Juris Bebris

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
06.04.1859
Miršanas datums:
02.02.1951
Papildu vārdi:
Bebru Juris; Bideru Juris; Ziedoņu Juris; Ziedons
Kategorijas:
Diriģents, Pedagogs, skolotājs, Rakstnieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tulkotājs, Ērģeļnieks, Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Jūrmala, Asaru kapi

Bebru Juris (Juris Bebris, arī Bideru Juris, Ziedoņu Juris, Ziedons) – pedagogs, rakstnieks, grāmatniecības apskatnieks, tautskolu inspektors.

Dzimis 1859. gada 6. aprīlī (pēc jaunā stila) Cesvaines pagasta "Ludzēs" saimnieka ģimenē.

1873. gadā beidzis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu. 

1876-1881 mācījies Baltijas skolotāju seminārā Rīgā.

1881-1888 skolotājs Rucavā. Šajā laikā viņu iespaidoja Rucavas mācītāja Karla Rīmšneidera personība, kura dzimtu viņš stādīja sev par paraugu, par to Bebru Juris stāsta savās atmiņās, kas publicētas "Svētdienas Rītā", skat.: https://nekropole.info/lv/Karls-Rimsneiders 

1888-1903 elementārskolas pārzinis Palangā, brīvprātīgi izpildījis arī ērģelnieka pienākumus, iemācījās lietuviešu valodu.

1903-1915 elementārskolas pārzinis Liepājā.

Literatūrā pazīstama Bebru Jura sieva Natālija, dzim. Riekstiņš (pseidonīms Bideru Natālija), tulkotāja un rokdarbniece, dz. 186? – 19.IX vai 22. IX 1932.? Rīgā, apgl. Rīgas Meža kapos.

5 bērni: 

1) Raimonds Bebris, dzimis 16. (4. pēc v. st.) III 1890. (kļūdainos datos 17.III 1891.) plkst. 8.30 Palangā, miris 13.VI 1940. plkst. 9.30 Rīgas kara slimnīcā no sirds vājuma, kas radies no pleirīta sekām, apgl. Rīgas Brāļu kapos; pulkvedis un dzejnieks, precējies ar Lūciju Airi (3.IV 1901.); kapa vietu skatīt šeit: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/105644?type=deceased,

2) Austra (Jūlija Austra), prec. Dāvidsons (30.(18. pēc v. st.) I 1892. Palangā – 5.IV 1965. Čikagā, Ilinojas pavalstī, ASV),

3) Valts (25. (13. pēc v. st.) IX 1893. Palangā – miris jaunībā),

4) Mirdza (Natālija Mirdza), prec. Neretnieks (14.(2. pēc v. st.) IX 1894. Palangā – pēc 1982? Stokholmā, Zviedrijā),

5) Nikolajs (1.VI (vai 2. VI) (20.V pēc v. st.) 1898. Palangā – 11.I 1977. Rīgā; Biķeru kapi), militārpersona; kapa vietu skatīt šeit: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/262939?type=deceased.

Bēgļu laikā uzturējies Tērbatā. 1918. gadā atgriezās Liepājā. 1919./20. Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks. 1919. gadā arī laikraksta "Kurzemes Vārds" un žurnāla "Jaunatnes Domas" redaktors.

1918 (1919)–1933 tautskolu inspektors. Presē publicējis dzejoļus, stāstus, recenzijas, rakstus par valodniecību un pedagoģiju. Mācībgrāmatu tulkotājs.

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcē 1896 sniedzis bibliogrāfiski kritisku pārskatu par mācību un bērnu grāmatu izdošanu.

Rakstījis par audzināšanu laikrakstos "Liepājas Atbalss", "Latvija", "Kurzemes Vārds", "Latvietis", "Latvijas Vēstnesis", žurnālos "Austrums", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" un citur. 

Publicējis pārskatus par:

  • 1893–1894 mācībgrāmatu izdevumiem,
  • Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas 1897 izdevumiem,
  • par 1900 dažādas literatūras izdevumiem (“Balsī”1894, 1897, 1900)

Grāmatās izdoti bērnības un jaunības atmiņu tēlojumi "Ganuzēna darbi un nedarbi" (1942) un "Ganuzēns skolā un darbā" (1944). http://www.ibook.lv/BD_ganuzena-darbi-un-nedarbi-bebru-juris.aspx?BID=f6d9c8c8-f1c7-46d8-ad57-4ba0724331b1

Sastādījis "Dziedāšanas mācības metodiku" (1922) un "Vēstures mācības metodiku" (1925), tulkojis no vācu valodas A. Kronvalda grāmatu "Dzimtenes mācība" (1922). Latviskojis lietuviešu dainas (1894), I. Turgeņeva, N. Gogoļa, A. Čehova, P. Rozegera u.c. autoru darbus. Izd. Bebru Jura tulkotais G. Komarovska un N. Komarovska "Stāsts par Korejas zēnu" (1952). - Pseidonīmi: Bideru Juris, Ziedoņu Juris, Ziedons.

1920-1926 tautskolu inspektors Rīgas apriņķī, 1926-1933 dzīvoja un strādāja Rīgā. Ilgus gadus aktīvi darbojies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā kā pedagoģiskās literatūras referents, noorganizējis un vadījis vairākus korus (kordiriģents).

1939. gadā viņam piešķirta Tēvzemes balva. 1926. un 1933. gadā Triju Zvaigžņu ordenis, 4. un 3. šķira. 1939. gadā piešķirts Lietuvas Vitauta Dižā ordenis.

Miris 1951. gada 2. februārī Asaros, Jūrmalā. Apbedīts Asaru kapos.

 

Av.: RLB sešos dadu desmitos. 183.–187. lpp., A. Apīnis

https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-155-gadiem-dzimis-publicists-juris-bebris/

http://literatura.lv/autors/Juris-Bebris/25736​ 

https://nekropole.info/lv/Natalija-Bebris

https://nekropole.info/lv/Nikolajs-Bebris​

https://nekropole.info/lv/Ramonds-Bebris​

Svētdienas Rīts, Nr. 4 (19.01.1936.)

 

***

Bebru Juris.


Mūsu šī gada jubilāru vidū suminājams arī viens vecāks un plašāki pazīstams pedagogs-rakstnieks, tas ir tagadējais Rīgas pamatskolu I. iecirkņa inspektors Juris Bebris, kas atskatās uz 45 gadu ilgu pedagoģisku darbību.
25. septembrī Latvijas nacionālo skolotāju centra valde kopēji ar Rīgas latviešu skolotāju biedrību, Rīgas apriņķa valdi un Rīgas apriņķa skolotāju biedrību sarīkoja Latviešu biedrības telpās, Merķeļa ielā 13 jubilāra godināšanas
vakaru. Prof. Maldons pēc dziesmas „Teici to kungu" jubilejas vakaru ievadīja ar garīgu runu un lūgšanu, pēc kam jubilejas rīcības komitejas priekšsēdētājs A. Vičš apsveica jubilāru visu augšminēto organizāciju vārdā un pasniedza arī kādu balvu (vai kā Vičš teica, brauca talkā dažus baļķus pievest jaunsaimniekam J. Bebram nodomātai mājiņai jūrmalā). No izglītības ministrijas jubilāru apsveica vicedirektors P. Zālītis un tautskolu direktors Dobulis. Tam sekoja vesela rinda dažādu organizāciju pārstāvju. Rīgas latviešu skolotāju biedrības koris vakaru kuplināja koru dziesmām. Latviešu biedrības mazā zāle bija pārpildīta ar dalībniekiem.

Bebru Juris dzimis Cesvaines pagastā 1859. g. 6. aprīlī (25. martā) Pirmo skolas mācību baudījis pie klejojošā skolotāja Kausa un brā|a Jāņa. 1876. g. B. iestājas Baltijas seminārā Rīgā, kuru beidza 1881. d. Seminārā sāka nodarboties ar literatūru, uz ko semināristus mudināja un aicināja A. Vebers un Māteru Juris. Seminārā nodibinājās nelegāls literārisks pulciņš, kuŗā darbojās Bebru Juris, Fr. Adamovičš, Dinsbergs, Sudrabu Edžus, Purapuķe u. c. 2. visp. dziesmu svētkos vadīja semināra kori un sacensībā ieguva pirmo godalgu vīru koriem. 1881. g. 27. aug. iestājās Šēnberga vācu proģimnāzijā, Rucavā, par krievu valodas, mat. un dzied. skolotāju. 1888. g. Brīvzemnieks norīkoja B. uz Palangu par pilsētas elementārskolas pārzini. Mācības apgabala valde uzticēja viņam arī tic. mācības un dziedāšanas pasniegšanu Palangas kroņa 4. kl. proģimnāzijā. Te viņš iepazinās ar krievu paidagogiem, kuri viņu cienīja kā nopietnu, izveicīgu, darbīgu skolotāju Šai laikā B. iepazinās caur skolniekiem ar lietuvju tautu un valodu un sāka tulkot lietuvju daiņas. 1903. g. B. pārgāja uz Liepāju par pils elementārskolas pārzini. Še viņš pavada savus labākos dzīves gadus, enerģiski gan skolā, gan sabiedrībā darbodamies. Ļoti dzīvu dalību B ņēma J. Kovaļevska vadītā „Liepājas Atbalsī" un darbojās arī kā kora vadonis, Liepājas latv. biedrības un grāmatizdevēju biedr. priekšnieks. Bēgļu laiku B. pavada Tērbatā, darbojās kā skolotājs un kopā ar Sīli, Kalniņu, Erdmani un Liepkalnu kā bēgļu kora vadonis. 1918. g. maijā, atgriezies Liepājā, ieņem skolotāja vietu. Pēc Latvijas nodibināšanās Liepājā sāk iznākt „Kurzemes Vārds". Arī šaī laikrakstā B. ņem dzīvu dalību un uzņēmās uz laiku tā vadīšanu. Nodibina Liepājas jaunatnes žurnālu "Jaunatnes Domas", kas ar B. pārcelšanos uz Rīgu izbeidzās. 1919. g. Liepājas un apkārtnes skolotāji B. uzstāda vienbalsīgi par kandidātu uz Liepājas iecirkņa pamatskolu inspektora vietu. Izgl. ministrs Dr. Kasparsons uzklausa skolotāju vēlēšanos un ieceļ B. par Liepājas iecirkņa pamatskolu inspektoru. 1920. g. martā B. pārceļ uz izpostīto Rīgas apriņķi. Te viņam atveras plašs un svētīgs darba lauks. Ar jaunekļa sparu viņš ķeras pie grūtā uzdevuma, brauc pa izpostīto apriņķi no skolas uz skolu, ne tik dienām, bet nedēļām. 6 gados viņam kopējā darbā ar skolu lietās ļoti atsaucīgo Rīgas apriņķa valdi izdevies galīgi izpostītā apriņķī atjaunot un noorganizēt gandrīz pilnīgu skolu tīklu. No š. g. 25. augusta B. pārcelts uz Rīgu par 1. iecirkņa pamatskolu vadītāju.

Bebru Juris ir arī cītīgs „Audzinātāja" līdzstrādnieks.

Novēlam sirmam darbiniekam vēl ražīgu mūža pēdējo cēlienu. 

 

Avots: Audzinātājs, Nr. 9 (01.09.1926.)

 

***

Bebru Juris.

Š. g. 25. zept. sirmais tautas audzinātājs Bebru Juris atskatījās uz savu 45 gadu ilgo darbu pedagoģiskā, rakstniecības un sabiedriskā laukā. Lielā audzinātāju saime viņa svētku dienā pulcējās Latv. biedrībā, lai suminātu nopelniem bagāto darbinieku. Atskanēja izjustas runas un dziļi sirdi prieka impulsi par sirmo tautas krīvu, kas tik daudz strādājis tautas labā un kurš ar latvja apziņu un pašlepnumu, līdzīgi senču ozolam, nereti pārlaižot bārgas vētras, cieši pieķēries dzimtai zemei.

Bebru Jura dzīves stāsts ir priekšzīmīga censoņa mūžs. Dzimis viņš 1859. gadā Cesvaines «Ludzēs». Pirmos soļus izglītības laukā tas sper Cesvaines draudzes skolā. Muzikālai izglitībai šeit pamatus liek draudzes skolotājs Daugulis. Tālākus sasniegumus mūzikā viņš veic pašmācības ceļā, bet viņa zināšanas šaī nozarē manāmi pavairo vēlāk Baltijas skolotāju zeminars, kur par mūzikas skolotāju A. Berndts. Pēdējais dara lielu iespaidu uz jauno censoni un pašķir tam vienu otru atziņu skaņu pasaulē — sevišķi kora vadībā.

Zeminaristi mīlēja dziedāt un jau no viņas pastāvēšanas laika latviešu audzēkņi nodibināja brašu
vīru kori, kurš nereti piedalījās Latv. biedrības koncertos un citos vērtīgos sarīkojumos. (Kora vadoņi zeminara pastāvēšanas laikā bij pazīstamie audzinātāji: J. Dreibergs, Ad. Ārgals, Bebru Juris, Jēk. Kārkliņš un P. Liepiņš. Māteru Juris, Fr. Brīvzemnieks un A Vebers (Varaidošu Zanders) mudināja un aicināja zeminaristus darboties literatūras laukā. Nodibinājās nelegāls literārisks pulciņš, kurš savu darbību, uz Brīvzemnieka pamudinājumu, intensīvi papildināja, ķerdamies pie tautas gara mantu, galvenā kārtā tautas dziesmu vākšanas un sijāšanas. Šaī pulciņā redzamu vietu ieņem Bebru Juris un vēlāk pazīstamie rakstnieki, publicisti un sabiedriskie darbinieki: Fricis Adamovičs, Jānis Purapuķe, Peters Abuls, Sudrabu Edžus, M. Augusts, P. Breikšs, Dinsbergs u. c. Pulciņš dzīvu satiksmi uzturēja ar Brīvzemnieku Maskavā, kuram nosūtija bagātīgi savāktās tautas gara martas. Savos mērķos tas bija arī spraudis intensīvi turpināt dziedāšanas mākslas izkopšanu. Šinī laikā koris, kura vadonis bij Bebru Juris, II. vispārējos dziesmu svētkos izpelnījās pirmo godalgu no vīru koriem.

Šobrīd reizē ar pedagoģiskā, rakstniecības un sabiedriskā darba posma noslēgumu, atzīmējami arī viņa lielie nopelni mūzikas druvā. Pēc zeminara beigšanas (1881. g.) viņš iestājās Šēnberga proģimnāzijā Rucavā, kur jo sekmīgi piekopj dziedāšanas un mūzikas mākslu. Vēlāk (1888. g.) Bebru J. redzam Palangas ģimnāzijā atkal kā mūzikas un dziedāšanas skolotāju. Te viņš noorganizē skolēnu kori, kurš griež uz sevi vērību ar labi sagatavotiem izpildījumiem un drīz tiek pazīstams plašā apkārtnē.

1903. gadā Bebru Juri redzam Liepājā, kur tas vada Labdarības biedrības kori. Ar Liepāju viņam saistās labākie dzīves gadi. Starp citu, viņš ievērojami ceļ kora slavu, kura atbalsojās arī tālākā apkārtnē. Izpildījumi gan laicīga, gan garīga satura. Liepājā Bebru Juris pedagoģisku skatu pielieto jaunatnei, aicinādams to uz dziesmu burvīgā ceļa. Še nodibina un sekmīgi vada skolu jaunatnes apvienoto kori. Izpilda arī ērģelnieka pienākumus sv. Annas un Trīsvienības baznīcā. Mūzika un dziesmas jubilāram arvien bijušas tuvas. Koru vadība vien to neapmierina. Ar neatlaidīgu darbu tas sasniedz atzītas sekmes kā čellists un uzstājas koncertos ar solo priekšnesumiem, kā arī kvartetos. Bieži to redzam koncertējot kopā ar Jurjānu Juri un Alfrēdu Kalniņu.

Kā koru vadonis Bebru Juris piedalījies 3. un 4. vispārējos dziesmu svētkos. Kad Liepājā ieradās jauni muzikāli spēki, kā Ūdris un Voitkus, tad Bebru Juris no kora vadīšanas pienākumiem atteicās. Piektos dziesmu svētkos redzam to lielā sajūsmā dziedoņu lielajā saimē.

Lai veicinātu dziedāšanas mākslas attīstību, Bebru Juri» neatlaidīgi raksta par dažādiem dziedāšanas jautājumiem «Liepājas Atbalsī». Viņa rakstītās mākslas koncertu kritikas liecina par viņa mūzikas izpratni. Savās kritikās tas nekad nepiemirst sniegt vērtīgus aizrādījumus.

1915. g. Bebru Juri piekomandēja Rīgas mācības apgabala kanclejai un līdz ar to tika norīkots uz Tērbatu. Tērbatā to silti apsveica Zīle, Alfr. Kalniņš, Nik. Allunāns, Erdmanis, Liepkalns u. c. Drīz nodibinājās bēgļu koris, kurā piedalījās dziedoņi labām un izkoptām balsīm un kurā arī min. mūzikas un dziesmu draugiem pārmaiņus, kā diriģents uzstājās arī Bebru Juris. Pēdējais sarīkoja divus lielus koncertus: laicīgo un garīgo, kuri izdevās spīdoši. Programā ietilpa pirmās reizes izpildījumā Alfr. Kalniņa «Līgsmošana», «Latvju himna» u. c.

No Tērbatas laika Bebru Juri mazāk redzam diriģenta zizli cilājam, tomēr cēlās domas neizgaist šim darbam, drīzāk arvien vairāk pieaug. Būdams pamatskolu inspektors, visās savās gaitās tautskolas pacelšanā, viņš arvien lielu vērību piegriezis dziedāšanas priekšmetam skolā. Tautskolā, pēc viņa uzskatiem, pienācīgi izkopjama skolēnu kora dziedāšana.

1923. g. Bebru Juris ierosina Rīgas apriņķa pamatskolas bērnu svētkos piedalīties kopīgi arī ar dziesmu izpildījumiem. Sarīkotie dziesmotie bērnu svētki gaiši pierādīja apriņķa pamatskolu dziedāšanas priekšmeta nostādīšanu pareizā virzienā.

Lai veicinātu dziedāšanas mākslu skolās, Bebru Juris sarakstījis dziedāšanas mācības metodiku, piedalījies dziedāšanas programas sastādīšanā un kopā ar Mediņu, A. Melnalksni un Šilleri izdeva «Dziesmu kamoliņu», t. i. obligatorisko dziesmu krājumu tautskolas 1. un 2. klasei.

Jau agri jaunības dienās Bebru Juris iemīlējis sevišķi tautas dziesmas. Visa viņa dzīve cieši saistīta ar dziesmas burvīgo spēku. Tagad, kad sirmais tautas darbinieks jau mūža pēcpusdienā, dziesmu dievs to vēl neatstāj. Neskatoties uz saviem gadiem, šis tautas krīvs arvien vēl možs un dzīves priecīgs, pilns cēlu pasākumu un nodomu. Mazajo tautas audžu vidū tas, liekas, atspirgst un dzīvo dvēselē Iīdzi viņu bērna priekam. Liekas, Laimes māmiņa tam šūpulī ielikusi tautas dziesmu kokli no kuras tas nevēlas šķirties mūžam.

Arī turpmāk lai gaiši staro šī censoņa mūžs tautas jauno paaudžu trauksmainās gaitās ! 

 

Avots: Mūzikas Nedēļa, Nr. 22-23 (27.10.1926.)

Avoti: news.lv, lnb.lv, acadlib.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Nikolajs BebrisNikolajs BebrisDēls02.06.189811.01.1977
        2Raimonds BebrisRaimonds BebrisDēls16.03.189013.06.1940
        3
        Natālija BebrisSieva22.09.1932
        4
        Karls Johanness Roberts RīmšneidersDraugs02.10.186126.03.1922
        5
        Emīls Ferdinands Vilhelms RīmšneidersDraugs29.12.186205.02.1938
        6
        Kārlis ŠēnbergsPaziņa
        7Karls Roberts Vilhelms RīmšneidersKarls Roberts Vilhelms RīmšneidersPaziņa, Autoritāte22.10.183309.02.1907
        8Kristaps ŠēnbergsKristaps ŠēnbergsDarba devējs02.08.183119.01.1901
        9
        Frīdrihs Vilhelms Teodors RīmšneidersStudents03.07.1871Skolnieks
        10
        Alfons RīmšneidersStudents23.09.186500.00.1935Skolnieks
        11Hugo Emīls Teodors RīmšneidersHugo Emīls Teodors RīmšneidersStudents23.12.1868Skolnieks

        Nav norādīti notikumi

        Birkas