Juliušs Slovackis (poļu: Juliusz Słowacki; dzimis 1809. gada 4. septembrī, miris 1849. gada 3. aprīlī) bija poļu dzejnieks un dramaturgs, romantisma pārstāvis. Viens no t.s. Polijas literatūras "trīs bardiem" (pārējie divi ir Ādams Mickēvičs un Zigmunts Krasiņskis). Tiek uzskatīts par "poļu mūsdienu teātra tēvu".

Dzimis Kremenecā, mūsdienu Ukrainā. Mācījās Viļņas universitātē. Kādu laiku strādāja par ierēdni Kongresa Polijas valdībā. Piedalījās Novembra sacelšanās, pēc kuras sakāves devās emigrācijā. Novembra sacelšanās laikā kļuva populāri Slovacka patriotiskie dzejoļi. Dzīvoja Parīzē, vēlāk Ženēvā, bet pēdējos desmit savas dzīves gadus - atkal Parīzē, kur mira. 1848. gadā, "Tautu pavasara" laikā, uz īsu brīdi atgriezās Polijā. 1927. gadā pārapbedīts Vāvelas katedrālē, Krakovā. Kaut arī Slovackis sarakstījis 25 lugas, tikai viena tika uzvesta viņa dzīves laikā. Dzīves laikā nebūdams īpaši populārs, pēc nāves kļuva par kulta figūru Polijā.