Johans Ernests Bīnemanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
16.01.1753
Miršanas datums:
17.02.1806
Tēva vārds:
Ērmanis
Papildu vārdi:
Бинеман, Эрнст Иоанн, Bienemann Jochann Ernst
Kategorijas:
Izglītības darbinieks (-ce), Konstruktors, Mehāniķis, Pedagogs, skolotājs, Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Johans Ernests Bīnemanis dzimis Blankenfeldes muižas dzimtcilvēku- pavāra Ērmaņa un Līzes ģimenē 1752. gada 16. janvārī (pēc jaunā stila 27. janvārī).

Muižā valdīja Krievijas sūtnis Kurzemes un Zemgales hercogistē Ernsts Butlers, kas, pārdodot Blankenfeldi, deva Bīnemanim brīvlaišanu un ierādīja viņam dzīvošanas vietu Jelgavā.

Jaunais censonis mācījās Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas skolā, sauktā par latīņu skolu. Talants un labās sekmes ļāva viņam kļūt par vienu no pirmajiem Hercoga Pētera dibinātās Academia Petrina studentiem (imatrikulēts ar kārtas numuru 2).

1778. gadā beidzis Jelgavas Pētera akadēmiju, turpat strādājis par prof. V. Beitlera palīgu, konstruējis unikālus astronomijas instrumentus, globusus, mašīnu modeļus Pētera akadēmijai.

Hercoga Pētera finansiāli atbalstīts papildinājis savas zināšanas mehānikā un matemātikā, Londonā.

1785. gada 26. jūnijā  notika viņa izgatavotā aerostata pirmā publiskā demonstrēšana Jelgavā «Mitauische Zeitung» («Jelgavas Avīze» – vācu val.) rakstīja, ka tas bijis divdesmit Parīzes collu (apmēram 54 cm) diametrā un uz tā bijis uzraksts latīniski

«Vivat P. et D.! Et Mitavia missus sum die XXVI to mensis Junii MDCCLXXXV».

Tulkojumā tas nozīmēja «Lai dzīvo Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons un viņa sieva hercogiene Doroteja! No Jelgavas esmu palaists 1785. gada 26. jūnijā.»

1785. gada oktobrī tika palaists nākamais balons, un tā diametrs jau bija apmēram divi metri.

1785.g. 7. oktobrī «Mitauische Zeitung» rakstīja, ka J.E.Bīnemanis ir izgatavojis vairākus gaisa balonus, turklāt viens no tiem pēc publikas vēlēšanās esot sevišķi liels.

1786. gada 26. jūnijā tika palaists lielākais no izgatavotajiem baloniem un tas bija 5,2 m diametrā.

1788. g. pieņēma Jelgavas pilsētas skolas kantora un baznīcas ērģelnieka vietu.

Vēlāk pārcēlies uz Krieviju, strādājis par rūpnīcas direktoru, vēlāk- par skolotāju.

Miris Krievijā,  Gatčinā, 1806.gadā .

news.lv, interneta materiāli, Zemgales Balss: Sestdiena, 8. augusts, 1936,

Avoti: news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Blankenfeldes muiža un pilsBlankenfeldes muiža un pilsdzīvojislv

    loading...

        Nav saiknes

        Birkas