Jēkabs Peterss

East End 1900s - 1930s DVD clip

***

Jēkabs Peterss bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs, pēc tam padomju valsts un partijas darbinieks. Viens no KSPFR Viskrievijas Ārkārtas komisijas (VĀK) izveidotājiem un vadītājiem Krievijā (1917-1918) un Vidusāzijā (1920-1929).

Dzimis 1886. gada 3. decembrī Aizputes apriņķa Briņķu pagasta zemnieka Kristapa Petera ģimenē. 1904. gadā sāka strādāt Liepājā, kur iestājās LSDSP.

1905. gada revolūcijas laikā piedalījās strādnieku streikos, 1907. gada marta Petersu arestēja, bet 1908. gadā Rīgas kara tiesa viņu attaisnoja.

1909. gadā viņš emigrēja uz Hamburgu, no turienes 1910. gadā uz Londonu, kur darbojās Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) grupā, Britānijas sociālistiskajā partijā un latviešu Komunistiskajā klubā. 1910. gada 23. decembrī Skotlendjards apcietināja Petersu sakarā ar aizdomām par saistību ar Haundsdičas laupīšanu 16.-17. decembrī, bet atbrīvoja pēc skaidrojuma, ka laupīšanu it kā veicis viņa brālēns Fricis Svars. Viņu vēlreiz apcietināja pēc 1911. gada 3. janvāra Sidnejstrītas aplenkuma, kurā latviešu teroristi veselu dienu atšaudījās pret britu policijas, vēlāk armijas vienībām. Pēc pieciem mēnešiem Petersu tomēr atbrīvoja pierādījumu trūkuma dēļ. 1913. gadā viņš apprecējās ar Londonas baņķiera Meizija Frīmena (Maisie Freeman) meitu Meju un viņiem piedzima meita. Šajā laikā viņš bija kādas angļu tirdzniecības kompānijas importa daļas vadītājs.

Pēc Februāra revolūcijas caur Murmansku un Petrogradu Jānis Peterss atgriezās Latvijā, kur tika ievēlēts par LSD Centrālkomitejas locekli un pārstāvi pie Krievijas boļševiku partijas CK. 1917. gada augustā bija 12. armijas Kara revolucionārās komitejas loceklis, pēc Rīgas operācijas pārcēlās uz Valmieru, kur bija Iskolata loceklis un strādāja laikraksta "Cīņa" redakcijā.

Oktobra revolūcijas laikā bija Petrogradas kara revolucionārās komitejas loceklis, no 1917. gada decembra Viskrievijas Ārkārtas komitejas (čekas) kolēģijas loceklis un priekšsēdētāja Dzeržinska palīgs, vietas izpildītājs (1918. gada 6. jūlijā - 22. augustā), vēlāk vietnieks. 1918. gada jūlijā vadīja Kreiso eseru dumpja apspiešanu, augustā piedalījās t.s. "Lokarta sazvērestības" atklāšanā un izmeklēšanu pēc atentāta pret Ļeņinu. Bija viens no trim Revolucionārā tribunāla priekšsēdētājiem. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gadā viņš bija Petrogradas, vēlāk Kijevas nocietinātā rajona komandants un atbildīgais par karastāvokļa ieviešanu Krievijas dzelzceļu tīklā.

1920.-1922. gadā Petersu nosūtīja uz Taškentu, kur viņš bija VĀK pilnvarotais pārstāvis Turkestānas APSR un vietējās boļševiku partijas Centrālkomitejas biroja loceklis. 1922. gada februārī viņš atgriezās Maskavā un vadīja Valsts politiskās pārvaldes (pārdēvētās čekas) Austrumu nodaļu, kura organizēja čekistu darbu Kaukāza, Krimas, Turkestānas, Baškīrijas un Tatārijas reģionos, ka arī Buhāras un Hivas Tautas Republikās. Rakstīja memuārus par čekas izveidi.

1929. gadā Petersu atlaida no darba Apvienotajā valsts politiskajā pārvaldē (OGPU) un 1930. gadā ievēlēja par boļševiku partijas Centrālās kontroles komisijas locekli un Strādnieku-zemnieku inspekcijas prezidija locekli.

Tāpat kā daudzi PSRS represīvās sistēmas veidotāji, Jēkabs Peterss pats bija tās upuris — Lielā terora laikā 1937. gada 27. novembrī viņu apcietināja NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros sakarā ar apsūdzību "piederībā (latviešu) kontrrevolucionārai organizācijai". Nāvessodu izpildīja Komunarkas masu kapos pie Maskavas 1938. gada 25. aprīlī.

***

Dzimis 1886. gadā, Курляндская губ., Бринкенская вол.; латыш; низшее;

член бюро КПК при ЦК ВКП(б).

Dzīvoja: Москва, ул. Серафимовича, д. 2 (Дом правительства), кв. 181.

Arestēts: 1937. gada 26. novembrī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1938. gada 25. aprīlī.

Inkriminēts: участии в к.-р. организации.

Nošauts: 1938. gada 25. aprīlī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1956. gada 3. martā. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

***

Avoti: wikipedia.org, memo.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Moura  BudbergMoura BudbergPartneris00.00.189200.00.1974
        2Fricis SvarsFricis SvarsBrālēns/māsīca03.01.1911
        3Генрих ЯгодаГенрих ЯгодаDarba biedrs07.11.189115.03.1938
        4Felikss DzeržinskisFelikss DzeržinskisDarba biedrs11.09.187720.07.1926
        5Eduards BērziņšEduards BērziņšDarba biedrs, Domu biedrs07.02.189401.08.1938
        6
        Pēteris PakalnsDarba ņēmējs00.00.188621.06.1937
        7Leonīds ZakovskisLeonīds ZakovskisStudents00.00.189429.08.1938
        8Иван  КсенофонтовИван КсенофонтовDomu biedrs28.08.188423.03.1926
        9Fanija KaplāneFanija KaplānePretinieks10.02.189003.09.1918
        10Nikolai  Michailowitsch RomanowNikolai Michailowitsch RomanowUpuris, cietušais14.04.185930.01.1919
        11Pawel  RomanowPawel RomanowUpuris, cietušais03.10.186030.01.1919
        12Дмитрий Константинович РомановДмитрий Константинович РомановUpuris, cietušais01.06.186030.01.1919
        13Fridrichs BriedisFridrichs BriedisUpuris, cietušais05.07.188828.08.1918
        14Великий Князь Георгий МихайловичВеликий Князь Георгий МихайловичUpuris, cietušais23.08.186330.01.1919

        03.01.1911 | Latviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielā

        Pievieno atmiņas

        20.12.1917 | Viskrievijas Ārkārtas komisija

        Viskrievijas ārkārtas komisija cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK) (krievu: Всероссийская чрезвычайная комиссия по борьбе с контрреволюцией и саботажем при СНК РСФСР, ВЧК) vai nereti arī Čeka (no krievu: ЧК) bija pirmā lielinieku organizētā politiskā policija, kurai piemita arī slepenpoliciju represīvās funkcijas. Tā tika izveidota 1917. gada 20. (7.) decembrī un pastāvēja līdz 1922. gadam, kad pēc Krievijas pilsoņu kara aktīvās fāzes beigām to reorganizācijas rezultātā iekļāva Valsts Politiskajā pārvaldē.

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Начало Красного террора

        Pievieno atmiņas

        29.01.1919 | Расстрел великих князей в Петропавловской крепости

        Pievieno atmiņas

        30.01.1919 | "VĀK lēmums par cara ģimenes locekļu likvidāciju"

        Pievieno atmiņas

        Birkas