Š. g. janvāra mēnesī aizgāja pensijā viens no centīgākiem bij. Varakļānu virsmežniecības mež-
sargiem un māsu biedrības Varakļānu nodaļas biedrs JEZUPS MASALSKIS. Dzimis 1868 g. lestājies ka mežs. dienestā tēva vietā 1905. g. Varakļānu muižas mežos.

Cenligi, apzinīgi, bet stingri izpildīdams savus dienesta pienākumus, vinš bija iemantojis vispārēju cienu netik vien no darbabiedriem, bet arī no citu iedzīvotāju puses.

1925. g. par centīgu dienesta izpildīšanu apbalvots ar Mežu d-ta uzslavas rakstu,

1930. g. 18, nov, ar Triju zvaigžņu ordeņa II šķ. godazimi.

Kā liels viņa nopelns, sevišķi vēl Latgales apstākļos, atzīmējams, ka galvenokārt ar savu rīcību viņš pasargāja savu apgaitas .riežu no nodošanas zemes fondā resp. izpostīšanas.

Mežs jau bijis sadalīts no mērnieka, ko tagad vēl liecina mežā ievilktās stigas un uzmestās kupicas. Bet) M. izdevās starp vietējiem iedzīvotājiem savākt ap 100 protesta parakstus pret mežu nodošanu zemes fondā, un tā lielā dala meža palikusi vēl valsts īpašumā.

Pēdējā laikā, sakarā ar <kt, ka viņa apgaitas platība drusku mazāka par pārējām, viņš tiek pārvests uz brīva (līguma, par ko viņš visu laiku morāliski stipri cieta, jo uzskatīja to, sava ziņā par degradēšanu. Tas, domājams, arī galvenokārt viņu piespieda aiziet pensijā. Kā gandarījums tikai viņam paliek vēl tas, ka viņa iemīļotā vietā par mežsargu pieņemts viņa dēls, kam viņš arī* vēl tagad palīdz mežu sargātt, jo tik ātri nespēj galīgi atmest savu iemīļoto amatu.

Tāpat arī pēc aiziešanas no dienesta M. turpina darboties mūsu biedrībā kā biedrs un cītīgi seko tās darbībai.
L. M. D. B. Varakļānu nodaļas prieksēdētajs:
V. BALTIŅŠ.

Meža Dzīve, Nr.94 (01.06.1933)