Johans von Korfs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.11.1697
Miršanas datums:
07.04.1766
Papildu vārdi:
Johann Albrecht von Korff
Kategorijas:
Ierēdnis (-e), Masons, Ministrs, Muižnieks, Sūtnis, Zinātnieks(-ce)
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Johans Albrehts fon Korfs (vācu: Johann Albrecht von Korff; 1697—1766) bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis. Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents (1734-1740) un lielas personīgās bibliotēkas (ap 36 tūkstošiem grāmatu) izveidotājs.

1697. gada 30. novembrī. dzimis Reņģes (Rengenhofas) muižā.

Viņš ir cēlies no muižnieku Korfu dzimtas. Viņa tēvs Magnuss Ernests fon Korfs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks.

Studēja Jēnas universitātē, pēc tam atgriezās dzimtenē un kļuva par hercogienes Annas Joanovnas galma kambarjunkuru.

1728. gadā Korfs tika nosūtīts uz Maskavu diplomātiskā misijā, lai vestu pārrunas par hercogienes pensijas palielināšanu.

1730.g. , kad Anna Romanova (Ketlere) kļuva par Krievijas ķeizarieni, Korfs kļuva par Krievijas galma kambarjunkuru Pēterburgā un tika nosūtīts un Kurzemi vest diplomātiskas pārrunas par Bīrona dzimtas ierakstīšanu Kurzemes bruņniecības matrikulā.

1731. gadā Korfs kļuva par Krievijas galma īsteno kambarkungu,

1732. gadā viņš tika no jauna sūtīts uz Jelgavu, lai landtāgā vestu pārrunas par Ernesta Johana Bīrona ievēlēšanu par Kurzemes un Zemgales hercogu.

1734. gada septembrī  pēc sekmīgajām sarunām Ernests Johans Bīrons Korfu iecēla par Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidentu ("galveno komandieri"). Pēc viņa iniciatīvas uz Vācijas universitātēm tika nosūtīti 12 apdāvināti krievu jaunekļi, viņu vidū arī Mihails Lomonosovs.

Slavenais dāņu zinātnieks Daniels Bernulli (Daniel Bernoulli) 1734.g. 18. decembrī rakstīja slavenajam Šveices matemātiķim Leonardam Eileram (Leonhard Euler) :

"Akadēmijai ir laimējies, ka tai par direktoru iecelts cilvēks, kurš pats pārvalda zinātnes. Labam ģenerālim jābūt vispirms labam zaldātam"

1740. gada 27. martā Ernests Johans Bīrons atcēla viņu no Zinātņu akadēmijas vadīšanas un iecēla par Krievijas sūtni Dānijā, Hamburgā, Brēmenē un Lībekā (pēc Korfa divkaujas ar baronu Mengdenu)

1743.gada decembrī Korfs Kopenhāgenā nodibināja pirmo Dānijas brīvmūrnieku ložu „Svētais Martins”, vēlākais tās nozaukums - "Sv.Martins pie Ziemeļzvaigznes"(St. Martin zum Nordstern)[2].

1746. gadā iecelts arī par ārkārtas vēstnieku Stokholmā, bet pēc diplomātiska skandāla izraidīts un 1748. gadā atgriezies Kopenhāgenā.

1749. gadā viņš bija viens no Dānijas un Norvēģijas Provinciālās ložas dibinātājiem. Kopenhāgenā atbalstījis Gotharda Frīdriha Stendera, vēlākā latviešu laicīgās rakstniecības dibinātāja, uzņemšanu brīvmūrniecībā. Pēc viņa ieteikuma ložas "Sv.Martins" brālis Johans Lotariuss fon Malcāns 1750. gadā nodibināja pirmās ložas Krievijas impērijā - "Klusēšanu" (Zur Verschwiegenheit) Pēterburgā un "Ziemeļzvaigzni" (Zum Nordstern) Rīgā.

Miris 68 gadu vecumā Kopenhāgenā 1766. gada 7. aprīlī.

(wikipedia)

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ernsts Nikolauss KorfsErnsts Nikolauss KorfsAttāls radinieks10.08.173202.04.1787
        2Ernests fon BīronsErnests fon BīronsDraugs, Darba devējs23.11.169028.12.1772
        3Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreAnna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreDarba devējs28.01.169317.10.1740
        4Gothards Frīdrihs StendersGothards Frīdrihs StendersDomu biedrs27.08.171417.05.1796
        5Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsDomu biedrs13.12.194315.06.2007

        31.01.1714 | Pēteris I atver Kunstkameru. Pirmo muzeju Krievijā

        Pēteris I atvēra Kunstkameru, jeb pirmo muzeju Krievijā ar 1714. gada 31. janvāra pavēli par tās izveidošanu. 10 gadus vēlāk tā kļuva par Pēterburgas (Krievijas) Zinātņu akadēmijas pamata bāzi.

        Pievieno atmiņas

        25.11.1735 | Kremlī izliets "Zvanu Cars"

        Pievieno atmiņas

        08.10.1760 | Septiņgadu karš: Krievijas armija ieņem Berlīni

        Pievieno atmiņas

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas