Ieraksts dublējas - https://nekropole.info/lv/Jekabs-Stumbergs

Dzimis 1866. g. 14. novembrī, Lieliecavas pagastā, Bauskas apriņķī kā zemkopja dēls. Pēc 6 kl. tirdzniecības skolas beigšanas Rīgā viņš dažus gadus strādāja pie lauku darbiem savā dzimtenē, bet 1887. g. uzsāka ierēdņa gaitas Rīgas zemes policijā, vēlāk Maģistrāta kriminālā nodaļā un Rīgas 3. iec. miertiesneša kancelejā. Pēc tam, līdz 1917. g., nelaiķis nodarbojās kā privātadvokāts pie Rīgas-Valmieras miertiesnešu sapulces, ņemot rosīgu dalību vairākās sabiedriskās organizācijās. Kopš 1901. g. J. Stumbergs bija pazīstams arī kā žurnālists un redaktors. Savu tiesneša karjeru viņš sāka 1918. g. 16. decembrī kā Rīgas 2. iecirkņa miertiesnesis. 1920. g. J. St. iecēla par Rīgas apgabaltiesas locekli, bet kopš 1925.g. līdz 1934. g. rudenim, kad viņš slimības dēļ bija spiests aiziet pensijā, tas vadīja minētās tiesas II kriminālnodaļu kā priekšsēdētāja biedrs. 1929. g. J. St. apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni un pag. gada 9. oktobrī, pēc aiziešanas pensijā, valdība viņu iecēla par goda tiesnesi. Nelaiķa darba mīlestība un pienākuma apziņa bija apbrīnojama. Sevišķi nopelni nelaiķim ir miertiesnešu institūta izveidošanā. Viņa vadībā Rīgas apgabaltiesā ilgus gadus notika neoficiālas miertiesnešu sapulces, kurām bij liela audzinātāja nozīme. Nelaiķis veda ļoti sīku statistiku par Rīgas apgab. apstiprinātiem, grozītiem un atceltiem miertiesnešu spriedumiem un minētās sapulcēs sniedza pārskatus par novērotiem trūkumiem un nepilnībām. Lai apvienotu un saskaņotu miertiesnešu darbību likumu pareizā iztulkošanā un piemērošanā, J. Stumbergs 1926. g. izdeva „Izvilkumus no Senāta kriminālā kasacijas departamenta spriedumiem", kuru turpinājumi iznāca 1930.g. un 1934. g. septembrī. Šie izvilkumi kļuvuši par ikviena jurista-praktiķa rokas grāmatu.  Izcili nopelni nelaiķim ir Latvijas tiesnešu biedrības dibināšanā un izveidošanā kā šīs biedrības pirmam priekšniekam un ilggadīgam valdes loceklim.
Nelaiķis bijis dziļi reliģiozs cilvēks un ļoti daudz darījis Rīgas Sv. Jāņa draudzes labā kā ilggadīgs valdes un padomes loceklis.

Avots: Tieslietu ministrijas vēstnesis, 1935