija Transvālas prezidenta Paula Krūgera padomnieks, bet vēlāk - saņēmis ģenerāļa dienesta pakāpi, piedalījās būru partizānu karā pret britu okupācijas spēkiem Kosa de la Reja vadībā. Smetss bija būru padošanās līguma delegācijā (britu delegāciju vadīja Lords Kičeners).

Pēc būru valstu aneksijas uzsāka politiķa karjeru, veicinot britu koloniju apvienošanos Dienvidāfrikas Savienībā 1910. gadā un ieņemot visai augstus amatus tās administrācijā: kara ministrs (1910.-1912., 1913.), iekšlietu un kalnrūpniecības ministrs (1910.-1912.), kara ministrs (1910.-1920.) un finanšu ministrs (1912.-1913.).

Pirmā pasaules kara laikā Smetss kā DS kara ministrs vienlaikus bija arī Lielbritānijas ekspedīcijas korpusa Austrumāfrikā virspavēlnieks un darbojās Deivida Loida-Džordža kabineta loceklis. Kopā ar Luisu Botu vadīja būru sacelšanās apspiešanu, piedalījās Vācu Dievidrietumāfrikas (mūsdienu Namībijas) ieņemšanā, karoja Vācu Austrumāfrikā (mūsdienu Burundi, Ruanda un Tanzānija). Ir viens no britu kara aviācijas dibinātājiem.

No 1919. līdz 1924. gadam Smetss bija Dienvidāfrikas Savienības premjerministrs. 1924. gadā cietis sakāvi vēlēšanās, pievērsās filosofijai, atgriežoties politikā tikai Lielās depresijas laikā 30. gadu sākumā: 1933.-1939. gados - tieslietu ministrs, 1939.-1948. gados ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs un premjerministrs. 1939. gada septembrī kā premjerministrs pieteica karu nacistiskajai Vācijai. 2. Pasaules kara laikā, būdams Lielbritānijas karalisko spēku ģenerālštāba loceklis, saņēma feldmaršala dienesta pakāpi (24.05.1941.). Smetss, atbalstīdams Balfūra deklarāciju un būdams Haima Veicmana personīgs draugs, bija viens no Izraēlas valsts izveides palestīniešu zemē iniciatoriem. 1948. gada vēlēšanās cieta sakāvi un bija spiests aiziet no politikas.

Miris 1950. gada 11. septembrī savā villā netālu no Pretorijas.