Jēkabs Dombrovskis

Jēkabs Osvalds Dombrovskis (vācu: Jacob Oswald Dombrowsky) dzimis 11.08.1880 (pēc vecā stila) plkst. 7 vakarā atslēdznieka Jura un Luīzes Amālijas Dombrovsku ģimenē kā otrais no trim bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 24.08.1880 (pēc vecā stila) Rīgas Jēzus ev. lut. baznīcā, mācītājam pārstāvot Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcas mācītāju. Kūmās: Jēkabs Straupe, lokomotīves vadītājs; Margrieta Kronberga, dzim. Šmita, sieva; Andr.[ejs] Ludvigs Vulfsons; Jānis Štrauss; Elizabete Kozakovska [1, 2].

Ticība: luterticīgs.    

Tautība: latvietis.

Pavalstniecība – Latvijas.

04.06.1898 beidzis Imperatora Pētera I sešklašu reālskolu Rīgā [4, 8]. Tāpat kā citās valsts uzturētās izglītības iestādēs, arī te mācības notikušas krievu valodā [9]. Vēlāk beidzis mērnieku kursus [13] Pleskavas mērnieku skolā [35], iegūdams mērnieka izglītību [4, 13]. Bijis labs matemātiķis [35].

13.08.1898 kā pirmās škiras savvaļnieks (brīvprātīgais) iestājies Krievijas impērijas karadienestā. Ieskatīts 113.Staraja Rusas kājnieku  pulka 13.rotā.

Pulka sastāvā 03.05.1899 beidzis brīvprātīgo mācības komandu. 03.06.1899 apstiprināts par jaunāko apakšvirsnieku.

No 01.09.1899 līdz 05.08.1901 mācījies Viļņas kājnieku junkurskolā, kuru beidzis ar 1.šķiru, iegūstot paaugstinājumu – podpraporščika pakāpi.

No 08.08.1901 dienējis 116. [8] Malojaroslavas kājnieku pulkā Rīgā [12].

05.01.1902 ieguvis pirmo virsnieka dienesta pakāpi [48] – podporučiks – ar izdienu no 01.09.1901.

21.10.1903 pārcelts uz 213.Orovais rezerves bataljonu Penzā, kurā ieradies 26.01.1904 [8]. Ierašanās brīdī militārā vienība jau tikusi pārformēta par 213.Orovais pulku divu bataljonu sastāvā [55].

No 01.05.1904 līdz 06.06.1904 bijis Penzas pilsētas komandanta adjutanta v.i. [8] Mobilizācijas dēļ, kas tika izsludināta 01.06.1904, pulks tika izvērsts divos kara laika sauszemes spēku pulkos: 213. un 281.kājnieku pulkā [55]. 01.06.1904 komandēts uz jaunformējamo 281.Drisas kājnieku pulku Penzā.

07.07.1904 pulka sastāvā devies uz Mandžūrijas fronti. 27.11.1904 pārcelts uz 281.pulku, bet 08.10.1904 komandēts uz 216.Insarskas kājnieku pulku, kurā no 10.10.1904 līdz 18.10.1904 bijis 5.rotas pagaidu komandieris.

Karojis Krievijas-Japānas karā. 216.pulka sastāvā piedalijies karagājienā pret japāņiem Mukdenas rajonā : no 10.12.1904 līdz 27.12.1904 pie Vučžaļin sādžas un no 16.01.1905 līdz 20.01.1905 – pie Holjansaj sādžas. 04.02.1905 komandēts uz 1.Austrumsibīrijas strēlnieku pulku, kurā no 05.02.1905 bijis jaunākais virsnieks 9.rotā.

Piedalījies Mukdenas kaujā. 21.02.1905 kaujās pie sādžām Zgunvange un Ļudzjanuj ievainots ar šautenes lodēm četrās vietās: 1) garenisks, carurbjošs rumpja priekšējās daļas ievainojums bez kaula dragāšanas; ieejas vieta – labā krūtsgala rajonā, izejas vieta – vēdera labās puses lejasdaļā; 2) caururbjošs krūšu kurvja ievainojums muguras sāna rajonā, apmēram tādā augstumā, kur 12 riba savienota ar mugurkaulu; 3) caururbjošs labās plaukstas ievainojums ar kaula sadragāšanu; 4) labās gūžas augšējās trešdaļas ievainojums ar lodes ieejas vietu 15 cm zem Ponparta saite; lode iestrēgusi nedziļi zem ādas labās gūžas vidējās muguras puses ārējā daļā; gūžas kauls dragāts.

Ar 2.Mandžūrijas armijas pavēli 27.04.1905 apbalvots ar IV šķiras Svētās Annas ordeni ar uzrakstu “Par drošsirdību”.

14.11.1905 komandēts uz Harbinu, kur piekomandēts 14.Rezerves bataljonam.

01.12.1905 piekomandēts 13.Austrumsibīrijas strēlnieku pulkam.

No 01.12.1905 līdz 18.12.1905 bijis šī pulka kasieris. 

1906.g. 20.janvārī pārcelts uz 1.Austrumsibīrijas strēlnieku pulku.

11.02.1906 komandēts uz Sizraņu ar atvaļinātu kareivju ešalonu, no kurienes 10.04.1906 atgriezies 1.Austrumsibīrijas strēlnieku pulkā.

Tā paša gada 11.martā paaugstināts par poručiku ar izdienu no 01.09.1905. No 01.06.1906 līdz 18.06.1906 un no 22.07.1906 līdz 31.07.1906 bijis pulka 9.rotas pagaidu komandieris.

No 06.08.1906 līdz 08.08.1906 komandēts uz Ņikoļsku-Usurijsku (Usurijska), lai pavadītu arestētos matrožus, bet no 28.11.1906 līdz 24.01.1907 – uz Čeļabinsku pēc jauniem kareivjiem.

Pēc atgriešanās pulkā 26.01.1907 iecelts par 5.rotas jaunāko virsnieku. 

08.01.1908 par kaujas nopelniem Krievijas-Japānas karā apbalvots ar III šķiras Svētā Staņislava ordeni ar šķēpiem un lentu.

No 12.06.1908 līdz 19.06.1908 bijis mācību komandas pagaidu priekšnieks.

No 28.jūnija līdz 13.augustam komandēts uz 1.Austrumsibīrijas sapieru bataljona apmācībām. Par apmācību kursu saņemtais vērtējums: ļoti labi.

No 16.09. 1908 līdz 20.01.1909 bijis pulka podpraporščiku skolas priekšnieka amatā.

No 11.11.1908 līdz 23.11.1908 nozīmēts par pagaidu ieroču pārzini.

15.11.1908 iecelts par maizes ceptuves pārzini, bet 20.01.1909 – arī par kareivju bodītes pārzini.

No 1909.g. februāra apstiprināts par 4.bataljona adjutantu.

16.08.1909 mājas/saimniecisku apstākļu dēļ no karadienesta atvaļinājies [8]. 

1910-1914 bijis privāts mērnieks Vidzemē un Kurzemē [4, 12]. Veicot darba pienākumus, iepazinies ar nākamo dzīvesbiedri.

Laulājies ar Kristīni Albertu 21.10.1914 ?. Atraitnis.    

Bērni: meitas Ilga, Laimdota, Velta un Aina.

Pirmā pasaules kara laikā – 07.08.1914 – mobilizācijas dēļ iesaukts atkārtoti un ieskaitīts 5.Petrogradas zemessargu družīnā, vēlākajā – kopš 10.06.1915 – 421.kājnieku pulkā Somijā.

12.08.1914 pieņēmis 2.rotas komandēšanu.

No 09.11.1914 līdz 15.01.1915 bijis mācības komandas priekšnieks.

05.12.1914 apstiprināts par 2.rotas komandieri; dienu vēlāk pārdēvēts par zaurjadkapitanu.

12.06.1915 iecelts par 2. rotas komandieri; 21.06.1915 pārdēvēts par poručiku.

No 26.09.1915 līdz 06.10.1915 bijis 1.bataljona pagaidu komandieris.

Ar 6.armijas pavēli 21.09.1915 apbalvots ar III šķiras Svētās Annas ordeni.

06.10.1915 paaugstināts par štābskapitanu ar izdienu no 22.08.1914. No 10.11.1915 līdz 13.11.1915 un no 25.12.1915 līdz 14.01.1916 bijis 3.bataljona pagaidu komandieris.

No 21.07.1916 līdz 19.08.1916 komandēts uz fronti, kur piekomandēts 3.Kaukāza strālnieku pulkam. Pēc atgriešanās no komandējuma trīs dienas augustā un pēc tam no 27.10.1916 līdz 10.12.1916 bijis 1.bataljona pagaidu komandieris.

Ar 6.armijas pavēli 21.10.1915 apbalvots ar II šķiras Svētā Staņislava ordeni.

12.01.1917 iecelts par 14.rotas komandieri, kuras sastāvā devies uz fronti.

27.01.1917 ieskaitīts 741.kājnieku pulkā un iecelts par 10.rotas komandieri [4, 8]. Karojis Ziemeļu (Rīgas) frontē [4, 12, 13].  

Nodibinoties Latviešu strēlnieku pulkiem [48], 27.04.1917 pārcelts uz 3.Kurzemes latviešu strēlnieku pulku; 05.05.1917 iecelts 2.bataljona komandiera amatā. Pulka rindās cīnījies pie Olaines, kad laikā no 18. līdz 19.augustam pretinieks uzbrucis aizsardzības pozīcijām.

No 19.08.1917 līdz 05.09.1917 bijis pulka pagaidu komandieris, bet nākamajā dienā iecelts par pulka saimniecības daļas pagaidu priekšnieku.

06.10.1917 slimības dēļ evakuēts uz aizmuguri un 20.03.1918 atvaļināts. 

Ar ģimeni dzīvojis Doragani muižā pie Bologojes pilsētas. Sākotnēji noteiktas nodarbošanās nav bijis, bet, atsaucoties uz darba biržas piedāvājumu, 18.06.1918 pieņemts Bologojes kara komisariātā par komendanta nodaļas priekšnieku.

03.12.1918 ar ģimeni atgriezies Latvijā. Nestrādādams algotu darbu, dzīvojis pie dzīvesbiedres māsas Martas Valkas apriņķa Trikātas pagasta Kazruņģa skolā līdz 19.03.1919, jo 18.03.1919 caur darba biržu ticis ieskaitīts par Valkas apriņķa darba nodaļas darbvedi Smiltenē.

Darba pienākumus veicis līdz 26.05.1919, kad, kā pats rakstīja, – dezertējis.   

Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kā kapteinis [13] mobilizēts Strenču komandantūrā 06.06.1919. 08.06.1919 ieskaitīts Ziemeļlatvijas brigādes Rezerves bataljonā Rūjienā par 3.rotas komandieri.

17.06.1919 komandēts Ziemeļlatvijas frontes aizmugures priekšnieka rīcībā, kurš 19.06.1919 iecēlis par adjutanta vietas izpildītāju.

No 21.06.1919 icelts par Rīgas apriņķa komandantu, bet no 19.07.1919 – par Augškurzemes rajona komandantu.

22.06.1919 nodevis Rīgas apriņķa komandantūru un nākamajā dienā stājies pie Augškurzemes rajona komandantūras formēšanas.

Komandantūru nodevis 13.08.1919, jo 07.08.1919 ar Latvijas armijas virspavēlnieka pavēli Nr.1/slepeni Kurzemes divīzijai iecelts par 3.Jelgavas kājnieku pulka komandieri. 15.augustā ieradies Kurzemes divīzijas komandiera rīcībā un nākamajā dienā stājies pie 3.Jelgavas kājnieku pulka formēšanas.

Jau 19.08.1919 karaspēka apakšvienība ieradusies Kurzemes kauju vietā, [4, 8] kur 26.08.1919 notikusi pulka pirmā kauja [32] – Daugavas forsēšana pie Kalnišķu mājām [31].

Komandēdams pulku, vadījis to cīņās pret lieliniekiem, sākot ar Līvānu ieņemšanu.

03.10.1919 pēc savas ierosmes, uzņemdamies visu atbildību, zem tiešas un spēcīgas ienaidnieka artilērijas apšaudes, bez pienācīgiem peldlīdzekļiem un artilērijas atbalsta kopā ar pulku pārcēlies pāri Daugavai. Personiski vadīdams uzbrukumu, atrazdamies nāves briesmās, ielauzies ienaidnieka aizmugurē un ieņēmis stratēģiski svarīgu punktu – Līvānu miestu, neskatoties uz pretinieka pārspēku skaitliskā un apbruņojuma ziņā un sīvo pretošanos. Ar šo kauju lielā mērā tika likti pamati visas Latgales atbrīvošanai [4, 12, 49]. Stratēģisku iemeslu dēļ virspavēlniecība tajā laikā minētajā frontes iecirknī lielākas aktivitātes nebija paredzējusi, tādēļ Līvānu operācija armijas vadībai bija pārsteigums, un pulka komandierim nācies dzirdēt pat pārmetumus [33].

Tomēr par Līvānu miesta ieņemšanu 11.10.1920 apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni (ordenis piešķirts 21.07.1921 [4, 8]). Par šīs kaujas nopelniem Latvijas neatkarības labā 1919.g. 15.novembrī (ar izdienu no 03.10.1919) paaugstināts par pulkvedi-leitnantu [4, 7].

Bijuši lieli nopelni arī lielinieku frontes pārraušanā 03.01.1920 un Daugavpils atbrīvošanā [12, 49]. No 1.Kurzemes divīzijas komandiera pulkveža-leitnanta Jāņa Puriņa sagatavotā notikumu apraksta:

3.Jelgavas kājnieku pulkam pie Latgales atbrīvošanas bija jāizpilda ļoti grūti uzdevumi, sevišķi pirmajā uzbrukuma dienā, t.i., 3.janvārī 1920.g. Pulkam bija jāpāriet pār Daugavu atklātā vietā, kur pretinieks bija ļoti nocietinājies, un ar vienu bataljonu jāpalīdz poļiem ieņemt Daugavpils. 3.janvāra rītā, tikko pirmās 3.pulka daļas iesāka pāriešanu pār Daugavu, pretinieks atklāja ložmetēju-patšauteņu uguni pār pārejošām pār Daugavu daļām un ar smagās artilērijas uguni apšaudīja pārējās pulka vienības. Pulka karavīros zem tik lielas un stipras pretinieka uguns sāka celties sajukums. Pulka komandieris, redzēdams kritisko stāvokli pulkā, tūliņ uzņēmās personīgi vadīt tās daļas, kuras nonākušas grūtajos apstākļos. Neskatoties uz visu pretinieku stipro uguni, 3.Jelgavas kājnieku pulka daļas zem tiešas enerģiskas pulka komandiera vadības, pārgāja pār Daugavu un pārrāva pretinieka fronti. Ieņēma ar diviem bataljoniem viņam uzdoto līniju – Dubnas kreiso krastu no Lazdonas, Bramaņus ieskaitot, un viens bataljons ar poļiem ieņēma Daugavpili. Minētajā kaujā pulks saņēma vairāk nekā 50 gūstekņus, ložmetējus, šautenes un vienu bruņoto vilcienu. 21.janvārī, pulkam ieņemot uzdoto līniju, nācās atkal izcīnīt grūtas kaujas. Daudzreiz apdzīvotās vietas pārgāja no vienas rokas otrā, jo lielinieki bieži vien pārnāca pretuzbrukumos, bet, neskatoties uz visu to, uzdevums tika sekmīgi izpildīts. Pie šīs dienas uzdevuma izpildīšanas lielu lomu spēlēja atkal pulka komandieris: ar savu kaujas štābu tas neatlaidīgi sekoja priekššējām pulka vienībām, dodams rīkojumus un aizrādījumus bataljonu komandieriem pie uzdevumu izpildīšanas tieši uz vietas un tāpat, kur bija vajadzīgs, rādīdams savu personīgo priekšzīmi. 

Pulks atkal bija nonācis kritiskā stāvoklī pie Patmalniekiem-Vaišļiem un Novikiem, tur pulka komandieris atkal pierādīja īstu priekšzīmi visiem kareivjiem ar savu aukstasinību, tādējādi paceldams kareivju gara stāvokli un kaujas sparu. Caur pulka komandiera uzupurēšanos minētās kaujas beidzās ar labām sekmēm. 28.janvārī pulkam bija jāieņem ezeru šaurumi pie Vecslobodas miesta. Pretinieks tur viscaur bija nocietinājies gar lielceļu starp ezeriem, ieņemdams grūti pieietamas dabiskas pozīcijas. Pieejās pie šīm pozīcijām bij atrodamas vienīgi nelielas spraugas starp ezeriem  un tamdēļ uzbrucēja stāvoklis bija ļoti grūts, un pretinieks pārnāca bieži pretuzbrukumā, bet, neskatoties uz visām grūtībām, tomēr pulks ar savu pulka komandieri priekšgalā ieņēma nocietinātās spraugas starp ezeriem un turpināja virzīšanos uz priekšu līdz Latgales atbrīvošanai. Visās minētās kaujās kritiskos apstākļos izcili nopelni pieder pulka komandierim pulkvedim-leitnantam Dombrovskim [4].

Pēc Latvijas teritorijas atbrīvošanas no ienaidniekiem atgriezies pulka miera laika novietojumā Jelgavā [44].

No 08.11.1920 līdz 26.07.1921 iecelts par Jelgavas garnizona priekšnieku.

12.04.1921 apstiprināts par 3.Jelgavas kājnieku pulka komandieri ar izdienu no 31.03.1921. 23.09.1922 devis Svinīgo solījumu.

Ar Aizsardzības ministra 06.12.1922 pavēli atļauts pieņemt un nēsāt Polijas kara ordeni (Drošsirdīgo krusts) [4, 8].

1922.g. nogalē un 1923.g. sākumā vairākkārt iecelts par kara tiesas pagaidu locekli uz kara tiesas Jelgavas sesijas laiku.

Pulka uzdevums bija gadskārtēja iesaukto kareivju apmācība, audzināšana un veselības kopšana (05.09.1924 divīzijas komandieris izteicis pateicību par pūliņiem un veikto darbu), instruktoru sagatavošana un rezerves virsnieku apmācīšana (03.10.1924 divīzijas komandieris izteicis pateicību par sekmīgu un labu darbu), rezervistu sagatavošana šaušanā (29.07.1925 divīzijas komandieris izteicis pateicību par labu sagatavošanu) [8], mobilizācijas plāna izstrādāšana, mobilizācijas krājumu sagatavošana un uzglabāšana, jo kara gadījumā bija paredzēts ar pulka kadriem formēt vairākas jaunas karaspēka daļas [36]. 

1922.g. Lācplēša kara ordeņa dome, vēlēdamās  sagatavot vispārīgu pārskatu par ordeņa kavalieriem, lūgusi  katru apbalvoto aizpildīt anketu, lai iegūtu sīkākas ziņas, kas noderētu varoņu – Lāčplēšu albūma sastādīšanai.

Anketu aizpildījis 02.06.1922. Izmantojis iespēju norādīt īpašas vēlmes, atzīmējot, ka vēlas palielinātu pensiju vai saīsinātu izdienas laiku ar pensijas piešķiršanu un bērniem “brīvu skolu”. Abi lūgumi izpildīti [4].

Laulājies ar Lizeti Annu Mariju Šudeli ? 06.08.1922. 

Bērni: dēls Oļģerts un meita Daina [8].

1923.g. beidzis vecāko virsnieku kursus [13].

Ievēlēts par karavīru sporta biedrības „Tēvijas sargs” Jelgavas nodaļas pirmo goda biedru. 05.01.1925 pasniegts goda biedra diploms [30].

Ar Valsts prezidenta 20.06.1925 pavēli Nr.483 armijai un flotei par izdienu no 22.06.1925 paaugstināts par pulkvedi.

Pamatojoties uz Valsts prezidenta 1925.g. pavēli Nr.475 armijai un flotei kara laika dubultojums 1 gads, 2 mēneši, 5 dienas izmantots pie paaugstināšanas pulkveža dienesta pakāpē un ņemts vērā tikai pie dienesta ilguma aprēķināšanas virsnieka dienesta pakāpē [4, 8].

31.10.1926 pārstāvējis 3.Jelgavas kājnieku pulku, sakot runu un noliekot vainagu pie pieminekļa kritušajiem varoņiem Bērzmuižā pieminekļa atklāšanas pasākumā [42].

Pieprasījis zemi Jelgavas apriņķa Ozolmuižā kā I kategorijas zemes pieprasītājs.

20.12.1927 Ozolnieku pagasta valde piešķīrusi zemi jaunsaimniecības vajadzībām 61/2 ha platībā Ozolmuižas laukos. Saimniecībā izmantojamās zemes platība – 5,39 ha, pļavu, papildu zemes un iznomātās zemes nav bijis [6]. Ozolnieku pagasts un Jelgavas apriņķa zemes ierīcības komiteja jaunsaimniecību piešķīrušas, taču Centrālā zemes ierīcības komiteja galīgo zemes piešķīrumu jaunsaimniecības vajadzībām apstiprinājusi [4] tikai 19.10.1928 [27].

23.12.1927 iecelts par Jelgavas garnizona priekšnieku [4, 8].

27.01.1928 divīzijas komandieris izteicis rājienu par alkoholisko dzērienu lietošanu, kuru dēļ kļuvis darba nespējīgs un nevarējis piedalīties pulkveža Zemitāna izvadīšanā uz Brāļu kapiem un 21.janvāra kara spēļu turpinājumā [8].

05.06.1928 par Latgales atbrīvošanas kaujām 03.01.1920-03.03.1920 izvirzīts apbalvošanai ar Lācplēša kara II šķiras ordeni. Izvirzīšanas dokumentus sagatavojis bijušais Kurzemes divīzijas komandiera v.i. pulkvedis Jānis Puriņš, apbalvošanu atbalstījis Kurzemes divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš. Apbalvošanai iesniegtajā aprakstā pulkvedis rakstījis:

3.Jelgavas kājnieku pulka komandieris pulkvedis-leitnants Dombrovskis pie Latgales atbrīvošanas no 3.janvāra līdz 3.martam 1920.g. ar pareizu taktisku izpratni, enerģisku rīcību un personīgu klātbūtni kritiskos brīžos ir savas padotās daļas zem stipras pretinieka uguns pārvedis pār Daugavu, pārrāvis pretinieka fronti, sakāvis ienaidnieka pārspēku daudz stiprāku par viņa padotām daļām. Vēlāki līdz Latgales atbrīvošanai visus kaujas uzdevumus ar enerģisko rīcību un priekšzīmi izpildījis, caur ko pulks saņēmis daudz trofejas – to starpā vienu bruņoto vilcienu pilnā sastāvā.

Ordeņa piešķiršanu noraidījusi ordeņa dome 26.10.1928 sēdē, sešiem balsojot “par”, pieciem – “pret” un nevienam neatturoties.    

1929.g. aizpildījis pasta kartīti, paziņojot Rīgas pilsētas valdei, ka nepiedalīsies Rīgas atbrīvošanas 10 gadu atceres svētkos [4].

16.08.1929, 3.Jelgavas kājnieku pulka 10 gadu jubilejā, līdz ar citiem pulka karavīriem apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni.

14.01.1929 stājies pie Jelgavas pilsētas komandanta pienākumu pildīšanas.

No 02.12.1929 līdz 01.08.1930 izgājis Kara akadēmisko kursu astoņu mēnešu kursus “dažu kara zinību atsvaidzināšanai”.

29.10.1930 ar Valsts prezidenta rīkojumu Nr.83 atļauts nēsāt Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu [8].

1931.g. izmantojis iespēju un par Ls 2,- atpircies no Jaunā gada vizītēm par labu Brāļu kapu sakopšanai [23]. 

07.06.1931, ar pulka rotu atrazdamies godasardzē, piedalījies pamatakmens ielikšanā jaunceļamajam Brīvības piemineklim Jelgavā [40].

22.06.1932, Varoņu piemiņas dienā, piedalījies svinīgajā pieminekļa atklāšanas pasākumā, pirms prezidenta runas, pieminekli atklājot, sniegdams augstajam viesim ziņojumu [22].

1932.g. sākumā par nopelniem aizsargu organizācijas labā apbalvots ar Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu [19]. 25.09.1932 piedalījies Jelgavas aizsargu nama atklāšanā, kas tika izbūvēts bijušā Kurzemes bruņniecības namā [53].

1933.g. par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas cīņās pieškirtas: Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa.

1933.g. piekomandēts Armijas štābam, tāpēc 27.06.1933 nodevis 3.Jelgavas kājnieku pulka komandēšanu, bet 28.06.1933 – Jelgavas pilsētas komandanta pienākumus.

29.06.1933 atbrīvots no Jelgavas garnizona priekšnieka pienākumu pildīšanas, piekomandēts un ieradies Armijas štāba priekšnieka rīcībā [8].

13.05.1934 piedalījies gadskārtējā pavasara skautu parādē Esplanādē, kur apbalvots ar skautu pateicības zīmi „Svastika” par skautisma kustības atbalstīšanu [45]. 

Ar Valsts Prezidenta pavēli Nr.186 armijai un flotei 27.08.1934 militārā dienesta rezervei noteiktā maksimālā vecumu sasniegšanas dēļ atvaļināts no aktīvā kara dienesta un ieskaitīts zemessargos. Atvaļinot pateicību izteicis Armijas komandieris ģenerālis Mārtiņš Peniķis: 

Valsts Prezidents ar š.g. 27.augusta 186.pav. armijai un flotei atvaļinājis no aktīvā kara dienesta ieskaitot zemessargos maksimālo vecumu savā amatā sasniegušo 3.Jelgavas kājnieku pulka komandieri, pulkvedi L.K.O.K. Jēkabu Osvaldu Dombrovski. Pulkvedis Dombrovskis komandējis 3.Jelgavas kājnieku pulku no formēšanas dienas – 1919.g. 16.augusta, vadījis to atbrīvošanas karā pret bermontiešiem un lieliniekiem, gūstot izcilus panākumus. Daudz darba pulkvedis Dombrovskis veltījis arī pulka izveidošanai un apmācībai miera laikā. Šī darba sekmes ir pulka tagadējais priekšzīmīgais stāvoklis un organizācija. Par ļoti sekmīgi veikto darbu un dienestu izsaku pulkvedim Dombrovskim pateicību. 22.12.1934 atvaļināšanas dēļ strīpots no 3.Jelgavas kājnieku pulka karavīru saraksta un reģistrēts Jelgavas-Bauskas kara apriņķa pārvaldes zemessargu sarakstos [8].

Vadīdams 3.Jelgavas kājnieku pulku no tā dibināšanas, izvadījis to caur visām kaujām [32], pratis iedibināt daudzas skaistas kareivju tradīcijas un ieguvis karavīru cieņu ar taisnīgumu, patiesīgumu un objektivitāti [48]. Nav bijis karjerists, bet cilvēks ar stingru gribu un nesvārstīgs savos lēmumos [43].

Kā garnizona priekšnieks sadarbojies ar vietējo sabiedrību, ar kuru pratis izveidot labas attiecības [48]. 1939./1940.g. kā atvaļināts karavīrs saņēmis Ls 413,- lielu pensiju [3].

1938.g. kā liecinieks piedalījies Pērkonkrustiešu prāvā Rīgas apgabaltiesā [41].

No V.Likerta atmiņām:

Kā kara laika frontē, tā miera laikā apmācībās un dienestā pulkvedis no pakļautajiem gan prasīja stingru dienesta izpildīšanu un disciplīnas un likumības ievērošanu, bet neprasīja neiespējamo un nebija sīkumains. Varbūt tieši šī apstākļa dēļ pulka operācijas kara laikā bija ļoti sekmīgas un miera laikā šaušanas un citās apmācībās pulks izcēlās starp pārējiem divīzijas un armijas pulkiem. Pulkvedis savas latviskās sirsnības un vienkāršības dēļ no padotajiem virsniekiem, instruktoriem bija iecienīts un iemīļots ne vien kā priekšnieks, bet arī kā cilvēks vispār. Pulkvedis savus pakļautos sauca par dēliem un sadzīvē virsnieki savu šefu godāja par Veco.

Pulkvedis J.Dombrovskis nēsāja labi koptu ķīļbārdiņu un īsi apgrieztus stāvus matus. Bez Lāčplēša ordeņa viņam vēl bija Triju zvaigžņu ordenis, Aizsargu Nopelnu krusts un poļu Krusts drošsirdīgiem, ko viņam piešķīra par nopelniem kopējās operācijās Daugavpils ieņemšanā 1920.g. 3.janvārī. Kopsummā uz krūtīm sanāca prāva rindiņa ordeņu, kas līdz ar ķīļbārdiņu piedeva pulkvedim īsti cienīgu izskatu, sevišķi parādēs.  Tādēļ nav arī brīnums, ka kādreiz pēc kāda svinīga dievkalpojuma, dievlūdzēju pārpildītajā Jelgavas Sv. Annas baznīcā, kas skaitījās arī garnizona draudzes baznīca, pulka karavīriem ar karogu un pulkvedi priekšgalā no altāra telpas virzoties uz izeju, kāda sieviņa paklusā balsī, norādot uz priekšgalā ejošo pulkvedi, teica savai kaimiņienei – tas taču akurāt kā krievu ķeizars. Zināma līdzība arī bija. 

Visās dienesta un privātās vajadzībās pulkvedis „laida” savā droškā. Kājām ejot nebiju viņu tikpat kā redzējis. Bērajam bija ko turēt!

Par amata personām nemaz nerunājot, nebija neviena jelgavnieka, kas nebūtu pazinis savas pilsētas ilggadīgo (15 gadus) pulka komandieri.

Pēc aiziešanas pensijā 1934.g., pulkv. J.Dombrovskis dzīvoja un apsaimniekoja pie Jelgavas pilsētas administratīvajām robežām Ozolnieku pagastā viņam piešķirto dārzsaimniecību Ilgas. Dzīvojamo ēku savam „Vecajam” līdzēja uzcelt talcinieki-karavīri. Zirgu, lai būtu ar ko „palaist”, uzdāvināja Jelgavas sabiedriskās organizācijas, bet braucamos ratus – kollēgas.

Pulkvedis audzināja prāvu bērnu pulciņu. Baigajā gadā viņš zaudēja dēlu Oļģertu, kas bij vēl skolnieks [35].

Dzejnieks R. B. veltījis dzejoli „Pulkvedim Dombrovskim (50 gadu šūpļa svētkos)”25, bet Hercoga Pētera ģimnāzijas audzēknis Valdis Štelmahers – balādi „Vecais pulkvedis” [46].

Vācu okupācijas laikā strādājis par mantzini uzņēmuma „Izejviela” Jelgavas nodaļā pie sev kādreiz pakļautā rotas komandiera V.Svarres, jo pensija nebija liela un vēlējies būt cilvēkos [35].

26.07.1920-01.08.1920 ārstējies Rīgas kara slimnīcā, 27.06.1922-28.07.1922 un 27.06.1923-30.06.1923 – Ķemeru karavīru sanatorijā [8].

Dzīvojis Jelgavā, Zaļajā ielā 26-3 [4]; Ozolnieku pagasta “Ilgās” [8]; Rīgā, Bolderājā, Kodola ielā 6 [16].

1944.g. devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, bet 1945.g. janvārī – trimdā uz Vāciju, kur uzturējies Eslingenas bēgļu nometnē, Dienvidvācijā [13].

Ārstējies sanatorijā Heilbronnā [26].

Miris 69 gadu vecumā Eslingenā.

Apbedīts 20.12.1949 Eslingenas kapos [38].

Apbalvojumi: 

  • Krievijas Svētā Staņislava ordenis (II un III šķira);
  • Krievijas Svētās Annas ordenis (III un IV šķira);
  • Krievijas medaļa 1904-1905.g. kara ar Japānu piemiņai (gaiša bronza) [8];
  • 11.10.1920 (piešķirts 21.07.1921) [4, 8] – Lāčplēša kara ordenis (III šķira), Nr.85 [4, 8, 12];
  • 06.12.1922 – Polijas Drošsirdīgo krusts [8, 13];
  • 16.08.1929 – Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira), Nr.442 [18, 20, 21];
  • 1932.g. – Latvijas Aizsargu Nopelnu krusts [19];
  • 13.05.1934 – Latvijas skautu pateicības zīme „Svastika” [45];
  • 29.10.1930 – Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa;
  • 1933.g. – Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa [8].

Avoti: 

  1. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Jēzus (Riga, Jesus); 1876-1880 latviešu, vācu. Dzimušie; 449.kadrs, 0.ieraksts.
  2. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Mārtiņa (Riga, Martin); 1877-1883 latviešu, vācu. Dzimušie; 198.kadrs, 225.ieraksts.
  3. LVVA, 624.fonds, 2.apraksts, 132.lieta, 10.lp.
  4. LVVA, 1304.fonds, 1.apraksts, 354.lieta.
  5. LVVA, 1491.fonds, 1.apraksts, 1721.lieta, 1.lp. o.p.
  6. LVVA, 2218.fonds, 1.apraksts, 48.lieta.
  7. LVVA, 2218.fonds, 2.apraksts, 23.lieta, 130.lp.
  8. LVVA, 5601.fonds, 1.apraksts, 1385.lieta.
  9. Caune, Andris. Rīgas klusais centrs pirms 100 gadiem : pilsētas ielas, celtnes un iedzīvotāji 20.gadsimta sākuma atklātnēs. Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2015. 162.-163.lpp. ISBN 978-9984-824-36-9.
  10. Dombrovskis Jēkabs. No: Es viņu pazīstu : latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [2.izd.]. [Rīga : Multineo, 2006]. 133.lpp. 
  11. Dombrovskis Jēkabs. No: Latvijas Brīvības cīņas, 1918-1920 : enciklopēdija. [Rīga] : Preses nams, 1999. 331.lpp. : ģīm. ISBN 9984-00-395-7.
  12. Dombrovskis Jēkabs Jura dēls. No: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri : biogrāfiska vārdnīca. [Rīga] : Jāņa sēta, 1995. 131.-132.lpp. : ģīm. ISBN 9984-508-49-8.   
  13. Dombrovskis Jēkabs Osvalds. No: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940 : biogrāfiskā vārdnīca. Rīga : Nordik, 1998. 147.-148.lpp. : ģīm. ISBN 9984-510-17-4.
  14. Jēkabsons, Ēriks. Latviešu tautības virsnieki Krievijas armijā 1907.-1914.gadā. No: Latvijas Kara muzeja gadagrāmata, XIII. Rīga : Latvijas Kara muzejs, 2012. 9.-41.lpp. : tab. ISBN 978-9934-8270-1-3.
  15. 1.Latvijas atbrīvošanas (Troickas) bataljona karavīru gājiens Rīgā, 1920.gada 5.oktobrī. No: Pulcējaties zem latviešu karogiem! : [fotoalbums]. Rīga : Zelta grauds ; Vilki, biedrība, 2013. 225.lpp. : fotogr. ISBN 978-9934-8402-1-0. 
  16. Rīgas adresu-izziņas grāmata : 1928.gadam ar Latvijas tirdzniecības-rūpniecības uzņēmumu sarakstu = Das Adress-Informationsbuch der Stadt Riga : mit einem Verzeichnis der Handels- u. Industrieunternehmungen Lettlands für das Jahr 1928 = Адресно-справочная книга г. Риги : на 1928 г. с указателем торгово-промышленных предприятий Латвии. Rīga : LETA, 1928. 119.lpp.
  17. 3.Jelgavas kājnieku pulks, 1919.16.VIII – 1929.16.VIII. [Jelgava] : 3.Jelgavas kājnieku pulks, 1929.
  18. Triju zvaigžņu gaismā. 1.grām. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 1997. 116.lpp. ISBN 9984-9237-0-3.
  19. Ar aizsargu „Nopelnu Krustu”… Latvijas Kareivis, Nr.97 (1932, 1.maijs), 2.lpp.
  20. Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 7.sarakstu. Valdības Vēstnesis, Nr.261 (1929, 16.nov.), [1.]-14.lpp.
  21. Ar Triju zvaigžņu ordeni un goda zīmi apbalvoto 3.Jelgavas kājnieku pulka kaŗavīru saraksts (pulka 10 gadu jubilejā). Valdības Vēstnesis, Nr.183 (1929, 16.aug.), [1.]lpp.
  22. Atklāts piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem. Latvijas Kareivis, Nr.139 (1932, 26.jūn.), [1.]lpp. 
  23. Atpirkušies no Jauna gada vizītēm par labu Brāļu kapu kopšanai. Latvijas Kareivis, Nr.8 (1931, 11.janv.), 4.lpp.
  24. Augstāko militaro kursu izlaidums. Latvijas Kareivis, Nr.171 (1930, 2.aug.), [1.]lpp.
  25. B., R. Pulkvedim Dombrovskim (50 gadu šūpļa svētkos). Latvijas Kareivis, Nr.189 (1930, 23.aug.), 2.lpp.
  26. Blaževičs, Ignats. 3.Jelgavas kājnieku pulka formēšana un likvidēšana : personīgas atmiņas. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.6 (1999, 1.nov.), 35.-37.lpp.
  27. Galīgi piešķirtās zemes. Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr.300 (1928, 20.nov.), 3-9.lpp.
  28. Hazners, Vilis. Slavas dienas. Fidelitas, Nr.10 (1970, 1.janv.), 9-11.lpp.
  29. Jelgavas kājnieku pulka 12 gadi. Latvijas Kareivis, Nr.181 (1931, 16.aug.), [1.]lpp. : ģīm.
  30. Jelgavas nodaļas „Tēvijas Sargs” gada svētki. Latvijas Kareivis, Nr.6 (1925, 9.janv.), [1.]lpp.
  31. Jelgavas pulka gada svētkos. Latvijas Kareivis, Nr.222 (1927, 2.okt.), 2.lpp.
  32. Kā sākās 3.Jelgavas pulka formēšana. Latvijas Kareivis, Nr.181 (1929, 14.aug.), 2.lpp.
  33. Krīpens, Arvīds. Kurzemes divīzijas pirmsākums un tās lielākās cīņas. Militārais Apskats, Nr.7 (1934, 1.jūl.), 1183.-1196.lpp. : sh.
  34. Kuplākā kalpakiešu sanāksme Virsnieku klubā (1929.g.). Atpūta, Nr.696 (1938, 4.marts), [20.]lpp. : fotogr.
  35. Likerts, V. Jelgavas Lāčplēši. Lāčplēsis, Nr.1 (1955, 1.nov.), 31.-[32.]lpp. ; Nr.2 (1956, 1.nov.), 28.-34.lpp. 
  36. Likerts, V. 3.Jelgavas kājnieku pulka atcerei : 16.augustā pulks atzīmē 45 gadu jubileju. Latvija Amerikā, Nr.65 (1964, 12.aug.), 6.lpp.
  37. Likumi, pavēles, rīkojumi. Militārais Apskats, Nr.9 (1934, 1.sept.), 1739.-1741.lpp.
  38. Mūsu mīļotais… Latvija, Nr.119 (1949, 22.dec.), 12.lpp.
  39. Oficiālā daļa. Latvijas Kareivis, Nr.203 (1934, 11.sept.), [1.]lpp.
  40. Pamatakmeņa likšana Brīvības piemineklim Jelgavā. Latvijas Kareivis, Nr.125 (1931, 9.jūn.), [1.]lpp.
  41. „Pērkonkrustiešu”  atzīšanās. Jaunākās Ziņas, Nr.121 (1938, 31.maijs), 4.lpp.
  42. Pieminekli kritušajiem varoņiem… Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.59 (1926, 2.nov.), 2.lpp.
  43. Purmals, Kārlis. „Mēs iesim tur, kur tēvuzeme sauks!” : 3.Jelgavas kājnieku pulka 50.gadasvētki. Latvija Amerikā, Nr.57 (1969, 16.aug.), 2., 6.lpp. : ģīm.
  44. Sk., V. LKOK atv. pulkvedis J.Dombrovskis. Latvija, Nr.120 (1949, 30.dec.), 6.lpp. : ģīm. 
  45. Skautu parāde Esplanādē. Latvijas Kareivis, Nr.105 (1934, 15.maijs), [1.]lpp.
  46. Štelmachers, Valdis. Vecais pulkvedis (3.Jelgavas kājn. pulka 1.k-rim plkv. Jēk. Dombrovskim, slavenās Līvānu kaujas balāda). Skolu Dzīve, Nr.5 (1935, 1.janv.), 3.lpp. 
  47. 3.Jelgavas kājnieku pulks. Latvijas Kareivis, Nr.170 (1939, 1.aug.), 4.lpp. : fotogr.
  48. T-s. 25 gadus karavīŗa gaitās. Latvijas Kareivis, Nr.188 (1930, 22.aug.), [1.]lpp. : ģīm.
  49. U-s. Jelgavnieku kaujas gaitas pirms 10 gadiem. Latvijas Kareivis, Nr.182 (1929, 15.aug.), 2.lpp.
  50. Valsts prezidenta pavēle armijai un flotei. Valdības Vēstnesis, Nr.135 (1925, 20.jūn.), [1.]lpp.
  51. Valsts Prezidenta rīkojums. Valdības Vēstnesis, Nr.247 (1930, 30.okt.), [1.]lpp.
  52. Valsts Prezidenta 186.pavēle armijai un flotei. Valdības Vēstnesis, Nr.192 (1934, 28.aug.), [1.]lpp.
  53. Valsts Prezidents pie Jelgavas aizsargiem. Latvijas Kareivis, Nr.218 (1932, 27.sept.), [1.]lpp. : fotogr.
  54. Dombrovskis, Jēkabs [tiešsaiste]. [B.v.] : L. k. o. k., [b.g.] [skatīts 2013-01-05]. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=353.
  55. Оровайский 195-й пехотный полк [tiešsaiste]. [B.v.] : Википедия, свободная энциклопедия, 2015 [skatīts 2015-07-25]. Pieejams: https://ru.wikipedia.org/wiki/Оровайский_195-й_пехотный_ полк.

 

 

 

 

   

 

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Juris DombrovskisTēvs05.04.1849
        2
        Luīze DombrovskaMāte28.03.1857
        3Oļģerts DombrovskisOļģerts DombrovskisDēls02.12.1924
        4Ilga BijaIlga BijaMeita26.03.191600.00.1996
        5Velta HaasVelta HaasMeita10.11.192106.10.2010
        6Laimdota DombrovskaLaimdota DombrovskaMeita08.08.191709.02.1996
        7Daina DombrovskaDaina DombrovskaMeita06.06.192304.04.2006
        8Juris DombrovskisJuris DombrovskisBrālis29.08.187819.10.1936
        9Jānis DombrovskisJānis DombrovskisBrālis30.09.188205.02.1930
        10
        Kristīne DombrovskaSieva06.04.188519.11.1921
        11Lizete DombrovskaLizete DombrovskaSieva02.04.189512.10.1979
        12
        Jēkabs VulfsOnkulis13.08.185122.09.1854
        13
        Rūdolfs VulfsonsOnkulis27.05.186124.03.1894
        14
        Andrejs VulfsonsOnkulis28.10.1863
        15
        Kārlis VulfsonsOnkulis04.12.185326.09.1909
        16
        Jānis VulfsonsOnkulis06.07.1868
        17
        Ludovika HajkovaTante08.09.1870
        18Herberts VulfsonsHerberts VulfsonsBrāļa/māsas dēls29.10.192030.10.1989
        19Rihards VītumsRihards VītumsBrāļa/māsas dēls21.05.191013.12.1981
        20
        Jēkabs VulfsonsBrāļa/māsas dēls21.05.1916
        21Ērika VītumaĒrika VītumaBrāļa/māsas meita05.08.1908
        22Elizabete DombrovskaElizabete DombrovskaSvaine03.02.1880
        23
        Jēkabs VulfsonsVectēvs00.00.182321.02.1895
        24
        Marija VulfsoneVecāmāte00.00.182623.08.1907
        25Alvis VulfsonsAlvis VulfsonsMazdēls26.07.195326.07.2007
        26Juris VulfsonsJuris VulfsonsBrālēns/māsīca04.11.188619.12.1958
        27Andrejs VulfsonsAndrejs VulfsonsBrālēns/māsīca05.01.189630.06.1965
        28
        Lilija HajekaBrālēns/māsīca13.06.189410.07.1920
        29Augusts VulfsonsAugusts VulfsonsBrālēns/māsīca16.01.189130.04.1952
        30
        Jānis VulfsonsBrālēns/māsīca19.03.190301.04.1903
        31
        Olga HajkovaBrālēns/māsīca11.05.1896
        32Eduards VulfsonsEduards VulfsonsBrālēns/māsīca19.05.1893
        33
        Kristīne VulfsoneBrālēns/māsīca04.12.1887
        34
        (Nezināms) VulfsonsBrālēns/māsīca15.02.189802.03.1898
        35
        Katrīne VulfsoneBrālēns/māsīca11.03.1878
        36
        Kārlis VulfsonsBrālēns/māsīca08.05.190219.06.1902
        37Jēkabs VulfsonsJēkabs VulfsonsBrālēns/māsīca12.05.188927.01.1950
        38Reinholds VulfsonsReinholds VulfsonsBrālēns/māsīca15.02.1896
        39Aleksandrs VulfsonsAleksandrs VulfsonsBrālēns/māsīca09.06.1883
        40
        Ādolfs VulfsonsBrālēns/māsīca20.08.188608.03.1887
        41
        Johanna HajekaBrālēns/māsīca08.02.189317.02.1904
        42
        Jānis VulfsonsBrālēns/māsīca22.02.187706.09.1889
        43
        Juris VulfsonsBrālēns/māsīca31.12.189025.02.1893
        44
        Marija VulfsoneBrālēns/māsīca11.04.1899
        45Indriķis VulfsonsIndriķis VulfsonsBrālēns/māsīca02.05.1893
        46Pēteris VulfsonsPēteris VulfsonsBrālēns/māsīca09.12.189528.04.1934
        47Kārlis VilsonsKārlis VilsonsBrālēns/māsīca09.03.188506.06.1946
        48Ludovika PuduleLudovika PuduleBrālēns/māsīca05.03.1898
        49Spricis PaegleSpricis PaegleDomu biedrs09.03.187601.12.1962
        50Kārlis EzeriņšKārlis EzeriņšCīņu biedrs28.08.186829.09.1934

        27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10.jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        Birkas