Jūlijs Breslers
Jūlijs Breslers
- Dzimšanas datums:
- 26.09.1895
- Miršanas datums:
- 28.07.1921
- Mūža garums:
- 25
- Dienas kopš dzimšanas:
- 46956
- Gadi kopš dzimšanas:
- 128
- Dienas kopš miršanas:
- 37519
- Gadi kopš miršanas:
- 102
- Tēva vārds:
- Teodors
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Liepāja, Ziemeļu kapi
LKOK nr.3/105
Breslers, Jūlijs
Seržants 2. Ventspils kājnieku pulkā.
* 1895. g. 26. septembri Gaviezes pagastā.
+ 1921. g. 28. jūlijā Liepājas kara slimnīcā.
[]
Apbalvots par cīņu 1920. g. 14. janvārī pie Vecmurānu ciema Latgalē.
Paaugstināts par virsseržantu.
BRESLERS JŪLIJS Teodora dēls
2. Ventspils kājnieku pulka seržants.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1895. g. 26. sept. Gaviezes pagastā Beidzis Virgas ministrijas skolu. Galdnieks Liepājā; ir arī daži mēģinājumi rakstniecībā.
No 1915. g. dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā, piedalījies kaujās pie Ķekavas un Smārdes. Divreiz ievainots, apbalvots ar Jura krusta IV šķiras, paaugstināts līdz apakšvirsniekam.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 5. aprīlī Baloža brigādes Cēsu bataljonā, pēc tam 2. Ventspils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem pie Rīgas, vēlāk Latgales frontē. paaugstināts par virsseržantu.
1920. g. 14. janv. Latgalē pie Vecmurānu sādžas Breslers ar savu vadu apgāja ienaidnieka labo spārnu, kur uzdūrās lielinieku Notru raj. grupai; kaujā to izklīdināja, tādējādi tika pārtraukti sakari starp ienaidnieka grupējumiem. Breslers ar savu vadu izdevās ieņemt Vecmurānu sādžu, kurā tika saņemti vairāki gūstekņi, iegūtas trofejas.
Miris 1921. g. 28. jūl. Liepājas kara slimnīcā. Apbedīts Liepājā.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.