Johans Laidoners

Igaunijas armijas virspavēlnieks.

Dzimis 1884. g. 12. februārī  Vilandes apriņķa Vīratsi pagastā Raba mājās.

1894. g. beidzis Vīratsi pagastskolu.

1897. g. beidzis Vilandes 1. pamatskolu,

1900. g. beidzis Vilandes pilsētas skolu.

 1901. g. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi,

1905. g. beidzis Viļņas junkuru skolu, dienējis 13. Erevānas grenadieru pulkā.

1912. g. beidzis Nikolaja Kara akadēmiju, paaugst. par štabskapitānu, iedalīts 1. Kaukāza strēlnieku pulkā; rotas komandieris.

1914. g. pārcelts uz 3. Kaukāza korpusa štābu par Ģenerālštāba virsnieku, paaugst. par kapitānu.

1. pasaules kara laikā 2. Kaukāza korpusa sastāvā piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā.

1915. g. nozīmēts par Rietumu frontes štāba izlūkdaļas komandiera palīgu.

1916. g. paaugstināts par Ģenerālštāba apakšpalkavnieku.

Līdz 1917. g. beigām 62. divīzijas štāba priekšnieks, tad atgriezies Igaunijā, līdz 1918. g. 18. februārī 1. igauņu divīzijas komandieris.

Paaugstināts par pulkvedi.

Par dalību 1. Pasaules karā apbalvots ar:

  • Staņislava II, III šķ.,
  • Annas II, III šķ.,
  • Vladimira IV šķ. ordeņiem,
  • Jura Zelta zobenu.

Vācu okupācijas laikā nodarbojies ar Igaunijas Pagaidu valdībai uzticama karaspēka formēšanu Krievijas teritorijā.

Brīvības cīņu sākumā atgriezies Igaunijā.

1918. g. 14. decembrī iecelts par Operatīvā štāba priekšnieku, 23. decembrī  iecelts par Igaunijas armijas virspavēlnieku.

1919. g. paaugstināts par ģenerālmajoru,

1920. g. 26. martā par ģenerālleitnantu.

1921. g. janvārī pēc paša lūguma atvaļināts.

Ordenis LKOK nr.3/899 piešķirts 1921. gadā 

Ordenis LKOK nr.2/1 piešķirts 1921. gadā 

1924. g. 1. dec. sakarā ar komunistu sacelšanos atkārtoti iecelts par Armijas virspavēlnieku.

Ordenis LKOK nr.1/5  piešķirts 1924. gadā

Pēc 1925 gada dumpja likvidēšanas 1925. g. janvārī amatu atstājis.

Igaunijas parlamenta 1.-3. sasaukuma loceklis, vairāku parlamenta komisiju vadītājs.

Igaunijas pārstāvis Tautu Savienībā.

1925. g. nozīmēts par Tautu Savienības pilnvaroto pārstāvi Irākas un Turcijas robežstrīda izšķiršanā Mosulā. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, Igaunijas "Jauno Ērgļu" organizācijas vadītājs.

No 1928. g. Tartu universitātes goda doktors.

No 1933. g. Valsts Aizsardzības padomes loceklis.

1934. g. 12. martā pēc Valsts Vecākā lēmuma trešo reizi iecelts par Armijas virspavēlnieku un vienlaicīgi par Aizsardzības spēku priekšnieku.

 1939. g. 24. februārī paaugstināts par ģenerāli.

Apbalvots šajā laikā ar:

  • Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 1. pak.,
  • Igaunijas Brīvības krusta III šķ. 1. pak.,
  • Ērgļa krusta I šķ.,
  • Anglijas Mihaela un Georga III šķ.,
  • Somijas Baltās Rozes,
  • Francijas Goda Leģiona III šķ.

un vairākiem citiem ārvalstu (arī Latvijas) ordeņiem laikā no 1934. līdz 1940. g., par ko trūkst sīkāku datu.

Pēc padomju okupācijas 1940. g. jūnijā no amatiem atcelts.

1940. g. 19. jūnijā kopā ar sievu izsūtīts administratīvā nometinājumā uz Penzas apgabalu

1941. g. 26. jūnijā arestēts, ievietots Penzas cietumā.

PSRS leTK Penzas apg. pārvalde cēlusi apsūdzību (KPFSR KK 58-13), taču 1942. g. martā sakarā ar Laidonera slimību lietas izskatīšana apturēta līdz sevišķam rīkojumam.

Visu kara laiku atradies Penzas slimnīcā un Ivanovas cietuma slimnīcā.

1952. g. februārī pārvests uz Butirku cietumu Maskavā, kur PSRS VDM 2. Galvenā pārvalde atjaunojusi krimināllietu.

1952. g. 16. aprīlī PSRS VDM Sevišķā apspriede notiesāja Laidoneru ar ieslodzījumu cietumā uz 25 gadiem (KPFSR KK 58-4).

1952. g. aprīlī ievietots Vladimiras cietumā.

Miris 1953. g. 13. martā.

Apbedīts cietuma kapsētā.

Avoti: lkok.com, news.lv, wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Voldemārs OzolsVoldemārs OzolsStudiju biedrs, Padotais, Cīņu biedrs17.10.188412.07.1949

        05.06.1915 | Fortress Przemyśl returns to Austro-Hungarian control

        Pievieno atmiņas

        24.02.1918 | Deklarēta Igaunijas neatkarība

        Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju un vācbaltiešu karaspēku.

        Pievieno atmiņas

        22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste

        1918. gada 20. martā Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki un jau 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) vienbalsīgi nolemj izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju.

        Pievieno atmiņas

        28.11.1918 | Krievija iebrūk Igaunijā un ieņem Narvu

        Pievieno atmiņas

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        23.06.1919 | Beidzas Cēsu kaujas

        A. Niedras valdības spēki sakauti, K. Ulmanis veido jaunu ministru kabinetu

        Pievieno atmiņas

        03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers

        Pievieno atmiņas

        18.10.1939 | Piemuļķojuši Igauniju ar "savstarpējas palīdzības līgumu" PSRS militārie spēki tajā sāk izvietot savas bāzes

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        06.08.1940 | Igaunija tiek anektēta un iekļauta PSRS kā Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika

        Pievieno atmiņas

        Birkas