Josifs Kukelis dzimis 1912.gada 15.maijā Krāslavas rajonā Piedrujas ciemā. Vecāki - darba zemnieki. Beidzis Piedrujas pamatskolu (6.kl.). Iestājies Daugavpilī Baltkrievu ģimnāzijā. 1934.gadā par politisku darbību - skolnieku streika organizēšanu tiek izslēgts no ģimnāzijas.     1934.gadā uzsāk darba gaitas Krustpils rajonā pie saimnieka lauku darbos, tad pie uzņēmēja Neimaņa betona šosejas un Krustpils šosejas būvē par strādnieku.   

Iepazīstoties ar ražošanu un darba organizāciju saimniecībā, kādas kapitālistiskās valsts finansists teica kolhoza "Ādaži" ilggadējam priekšsēdētājam Josifam Kukelim: 
- Jūs pie mums kļūtu miljonārs.
- Bet mēs jau esam miljonāri! Pie tam vairākkārtēji, - atbildēja J.Kukelis.

Seko dienests buržuāziskās Latvijas armijā. Kā politiski neuzticamu iedala darba bataljonā. 

Pēc dienesta meklē darbu Rīgā. Bezdarba periodi mijas ar gadījuma darbiem: Maizeļa ķīmiskā fabrikā, eļļas fabrikā, Šmidta cementa fabrikā, kur par streika organizēšanu atkal tiek atlaists. Tad iekārtojas par strādnieku šīfera fabrikā, kur iekļāvās nelegālajā pagrīdes cīņā. Bija antifašistiskas grupas vadītājs, pagrīdes arodbiedrības vadītājs.

1940.gadā, kad Latvijā tika atjaunota padomju vara J.Kukelis kļuva par Rīgas Cementa fabrikas strādnieku komitejas priekšsēdētāju.

 1941.g.strādā Rīgas apgabala tiesā par tiesnesi. Sākoties Lielajam Tēvijas karam, evakuējas uz Saratovas apgabala Vjazovskas rajonu. Strādāja par kolhoza priekšsēdētāja vietnieku saimnieciskā darbā, vienlaicīgi sēklu sagādes kantorī "Zagotzerno" par direktoru vai noliktavas pārzini. 1942.g. nokļūst Gorohovecā, kur formējas latviešu strēlnieku divīzija; maijā nonāk pirmajās līnijās pie Staraja Rusas.

1944.g. tiek komandēts uz Polijas armiju (mīnmetēju vada komandieris, tad Piejūras apgabala kara skolas intendants). Pēc uzvaras turpina dienestu Polijas armijā (kā intendantūras inspektors, štāba saimniecības daļas vadītājs). Demobilizējies 1947.gadā, atgriezies Rīgā.

Rīgas ORS-a kantora inspektors, tad  orggrupas satāvā tiek nosūtīts uz Ogri ( sakarā ar rajona izveidošanu ). Vēlāk Ogres rajona izpildkomitejā Tirdzniecības daļas vadītājs, Madlienas pagasta komsorgs. Seko partijas skola, Skrundas, Tukuma MTS politdaļas priekšsēdētāja vietnieks, Saulkrastu rajona partijas komitejas instruktors.

1952.g.- kolhoza "Rainis" (Krimuldas ciemā) priekšsēdētājs

1955.g.- kolhoza "Ādaži" priekšsēdētāja vietnieks

1956.g.- kolhoza "Ādaži" priekšsēdētājs

1974.g.- aiziet pensijā

 Apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes, II un III pakāpes Virituti Militari (PTR), diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, medaļām "Uzvara pār Vāciju", "Par Varšavu", "Par Berlīni", "Par Vislu, Oderu", "Par darba varonību", Šopēna jubilejas medaļu (PTR), Humbolta piemiņas medaļu (VDR), lauksaimniecības kolektivizācijas 25 gadu jubilejas medaļu u.c. Saņēmis četras TSSI medaļas, četrus Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstus, Goda nosaukumus - Nopelniem bagātais kolhoznieks ( "Ādaži" ), "Lauksaimniecības darba teicamnieks" u.c.

http://adazubildes.blogspot.com