Jēkabs Velme

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.11.1855
Miršanas datums:
16.05.1928
Apglabāšanas datums:
28.05.1928
Papildu vārdi:
Vēlme
Kategorijas:
Docents, Izdevējs, Pedagogs, skolotājs, Publicists, Sabiedrisks darbinieks, Valodnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Valodnieks, pedagogs, lektors, privātdocents un LU goda doktors, arī pirmā latviešu žurnāla „Austrums” dibinātājs un vadītājs

J. Velme ir pirmais latviešu valodnieks, kas izklāstījis vispārīgās valodniecības jautājumus. Viņš arī sistemātiski sakārtojis latviešu valodas daudzskaitļa otrās personas galotnes. Fonētikā J. Velme interesējies par latviešu zilbes intonācijām, bet morfoloģijā devis latviešu valodas divdabju klasifikāciju un raksturojis to vēsturi. 

Dzimis Ternejas pagasta "Kalnaņģu" saimnieka ģimenē. 

1870-76. mācījies Ternejas pagastskolā, Rūjienas draudzes skolā un Pērnavas ģimnāzijā.

1877-80 Studējis filoloģiju Tērbatas universitātē .

1880-81 vadījis Rūjienā privātu proģimnāziju.

1881. gadā devies uz Maskavu, kur no 1882. gada bijis vācu valodas skolotājs Pētera- Pāvila skolā,

No 1883. gada arī Maskavas universitātes vācu valodas docētājs.

Iepazinies ar K. Valdemāru un F. Brīvzemnieku, kas mudināja viņu pievērsties darbam tautas labā.

Velme nodibināja žurnālu "Austrums"(1885), ko izdeva līdz 1887. gadam Maskavā un kā redaktors parakstīja līdz 1902. gadam.

Pirmā publikācija - raksts "Kāds svars spēlēm pie audzināšanas" žurnālā "Austrums" 1885. gadā (1. nr.).

Publicējis valodnieciskus rakstus: 

  • "Vēstules par valodu un valodniecību" ("Austrums", 1885-88),
  • "Par latviešu participiem" (Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas "Rakstu Krājums", 1885, 5),
  • "Par Latviešu vokāļu trejādo garumu" (turpat, 1894, 9).

1922. gadā atgriezies Latvijā, bijis LU Vācu valodas privātdocents, filoloģijas goda doktors (1924).

Publicējis atmiņas par latviešu kultūras darbiniekiem, to vidū

  • "Barona tēvs un viņa darbs" (laikrakstā "Brīvā Zeme", 1923),
  • "Krišjānis Valdemārs un viņa darbs" (1925).

Avots: Valmieras bibliotēka, wikipedia, Meldere, Evita

Avoti: wikipedia.org, news.lv, garamantas.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Krišjānis ValdemārsKrišjānis ValdemārsDomu biedrs02.12.182507.12.1891
        2Fricis BrīvzemnieksFricis BrīvzemnieksDomu biedrs01.11.184615.09.1907

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas