Johans Kristofs Broce

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.09.1742
Miršanas datums:
04.08.1823
Papildu vārdi:
Johann Christoph Brotze
Kategorijas:
Docents, Gleznotājs, Pedagogs, skolotājs, Saistīts ar Latviju, Vēsturnieks
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Rīgas Lielie kapi

Johans Kristofs Broce bija  vācbaltiešu apgaismotājs, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kurš darbojās XIX gs. sākumā pašreizējā Latvijas teritorijā.

Viņa darbu digitālā kolekcija apskatāma šeit

Dzimis 1742. gada 12. septembrī Gerlicā (Saksijā), sāls svērēja ģimenē.

Bērnībā ļoti slimīgs, vāja redze, kuras dēļ vecāki pretojušies zēna vēlmei zīmēt.

Johanam Kristofam izdevās uzsākt mācības Gerlicas ģimnāzijā, gan bez kādām cerībām uz tālākām studijām. Tad tēva darba devējs Friče pieņēmis to savā namā - pa dienu Johans apmeklēja ģimnāziju vai pasniedza privātstundas, bet vakaros palīdzējis patronam grāmatvedībā (Septiņgadu karalaikā Friče bija armijas labības noliktavas pārzinis). Par nopelnīto naudu Broce maksājis par matemātikas un ģeometrijas privātstundām. Bez tam jau bija sasniedzis atzīstamu tehnisku meistarību plānu rasēšanā, ka izgatavojis pat tādus pilsētas vajadzībām.

1763. gadā pēc Hubertusburgas miera līguma, kas noslēdza Septiņgadu karu, Broce par nopelniem pilsētas labā saņēma rātes stipendiju studijām augstskolā (vēlāk ar Fričes palīdzību stipendija tika palielināta).

Tas ļāva uzsākt teoloģijas studijas Leipcigas universitātē. Tur iepazinies ar teologu un Baznīcas vēsturnieku, profesoru Johanu Matiasu Šreku (Schröckh), kļuva par tā jaunākā brāļa privātskolotāju un paša zinātnieka privātsekretāru.

Kad Šreks pārcēlās uz Vitenbergas universitāti (Martin-Luther-Universität Halle-Wittenberg), Broce tam devās līdzi, imatrikulējās un pēc gada jau aizstāvējafilosofijas (Weltweisheit) zinātņu doktora grādu.

Saņēmis piedāvājumu strādāt par mājskolotāju Rīgas rātskunga un virssoģa (Obervogt) Gotharda Fēgezaka ģimenē, Broce atteicās no akadēmiskās karjeras un 1768. gada decembrī ieradās Rīgā.

Darba devēja plašā bibliotēka par Livonijas vēsturi ļoti ieinteresējusi Broci, un, iepazīstoties ar diviem citiem Baltijas vēstures avotu vācējiem - birģermeistaru Peteru Šīfelbeinu (1687.-1771.) un Vendenes prāvestu Heinrihu Baumanu (1716.-1790.), - šī interese tikai pieauga.

Par mājskolotāju nostrādāja nepilnu gadu - Rīgas Ķeizariskajā licejā (Kaiserliches Lyzeum zu Riga) atbrīvojās subrektora (t.i. pasniedzēju) amata vieta (līdzšinējais subrektors H.E.Šrēders kļuva par mācītāju) un Broce pieņēma izmantoja izdevību kandidēt uz šo amatu (cerot ar laiku, tāpat kā viņa priekšgājējs, kļūt par mācītāju), turpmākos 46 gadus pavadot kā pasniedzējs.

1783. gadā pēc konrektora J.B.Erdmaņa nāves Broce kļuva par konrektoru (t.i. rektora vietnieku), bet 1801. gadā pēc rektora F.V.Geca (Götz) nāves pildīja arī liceja rektora pienākumus.

1804. gada 16. septembrī licejs tika pārveidots par ģimnāziju un Broce tur turpināja strādāt kā virsskolotājs. 1808. gadā saņēma titulārpadomnieka nosaukumu, kas piešķīra zināmas papildus privilēģijas un tiesības uz valsts pensiju. 1815. gadā Broce pameta aktīvo darbu, aizejot pensijā.

Miris 1823. gadā, apglabāts Lielajos kapos (arh. G.Kelli veidots smilšakmens piemineklis).

***

 Broce pieskaitāms vēlīnai humānisma virziena t.s. erudītu skolai un par savu galveno uzdevumu uzskatīja vēstures avotu vākšanu un apstrādāšanu. Broce krāja vēsturiskus materiālus, zīmēja visu, kas viņam likās nozīmīgs: cilvēkus, celtnes, monētas, ģerboņus, pilsētu plānus, tehniskus jaunievedumus utt., turklāt visu fiksēdams ar lielu precizitāti un zīmējumiem vienmēr pievienodams rakstītus paskaidrojumus, kas reizēm iekļaujas dažās rindās, bet reizēm aizņem vairākas lappuses. Daudzi no viņa zīmētajiem objektiem un dokumentiem laika gaitā gājuši bojā vai pazuduši, bet ziņas par tiem saglabājušās tikai Broces zīmējumos un aprakstos, kuri sakopoti viņa nozīmīgākajā darbā “Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente ...”

Šis krājums aptver 10 ādā iesietus sējumus (3246 lpp.; lapu formāts - 33 x 21 cm). Vairums attēlu ir Broces oriģinālzīmējumi, bet izmantoti arī citu autoru plāni un zīmējumi.

Daļa Broces oriģinālattēlu ir vienkrāsaini tušas zīmējumi ar spalvu. Krāsainie zīmējumi ir vai nu akvareļi, vai ar ūdenskrāsu tonēti spalvas zīmējumi. Diemžēl šodien atsevišķas krāsas šajos 18. un 19. gs. zīmējumos jau ir izbalējušas, piem., debesu zilganie un dzeltenīgie toņi; dažreiz no tiem palikuši tikai atsevišķi plankumi.

Broces zīmējumos un aprakstos attēloti Baltijas dižciltīgo ģerboņi, arhibīskapu, bīskapu, pilsētu, tiesu, baznīcu, zīmogi, pieminekļi un uzraksti uz kapakmeņiem, ēkām, zvaniem, kausiem u.c. priekšmetiem, Baltijas muižu, piļu, pilsētu un apdzīvotu vietu skati, sabiedriskās celtnes, dzīvojamās ēkas, baznīcas, kā arī atsevišķu vietu topogrāfiskās kartes, pilsētu un lauku iedzīvotāji, to apģērbs, iedzīve un profesija un darba procesu raksturojums, dažādas tehniskās ierīces (ūdensvads, telegrāfs u.c.). Šeit sameklējamas ziņas par daudzām Latvijas un Igaunijas pilsētām.

Broces darba stilam raksturīgs, ka par konkrēto pilsētu savāktas iespējami daudz liecības. Piem., lai parādītu pilsētas attīstību, Broce savācis dažādos gados zīmētos plānus, zīmējis pilsētas nozīmīgākās celtnes, devis pilsētas vēstures aprakstu un ekonomisko un administratīvo raksturojumu. Sniedzis ziņas par pilsētas iedzīvotājiem un to nodarbošanos.

Visu šo laiku nepārtraukti zīmēja laikabiedrus, ēkas, pieminekļus, priekšmetus, izgatavoja tūkstošiem dokumentu un dažādu manuskriptu kopiju, ar apbrīnojamu precizitāti dokumentējot sava laika sabiedrību un sadzīvi. Broces darbiem raksturīga klasicisma kompozīcija un dekorativitāte. Ainavās izmantojis kartušas un stafāžu. Pētījis un publicējis daudzus rakstus par Baltijas un Rīgas vēsturi. Īpaši nozīmīgs kā avots ir viņa "Dažādu Vidzemes pieminekļu, prospektu, monētu, ģerboņu u.c. krājums" desmit sējumos.

Bibliogrāfija:

  • Brotze Johann Christoph. Rückblick in die Vergangenheit. - Riga, 1805-1814
  • Brotze Johann Christoph. Biographie. - Riga, 1815
  • Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 1. sējums Rīgas skati, ļaudis un ēkas. - Zinātne: Rīga, 1992. ISBN 5-7966-0313-2 ISBN 5-7966-0314-0
  • Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 2. sējums Rīgas priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. - Zinātne: Rīga, 1996. ISBN 5-7966-1017-1
  • Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 3. sējums Latvijas mazās pilsētas un lauki. - Zinātne: Rīga, 2002. ISBN 5-7966-0314-0
  • Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 4. sējums Latvijas mazās pilsētas un lauki. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2007. ISBN 9984-601-82-X

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Kokneses pilsdrupas Kokneses pilsdrupas strādājislv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Karls Eduards NapierskisKarls Eduards NapierskisStudents21.05.179302.09.1864
        2
        Joahims ĒbelsStudents12.11.175605.06.1823

        Nav norādīti notikumi

        Birkas