Dzimis - 1847.g. 20. (8.) jūlijā, Kurzemē, Sabiles pagastā Dzīrspalvjos.

Mācījies Kuldīgas apriņķa skolā un Kuldīgas ģimnāzijā. Strādājis par rakstveža palīgu un mājskolotāju Tojātos un Rendā.

No 1875. gada līdz 1878. gadam studējis Tērbatas universitātē teoloģiju, pēc tam līdz 1918. gadam bijis Tērbatas universitātē Vēstures un filozifijas fakultātē mācību spēks.

Bijis

• pirmā latviešu literārā žurnāla "Pagalms " redaktors no 1881. gada līdz 1882. gadam un
• žurnāla "Rota" līdzredaktors no 1886. gada līdz 1888. gadam. 

No 1919. gada līdz 1928. gadam Latvijas Universitātē latviešu literatūras un vispārīgās literatūras profesors.

1924. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes baltu filoloģijas goda doktoru.

T.Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" par viņu teikts: 

Jēkabs Lautenbahs, kas kā dzejnieks saucās arī par Jūmini jeb Jūsmiņu, dzimis sabilnieku  (vēlāko matkulnieku) Dzirspalvju mājās kā saimnieka dēls. No savu vecāku pieciem bērniem viņš bija vienīgais, kas palika pie dzīvības. Lasīt viņš iemācījās no mātes, kas bija liela Leitāna stāstu, Stendera un Līventāla dziesmu mīļotāja.

Pie kāda ģimnāziju beiguša saimniekdēla viņš ielauzījās vācu valodā un no 1863. līdz 1865. g. mācījās Kuldīgas apriņķa skolā. Līdzekļu trūkuma dēļ no skolas izstājies, viņš strādā par pagasta skrīvera palīgu Tojātos un kroņa Rendā, bet tad, būdams jau 20 gadus vecs, ietiek Kuldīgas ģimnāzijā un tur mācās četrus gadus.

Bet arī še viņš kursu nepabeidz, aiziet 1872. g. uz Tērbatu dziedināt acis, piedalās Kronvalda pulciņā un sāk rakstīt ziņojumus „Baltijas Vēstnesī”.

No 1873. gada par mājskolotāju Kapsētas muižā fon Bilterlinga ģimenē būdams, viņš sagatavojas uz ģimnāzijas gala eksāmenu, ko noliek Liepājā 1874. g. Nākamā gada janvārī viņš aiziet uz Tērbatu studēt teoloģiju. Rakstniecības vakaros viņš nolasa savus pirmos stāstus „Valtiņš” (1875) un „Zilās acis” (1876), kas sarakstīti uz agrāko pārdzīvojumu pamata. Šos stāstus iespiež „Baltijas Vēstnesī”.

Bez teoloģijas viņš piekopj arī filoloģijas un filozofijas studijas. Cerēto stipendiju nedabūjis, viņš 1878. g. piespiests studijas pārtraukt. Bet augstskolā nāk svabada latviešu valodas lektora vieta, uz kuru Lautenbahs pieteicas. Lai uz to sagatavotos, viņš dodas uz Dobeli pie latviešu valodas pratēja A. Bīlenšteina.

Viņu tad arī ieceļ vispirms par latviešu valodas lektora vietas izpildītāju un tad (1885) par lektoru. Vietā (1878) stādamies, viņš nolasa lekciju” Zur Geschichte der lettischen Grammatik”, kas latviešu tulkojumā iespiests „Pagalmā” 1881. g. Ar astoņdesmito gadu sākumu viņš sasniedz savas slavas augstumu, izdod grāmatas, vada laikrakstus, pulcina ap sevī jaunekļus. Sirds tieksmes uz sievieti, ko viņš nevar iegūt, modina viņā traģisku noskaņu, kas ietēlojas viņa „Rudens skaņās” (Līga I, 27-42).

Lautenbahs turpina arī savas studijas. 1887. g. viņš ar rakstu „Der Religion der Letten” iegūst filozofijas kandidāta grādu.

1889. g. viņu komandē uz Kurzemi pētīt latviešu valodas izloksnes. Šī ceļojuma panākums ir viņa raksts „Der Dialekt der mittleren Abau”. Aizstāvēdams disertāciju par leišu-latviešu gara darbu vēsturi, viņš 1896. g. top par maģistru, tad par salīdzināmo valodu privātdocentu un 1904. g. par profesoru.

No Latvijas augstskolas dibināšanas laika 1919. g. viņš darbojās tanī par latviešu un vispārējās literatūras profesoru.

1924. gadā viņu ievēlēja par filoloģijas doktoru honoris causa.

Darbi:

• Lautenbahs - Jūsmiņs J. Zalkša līgava. [Dzeja].- 1880.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Līga. 1. [Dzejas].-1880.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Dievs un velns. [Dzeja].- 1885.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Līga. 2. [Dzejas].- 1889.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Lomi. [Proza ].- 1891.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Niedrīšu Vidvuds.- 1891.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Zilā kalna līgava. [Luga].- 1911.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Indulis un Ārija. [ Luga].- 1911.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Marģers. [Luga].-1912.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Vidvuds. 1.-2.  - Rīga, 1912- 1913.
• Lautenbahs -Jūsmiņs J. Vispārīgā literatūras vēsture.- Rīga, 1921.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Angļu literatūras vēsture XVI gadsimtenī.- Rīga, 1922.
• Lautenbahs - Jūsmiņš J. Latviešu literatūras vēsture.1. - Rīga, 1922.
• Lautenbahs - Jūsmiņs J. Latviešu literatūras vēsture. 2. - Rīga, 1928.

1937. gadā Lautenbaham Jūsmiņam tiek atklāts tēlnieka J. Brieža veidots kapa piemineklis "Veļu māte".

Avots: LNB, T. Zeiferts "Latviešu rakstniecības vēsture".