Juris Andersons

Dzimšanas datums:
19.01.1910
Miršanas datums:
01.02.1972
Mūža garums:
62
Dienas kopš dzimšanas:
41709
Gadi kopš dzimšanas:
114
Dienas kopš miršanas:
19050
Gadi kopš miršanas:
52
Kategorijas:
Advokāts (-e), Jurists, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

* 1910. I 19. Duntes pag.; T. literāts, skolotājs, M. Zelma dz. Kalniņš, 

                               S. Vera dz. Neiburga.+ 1972. II 01. Sidnejā.

                1927. Beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, 

                1927/1935.Beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1927/1934. Zemgala notāra kantorī, zvērināta advokāta palīgs,

                1934/1935. Cēsu kājnieku pulka virsnieka vietnieks,

                1935/1940. Aizsargu organizācijā,

                1936. Rīgas apgabaltiesas tiesamatu kandidāts,

                1936/ 1941. zvērināts advokāts,

                1940. dzīvo Brīvības 4/6-16, Rīgā,

                1939. IX 09. Valmieras VIII aizsargu pulka Riteņbraucēju (II) rotas 

                               vada komandieris,

                1941/1944. zvērināta advokāta palīgs,

                1944. Trimdā Vācijā.

                1949. pasta ierēdnis Sidnejā, Austrālijā.

                Korporācijas „Fraternitas Lettica“ filistrs,

                Duntes pagasta Jostu māju īpašnieks.

                Avots:       LVVA 1640-1-523-277.;

                               ”Latvijas Universitātes absolventi - juristi”, R., 1999.;

                               „Latvijas advokatūra”, R., 2005.

-----

Juris Andersons piederēja paaudzei, kas savu izglītību guvusi neatkarīgajā Latvijā. Viņa tēvs, Alfrēds Andersons, kas bija izstudējis par būvinženieri, bet vēlāk strādāja par skolotāju un sabiedrisku darbinieku, dēla dzimšanas laikā bija kļuvis par V. Olava komercskolas direktoru Rīgā, jo pats skolas dibinātājs bija ievietots cietumā par Krievijas valstij nepieņemamu rakstu ievietošanu latviešu laikrakstos. 1. pasaules kara laikā Andersonu ģimene divus gadus pavadīja bēgļu gaitās Krievijā, no kurienes atgriežoties, Jura Andersona tēvs vispirms kļuva par tehnikuma vadītāju, tad Rīgas pilsētas 4.vidusskolas direktoru, vēl vēlāk par pilsētas izglītības nodaļas vadītāju un Rīgas pilsētas galvu (1921.-1928.).  Juris Andersons sākumā mācījās V. Zālīša pamatskolā, tad Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā, ko beidza 17 gadu vecumā, iestājoties Latvijas universitātes tautsaimniecības un tieslietu fakultātes tieslietu zinātņu nodaļā. Jau pirmajā studiju gadā J. Andersons iestājās studentu korporācijā Fraternitas Lettica. 1934./35. gadā J. Andersons veica obligāto karadienestu Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulkā, nobeidzot arī virsnieku vietnieku kursus. LU Juris Andersons beidza 25 gadu vecumā ar mag. iur. grādu. Pēc 1 gada nostrādāšanas Rīgas apgabaltiesā par jaunāko tiesu amata kandidātu, viņu 1937. gadā uzņēma Rīgas advokatūrā par zvērināta advokāta palīgu.

Juris Andersons vienmēr interesējās par teātri un mūziku. Viņš bija Sidnejas latviešu teātra pirmais administrātors, Vācijā vadīja Eslingenas amatieru operešu ansambli, arī pats dziedot operetē Geiša un dziesmu spēlē Trejmeitiņas. J. Andersons labprāt klausījās operas, nereti sarīkojot arī muzikālus vakarus Sidnejas jauniešiem. Tāpat kā citiem viņa paaudzes latviešiem, Jurim Andersonam neiznāca ilgi strādāt izvēlētajā profesijā. Lielinieku laikā viņš zaudēja vietu advokātūrā un pārgāja saimniekot tēva mājās Duntē, Vidzemes jūrmalā. Pēc ierašanās Austrālijā J. Andersons 2 gadus strādāja ūdens piegādes departamentā, tad 7 gadus dzelzslietuvē. Vēlāk 14 gadus nostrādāja pastā. Viņa draugi nereti saņēma vēstules, kur blakus adresei Juris Andersons, sūtījumus šķirodams, ar roku bija pierakstījis: "Sveiks! J. A." Smagais darbs, rūpes par bērnu izskološanu nekavēja Juri Andersonu piedalīties latviešu sabiedriskajā darbā - Sidnejas latviešu teātrī, Sidnejas latviešu biedrībā un Austrālijas latviešu kultūras dienu rīkošanā. Bērni pabeidza studijas universitātē, atstāja vecāku paspārni, tuvojās pensijas gadi. Joprojām sabiedriski aktīvs, J. Andersons dzīvi piedalījās korporāciju kopas sarīkojumos Sidnejā, 1971. gadā būdams kopas seniors. Par Jura Andersona aiziešanu skumst sieva Vera, dēls Andrejs, meita Māra ar ģimeni, Fraternitas Lettica un visa latviešu saime Sidnejā, kas kuplā skaitā piedalījās T. Andersona izvadīšanā 4. ferbuārī. (Austrālijas latvietis, 03.03.1972)

Avoti: biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Alfrēds AndersonsAlfrēds AndersonsTēvs07.04.187913.02.1937
        2
        Anna MiķelsoneMāsa
        3Vera AndersoneVera AndersoneSieva23.02.191719.09.2007
        4Erna AndersoneErna AndersoneTante17.03.189220.07.1980
        5Zelma MauriņaZelma MauriņaTante00.00.188724.05.1964
        6Ludvigs NeiburgsLudvigs NeiburgsSievas/vīra tēvs20.02.187121.03.1948
        7Alma NeiburgaAlma NeiburgaSievas/vīra māte18.10.188405.11.1969
        8Renāte JansoneRenāte JansoneSvaine30.03.192002.03.1988
        9Juris NeiburgsJuris NeiburgsSvainis00.00.1921
        10Jānis NeiburgsJānis NeiburgsSvainis02.02.192329.09.2003
        11Andrejs NeiburgsAndrejs NeiburgsSvainis16.05.191700.00.2009
        12Aina MeierovicaAina MeierovicaBrālēns/māsīca22.09.192025.05.1995

        Nav norādīti notikumi

        Birkas