Jēkabs Kajaks

Dzimis Bolderājas pagasta Vakarbuļļos zvejnieka ģimenē. Ieguvis pamatskolas izglītību. Bijis zvejnieks Rīgas jūras līcī.

Krievu armijā iesaukts 1915. gada maijā, dienējis 2. artilērijas brigādē.

1915. gada septembrī pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu. Beidzis mācību komandu un 1916. gada maijā iedalīts 2. Rīgas latviešu. strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Tā sastāvā cīnījies daudzās kaujās Nāves salā, pie Ložmetējkalna un citur.

1917. gada 12. janvārī ievainots.

Paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. 

Pēc krievu armijas sabrukuma dažus mēnešus atradies Apvienotajā latviešu strēlnieku rotā Petrogradā, apsargājis padomju valdību. No turienes aizbraucis uz Omsku, strādājis uz upju kuģa, vēlāk tipogrāfijā.

1919. gada februārī kopā ar citiem latviešiem nosūtīts uz Rīgu dienestam Sarkanajā armijā, kurā palicis apmēram 3 mēnešus. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. oktobrī.

Iedalīts par matrozi kara flotilē. Dienējis uz kuģīšiem "Beta", "Lielupe" un "Cēzars" kā ložmetējnieks, palaikam kuģa komandieris. Piedalījies daudzās kaujās pret bermontiešiem Daugavā un Lielupē, desantos no Rīgas līdz Jelgavai.

1919. gada 17. oktobrī kopā ar dažiem kareivjiem izcēlies Daugavmalā pie Toša fabrikas, devās ienaidnieka aizmugurē, pielavījās ložmetējiem, apšāva to apkalpes un ieguva 2 ložmetējus. 10. - 11. novembrī ar ložmetējnieku grupu virzījās pa Daugavas krastu un veica spēcīgu ienaidnieka apšaudi, tā sekmēdams ātru cementfabrikas ieņemšanu un trofeju ieguvi. Vēlāk, Slokas atbrīvošanas laikā, pretinieka aizmugurē ar ložmetēja uguni izraisīja bermontiešos apjukumu, kā rezultātā ienaidnieks atstāja Sloku.

Pēc brīvības cīņām dienējis Krasta apsardzības pulkā.

Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Dzīvojis Vakarbuļļos. Bijis valsts mežsargs un zvejnieks.

2. Pasaules kara beigās devies trimdā. Mūža nogali aizvadījis Kanādā, Ontario provincē, Santkatarinas pilsētā, kur arī miris.

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        17.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS Dragon

        Britu kreiseris HMS Dragon atradās Daugavā, lai palīdzētu Latvijas valdībai aizsargāties pret Rietumkrievijas armijas krievu-vācu algotņiem Bermonta vadībā un krievu komunistu spēkiem Stučkas vadībā. Apšaudes rezultātā bojā gāja 9 un ievainoti- 4 britu jūrnieki

        Pievieno atmiņas

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Pievieno atmiņas

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu

        4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        Pievieno atmiņas

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem

        1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.

        Pievieno atmiņas

        21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        22.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        25.11.1919 | Bermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai

        Pievieno atmiņas

        03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu

        Pievieno atmiņas

        Birkas