Jēkabs Silarājs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
14.01.1898
Miršanas datums:
15.01.1941
Apglabāšanas datums:
15.01.1941
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Zilpaušs
Kategorijas:
Ierēdnis (-e), Jurists, Padomju represiju (genocīda) upuris, Policists, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), VKOK, Viestura Kara ordeņa kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Jēkabs Silarājs dzimis Valmieras rajona Mazsalacas pagastā "Kalna Ramatu" mājās sešu bērnu ģimenē. Sākumā mācījās Medicīnas fakultātē, bet vēlāk iestājās juridiskajā.

1928. gadā viņš sāka strādāt Jelgavas kriminālpolicijā, bet 1934. gadā viņu iecēla par Jelgavas kriminalpolicijas priekšnieku.

1935. gadā Jēkabu Silarāju iecēla par Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieku, kā arī par Interpola viceprezidentu, šajos amatos viņš strādāja līdz pat 1940. gada 8.augusta rītam. 

1940.g. 9. augusta rītā Jēkabs Silarājs no savas mājas Mežaparkā, Bergenas ielā 6 devās uz darbu un pazuda. Viņa mirstīgās atliekas atrada Beberbeķu mežā masu kapā, kur bija aprakti čekas upuri. Likteņa ironija, bet pēc saimnieka likvidācijas, no 1944. gada 15. oktobra Bergenas ielā 6 atradās PSRS bruņoto spēku pretizlūkošana.  Bet 2018.gadā mājā iemitinājies skandalozais Rīgas mērs Nils Ušaovs.

1941. gada 10.novembrī Jēkaba Silarāja mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgā, Meža kapos Balto Krustu kapu laukā. 

Jēkabam Silarājam palika trīs meitiņas. Sieva - Leontīne Aleksandra Zilpauša. Jēkaba Silarāja - Latvija patriota piemiņa ir saglabāta, lai vieglas smiltis dzimtās zemes smiltājā.

Jēkabs Silarājs apbalvots ar Lietuvas Ģedimina ordeni.

***

15. janvārī Rīgas čekā nošāva 10 cilvēkus, kuriem 1940. gada novembrī un decembrī Baltijas Īpašā kara apgabala (PribOVO) kara tribunāls bija piespriedis nāves sodus. Nošaušana notika vēlu vakarā un naktī, sākot no plkst. 2200. 
Tie bija:

  • Fadejs Bernarčiks (1912);
  • Pēteris Dāvis (1901);
  • Laimonis Donis (1916);
  • Ādolfs Jozeps (1895);
  • Arvīds Levans (1916);
  • Augusts Nuķis (1892);
  • Aleksandrs Paškovskis (1901);
  • Artūrs Rekšāns (1900);
  • Jēkabs Silarājs (1898);
  • Sigizmunds Vasiļevskis (1902).
  • 18. janvārī nāves sodu izpildīja Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Otto Cielēnam (1897).

Šo 11 cilvēku mirstīgās atliekas tika apraktas Babītes pagasta mežā. 1941. gada 25. jūlijā viņi tika ekshumēti, identificēti un ar godu apbedīti Piņķu kapos. Tiesu ārsta slēdzienos teikts: "Smadzeņu trieka pēc šāviena (šāvieniem) galvā".

1941. gada nogalē Otto Cielēnu pārapbedīja Brāļu kapos, bet pārējos –– Meža kapu “Balto krustu” kapulaukā. 

Dokumentu izpētes rezultātā noskaidrots, ka nāves sodu izpildītājs bija Rīgas čekas komandants Aleksandrs Jermolajevs. Atsevišķos gadījumos to varēja darīt arī kāds no viņa dežurējošajiem palīgiem: Parfenovičs (vārds nav zināms) vai Jēkabs Lācis. 

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis UlmanisKārlis UlmanisDarba biedrs23.08.187720.09.1942
        2Kornēlijs VeidnieksKornēlijs VeidnieksDarba biedrs30.03.189912.01.1942
        Birkas