Juris Rītiņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
23.02.1952
Miršanas datums:
28.09.2010
Kategorijas:
Jurists, Politiķis, Uzņēmējs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Juris Rītiņš Dzimis 1952. gada 23. februārī Miris 2010. gada 28. septembrī (58 gadu vecumā).

Bija Latvijas jurists un politiķis, no 1990. līdz 1994. un no 1997. līdz 2001. gadam — Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Politiskā partija Demokrātiskā partija "Saimnieks". Politikā gan Rītiņš ienāca kā Interfrontes aktīvists, taču pamazām viņa pozīcija pret Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesiem mainījās, kā arī mazinājās interfrontiešu nozīme Latvijas iekšpolitikā. Rītiņa politiskā pozīcija nebija vairs nedz interesanta, nedz pieņemama Interfrontes ideologu paliekām, kā rezultātā Juris Rītiņš no šī politiskā spēka attālinājās un piekļāvās Ziedoņa Čevra veidotajai partijai "Saimnieks", kas bija kārtējais mēģinājums neveidot politisko partiju pēc nacionālā principa un konsolidēt Latvijā dzīvojošos.

Profesija jurists

Alma mater Iekšlietu ministrijas Rīgas Izmeklētāju augstskola(?), Volgogradas Augstākā milicijas skola.

Dzīves sākums un izglītība 

Juris Rītiņš piedzima 1952. gada 23. februārī. Pēc izglītības — jurists, pabeidzis Rīgas 28. vidusskolu (1967), Rīgas Pārtikas rūpniecības, mehānikas un tehnoloģiju tehnikumu (1971), Iekšlietu ministrijas Rīgas milicijas skolu, kā arī Volgogradas Augstāko milicijas skolu (1977).

Politiskā darbība 

Bijis ilggadējs Rīgas domes deputāts, sākotnēji no Interfrontes. 

1990. gadā kļuva par tās priekšsēdētāja Andra Teikmaņa vietnieku, amatā bijis līdz 1994. gadam, kad notika jauna domes sasaukuma vēlēšanas.

Ticis ievēlēts no demokrātiskās partijas "Saimnieks" saraksta un bijis partijas vadītāja Ziedoņa Čevera vietnieks. 

1995. gadā piedalījies 6. Saeimas vēlēšanās, taču nav ievēlēts. Turpinājis darboties Rīgas domē, bijis DPS frakcijas vadītājs un, pēc Čevera vārdiem, viens no kandidātiem uz domes vadītāja vietu.

Pēc rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministra Ērika Kažas demisijas 1996. gada jūlijā DPS vadītājs Čevers minēja Rītiņu kā kandidātu uz vakanto vietu valdībā.

1997. gadā atkārtoti ievēlēts Rīgas domē un kļuvis par priekšsēdētāja Andra Bērziņa (vēlāk — viņa pēcteča Andra Ārgaļa) vietnieku. Bijis arī Rīgas domes Īpašumu un privatizācijas komitejas priekšsēdētājs.

 2000. gadā iesaistīts korupcijas skandālā, kas saistīts ar viņam piederošu māju Mežaparkā, kuru Rītiņš iegādājies par daudzkārt zemāku cenu, nekā tādu māju varētu iegādāties tirgū. Mājas iegādi saistīja ar tilta celtniecību pār Buļupi Bolderājā.

2001. gadā kandidējis domes vēlēšanās no Latvijas Demokrātiskās partijas (DPS pēcteces) saraksta, taču nav ievēlēts.

Ārpus politikas 

1994. gadā Rītiņš bija starp tiem, kas parakstīja tā saukto "360 aizstāvju vēstuli" ar lūgumu atbrīvot no apcietinājuma par reketu sodīto Ivanu Haritonovu. Tajā pašā gadā kļuvis par atkritumu savākšanas uzņēmuma "Hoetika" prezidentu. 

2003. gada februārī kļuvis par SIA "Namu būvaģentūra" rīkotājdirektoru.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Juris Rītiņš bija saistīts ar šādām organizācijām:

Viņš nomira 58 gadu vecumā, 2010. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Juris Rītiņš varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv, wikipedia.org

Avoti: timenote.info

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis RozenbergsJānis RozenbergsDarba biedrs16.04.193616.03.2012
        2Pauls PutniņšPauls PutniņšDarba biedrs12.11.193701.12.2018
        3Raits ČernajsRaits ČernajsPaziņa13.08.194803.03.2018

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        Birkas