Lielsaimnieks, dzimis Glāzniekos. Vecāki - Kaspars un Marija. Ģimenē bija seši bērni.

Pats izglītojies, iegūstot arī skolotāja tiesības un reizēm aizvietojot draudzes skolas skolotāju. Pats arī izglītojis savus bērnus - Kristīnu, Jūlu, Kārli, Eduardu, Voldemāru un Karlīnu.

Padomju okupācijas laikā mācīja, ka Eduarda Veidenbauma vecāki bijuši trūcīgi. Tā nav taisnība.

Miris no audzēja galvā, kad Eduardam Veidenbaumam bija 11 gadi.

       ***

Glāznieku mājas lielajai ģimenei kļuva par šauru. Tēvs Jēkabs pieņēm drosmīgu un riskantu lēmumu.- iegādāties jaunu māju ar lielāku zemes gabalu.  "Kalāči" (apmēram 106 hektāri) prasīja milzīgu darbu un ieguldījumus, jo aizlaisto zemi vajadzēja pārvērst auglīgā aramzemē. Pirmos desmit gadus tēvs saimniecību varēja attīstīt vienīgi aizņemoties vēl vairāk naudas. Nelielie   ienākumi, piemēram no meža, bija jāatdod baronam, jo vajadzēja maksāt nodevas. Mājas kredīts un parādu slogs no gada gadā kļuva tikai smagāks. Dzīve bija skaudra. Tikai svētdienās viņi atļāvās sviestu uz maizes un putru, kas gatavota no piena.

Sevī noslēgtā, dzīves raižu nomāktā un mazliet paskarbā māte nodevās vienīgi saimniecības rūpēm, savukārt tēvs mēda apsēsties ar mazo brāli Eduardu un viņa vecāko brāli Kārli un skaidrot grāmatās izlasīto. Puika tik ļoti iemīlējis grāmatas, ka pēc tam, kad mācītājs pēc katehisma pārbaudes uzdāvinājis klinģeri , Eduards vīlies  noteicis: "Kas tur no klinģera ir? Apēd, un beigts. Būtu labāk kādu grāmatiņu uzdāvinājis."  (Žurnāls "Leģenda", 2016.g.)