Jūlijs Jaunkalniņš (dzimis 1866. gada 16. martā Ieriķos, miris 1919. gada 14. februārī Petrogradā) bija Latvijas gleznotājs, latviešu ziedu glezniecības konsekvents iedibinātājs.

Biogrāfija

Jūlijs Jaunkalniņš dzimis 1866. gada 16. martā Ieriķu muižas vagara ģimenē. 1881. gadā beidzis Cēsu apriņķa skolu.[1] Māksliniecisko izglītību ieguvis, mācoties J. Lakšes - Laksmaņa zīmēšanas, būvniecības un amatniecības skolā līdz 1885. gadam. Vēlāk mācījies Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas Dekoratīvās glezniecības klasē, ko beidzis 1893. gadā. Lai sagatavotos tekstila kompozīcijas klases atvēršanai šajā skolā, papildinājies Francijā Lionā un Parīzē, kā arī Itālijā un Vācijā. Atgriezdamies Pēterburgā, uzņēmies minētās klases izveidi un vadību, kur arī mācījis ornamenta mākslu un zīmēšanu, puķu gleznošanu. 1899. gadā ievēlēts par skolas inspektoru, kura laikā palielinājās studējošo latviešu skaits un skolas popularitāte. Skolā beidzis darbu 1918. gadā. Vēlāk bijis viens no mākslinieku pulciņa "Rūķis" dibinātājiem. Miris 1919. gada 14. februārī, apbedīts Pēterburgas Aleksandra Ņevska klostera kapos.

Mākslinieciskā darbība

Gleznojis ainavas, visbiežāk akvareļa tehnikā. Darinājis arī zīmējumus audumu paraugiem. Mākslinieks uzskatāms par latviešu ziedu glezniecības konsekventu iedibinātāju.

Izstādes

Izstādēs sācis piedalīties 1910. gadā.