Jirži no Kunštātas un Podebradiem (čehu: Jiří z Kunštátu a Poděbrad; dzimis 1420. gada 23. aprīlī, miris 1471. gada 22. martā) bija Podebradu dinastijas Bohēmijas karalis no 1458. gada līdz savai nāvei 1471. gadā. Husītu līderis.

Dzimis čehu augstmaņu, husītu mērenā spārna - utrakvistu, ģimenē.

1434. gadā, 14 gadu vecumā piedalījās Lipanu kaujā, kurā mērenie husīti kopā ar katoļiem sakāva taborītus. Kopā ar tēvu Jirži iekļāvās opozīcijā pret Albrehtu II kā Bohēmijas karali, atbalstot Kazimiru IV. Karadarbībā Albrehts II uzvarēja, tomēr 1439. gadā mira un par Bohēmijas karali kļuva mazgadīgais Ladislavs Postums.

1448. gadā Jirži no Podebradiem ar piekritējiem ieņēma Prāgu, un 1452. gadā kļuva par karalistes reģentu. Pēc Ladislava Postuma nāves kārtu sapulce viņu ievēlēja par Bohēmijas karali.

Jirži no Podebradiem valdīšana noritēja opozīcijā Romas pāvestiem (iesākumā Pijam II, vēlāk Pāvilam II). Pāvils II 1461. gadā izslēdza Jirži no baznīcas un organizēja neveiksmīgu krusta karu. Ar pāvesta atbalstu Bohēmijai uzbruka arī Ungārijas karalis Māķāšs Huņadi, ieņēma Morāviju, un 1469. gadā Olomoucā kronēja sevi par Bohēmijas karali. Savukārt Prāgā kārtu sapulce pēc Jirži pieprasījuma par karaļa varas mantinieku ievēlēja Vladislavu II.

Rezultātā par Bohēmijas sabiedroto kļuva Polija un imperators.

Ungārijas karalis bij spiests slēgt mieru.

Pats Jirži mira 1471. gadā pirms miera noslēgšanas ar Ungāriju.