Ilgu laiku par pirmo latviešu tautības dzejnieku uzskatīja Neredzīgo Indriķi (1783. - 1828.), jo viņš bija pirmais, kura darbi tika publicēti.

Taču ilgi pirms tam pastāvēja latviešu literatūra rokrakstu formā. Literatūras vēstures pētnieki Latvijas bibliotēkās, muzejos un arhīvos apzinājuši vairāk par 500 brāļu draudžu rokrakstu.

Pirmais zināmais latviešu rakstītājs bija Valmiermuižas kalējs Ķīša Pēteris, kas pārrakstījis vairākas no vācu valodas tulkotas runas un sacerējis autobiogrāfiju. Viņš arī pirmais latviešu zemnieks, kurš 1731.gadā tika uzņemts hernhūtiešu pulkā. Bez garīga satura grāmatā, rokrakstā tika veidotas arī "tehniska satura" grāmatas. Vecākā zināmā audēju grāmata datēta ar 1771.gadu, tās autors ir Ozolmuižas Miķelis.

Viens no rokrakstu literatūras pārstāvjiem ir arī skolotājs un dzejnieks Juris Natanaēls Ramanis.

Viņa "Krusta skolas grāmatā", kas sastādīta 1797. gadā, ietverti dzejoļi, bībeles tekstu un kristīgās morāles skaidrojumi, tas ir arī vienīgais rokraksts, kas bagātīgi ilustrēts.

Vēsturnieks Edgars Ceske 20.gadsimta 80. gadu sākumā, strādājot Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, pievērsa uzmanību rokrakstam, kura dziesmas tam likušās agrāk nelasītas un citādas nekā brāļu draudžu vidū izplatītie sacerējumi.

Izrādījās, ka ir atklāts līdz tam nezināma autora nezināms darbs - J.N.Ramana ''Krusta skolas grāmata", viens no pirmajiem latviešu dzejnieka sacerējumiem, kurā skaidri iezīmējas autora individualitāte, arī pirmais latviešu valodā sarakstītais publicistiskais sacerējums, pie tam arī vienīgā zināmā ilustrētā latviešu rokraksta grāmata.

J.N.Ramana "Krusta skolas grāmatā" atrodam gan paša autora sacerējumus un dzejas, gan citu autoru darbu pārstāstījumu, gan pārrakstītus tekstus. Viss kopumā veido vienotu vēstījumu par laikmetu, par sabiedriskajām norisēm un pašu autoru attiecībā pret attēloto pasauli.

J.N.Ramanis nebija hernhūtietis. Taču viņa sacerējumi un dzejas ieplūda brāļu draudžu rakstos un dažādos norakstos tika nodotas no rokas rokā vēl līdz 19.gadsimta 60.gadiem.

Vienu no trim pilnīgākajiem J.N.Ramana "Krusta skolas grāmatas" norakstiem 20.gadsimta 80.gadu sākumā mākslinieks Valdis Villerušs atpazina Cēsu vēstures un mākslas muzeja krājumā. To apstiprināja literatūrzinātnieks Aleksejs Apīnis un pētījumā par "Krusta skolas grāmatu" un tās autoru J.N. Ramani izmantoja vēsturnieks Edgars Ceske.

J.N.Ramana ''Krusta skolas grāmata" datēta ar 1797.gadu, bet Cēsu muzejā esošais noraksts pēc A.Apīņa domām datējams ar 18. un 19. gadsimta miju, bet E.Ceske to attiecina uz 19.gadsimta 20.-30.gadiem.

Tēlnieka Viļņa Titāna darinātais piemiņas akmens J. N. Ramanim atklāts 1993. gada 15. oktobrī.

News,lv, izmantoti citāti no: Daces Tabūnes raksta