Juris Vulfsons (vācu: Georg Wulfsohn) dzimis 23.10.1886 (pēc v. s.) plkst. ½ 3 pēcpusdienā kurpnieka Kārļa Teodora Vulfsona un viņa sievas Marijas (dzim. Medne) ģimenē kā sestais no deviņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga. 

Kristīts 26.10.1886 (pēc v. s.) Katlakalna ev. lut. baznīcā. Kūmas: Juris Dombrovskis, atslēdznieks, Teodors Pratkovskis, kurpnieks, Anna Straupe, sieva.[1]

Brāļi – Jānis Kārlis Augusts, Aleksandrs Vilis Eižens, Kārlis Nikolajs, Augusts Ansis, Eduards Indriķis Ansis un Pēteris Paulis Voldemārs; māsas – Katrīne Marija Elizabete un Elizabete Elfrīda Vilhelmīne.

Iesvētīts 20.06.1904 (pēc v. s.) Katlakalna baznīcā.[30]

Ticība: luterticīgs.

Tautība: latvietis.

Pavalstniecība – Latvijas. Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 15.12.1921 [14] un 01.12.1927.[13]

Pakļauts karaklausībai, atvaļināts līdz turpmākam rīkojumam.[14] Nodarbošanās: strādnieks [2] – atslēdznieks.[4-7, 9, 13, 14, 20, 21] Pēc Krievijas impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas cunftes biedriem – nodokļu maksātājiem.[2] Darba gaitas uzsācis 15 gadu vecumā, 1901. g. sākot strādāt firmā "T.J. Bergmann”; tajā nodarbināts četrus gadus. Strādājis metāla preču fabrikā „Gebrüder Busch” un krievu akciju sabiedrībā „Всеобщая Компанiя Электричества”.[9] (Tāds kopš 1905. g. ir bijušās Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas „Unions” oficiālais nosaukums).15.01.1914 (pēc v. s.), strādājot lampu fabrikā „Lukss”, cietis negadījumā: uzkritušais dzelzs gabals sadragājis kreiso roku zem elkoņa. Domājams, šī negadījuma dēļ zaudējis kreisās rokas rādītājpirksta galu. Par nelaimes gadījumu ziņojusi tā laika prese.[23, 25]

Darba gaitas turpinājis a/s „Feniks”.[9] Pirmā pasaules kara laikā kopā ar māti un brāļiem devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju. Domājams, mājasgrāmatā [2] norādītais datums – 01.09.1915 (pēc v. s.) – fiksējis dienu, kad uzsāktas bēgļu gaitas. Latvijā atgriezies 1921. g. decembrī.[14] Strādājis par dienas strādnieku uz dzelzceļa,[3] tad par atslēdznieku koku zāģētavā „A. Breitman” Bišumuižā, Bauskas ielā 31,[4, 7, 9] bet vēlāk bijis atslēdznieka meistars Hiršam Veinbergam piederējušā smalkādas izstrādājumu fabrikā „Tornāda”. 1935. g. fabrika atradusies Rīgā, Jelgavas šosejā 9A,[20] bet 1940. g. telefonu grāmatā tās adrese – Rīga, Vienības gatve 25.[28]

Ādu rūpniecības strādnieku arodbiedrības biedrs.[19] Ļoti labs sava amata meistars, teicami pratis sagatavot smalkādu tā, lai tā būtu elastīga un nezaudētu kvalitāti. Augsto profesionalitāti novērtējusi arī fabrikas vadība – tā kā vērtīgajam darbiniekam ļoti patikusi pūtēju orķestra uzstāšanās, darba devējs viņam par godu katru gadu pirms Jura dienas ģimenes īpašumā noorganizējis pūtēju orķestra priekšnesumu. Par šo pasākumu zinājuši visi, un tam gatavojušies – tikuši cepti pīrāgi. Orķestris pulcējies sētā ap ievu un spēlējis tā, ka skanējusi visa apkārtne.

Sakarā ar strādnieku Darba svētkiem 26.07.1936 saņēmis Darba kameras diplomu par ilggadīgu un saticīgu darbu.[15] Ilggadīgos sava aroda strādniekus, ādu rūpniecības strādnieku  arodbiedrības biedrus apbalvošanai izvirzījusi[10] 02.04.1935 reģistrētā[11] ādu rūpniecības strādnieku arodbiedrība,[10] tāpēc laikrakstā „Jaunākās Ziņas” publicētajā sarakstā [15] atslēdznieka [9] Jura Vulfsona vārds minēts pie ādrūpniecībā 30-40 gadus (faktiski – 35) nostrādājušiem.[15] Kopā ar diplomu pasniegta vērtīga dāvana – zelta rokas pulkstenis.   

Pēc Latvijas okupācijas 1940. g. turpinājis strādāt ādu fabrikā „Tornāda”. Strādādams par galveno mehāniķi, atradis paņēmienu, kā vieglāk un vienkāršāk izņemt no falcēšanas mašīnas nažu ruļļa nostrādātos nažus, nebojājot falča iedobumus, kā agrāk nereti noticis.[18, 26, 27]  Iepriekš šo darbu varējuši paveikt četrās stundās, bet pēc uzlabojuma ar jauno kaltu – stundā. Darba ražība cēlusies par 300%.[18, 27] Darba racionalizācijas paņēmiena izstrādāšanas dēļ ticis atzīts par stahanovieti.[18, 26, 27] 

Pēc Otrā pasaules kara līdz aiziešanai pensijā strādājis Latvijas PSR Republikāniskās mednieku biedrības stenda šautuvē par māla baložu (šķīvīšu) lējēju un sporta biedrības „Dinamo” ložu šautuvē par vecāko sargu.

Laulājies ar Alvīni Priedīti 23.06.1928. Mājās salaulājis Katlakalna ev. lut. draudzes mācītājs.[30]

Bērni: meitas Ārija Austra un Irēne. Tēvs gan vienmēr gaidījis dēlu…

Ģimenē un draugu starpā pēc franču modes saukts par Žoržiku, taču perfekti pratis vācu valodu, jo vecāku ģimenē tā bijusi sarunvaloda. Arī vēlāk ar māsu Elizabeti un brāļa sievu Mariju sarunājies vāciski, jo abas sievietes tā vēlējušās. Otrā pasaules kara laikā vācu valodas zināšanas noderējušas vairākkārt. Reiz kāds vācu virsnieks gājis raudzīt, kur palikuši viņa kareivji. Izrādījies, ka viņi netālās mājas pagalmā pārmaiņus vai visu dienu mazgājas pie ūdens pumpja. Kārtības labad virsnieks vēlējies mājas saimniekam ierādīt viņa vietu, bet ģimenes galva droši un bez akcenta atbildējis vācu valodā, tādējādi mazinādams oficiera uzpūtību. Lieliskās vācu valodas zināšanas glābušas arī, kad ceļā no darba uz mājām uz ielas apturējusi patruļa.  Paskaidrojis, ka steidzas mājup pie vienas atstātās meitas. Lai izvairītos no iespējamās nosūtīšanas uz Vāciju, šoreiz gan nācies ne tikai izskaidroties  vācu valodā, bet arī atdot savu vērtīgo mantu – par darba mūžu balvā saņemto zelta pulksteni. (Domājams, ka runa ir par trīs dienu akciju – 03.10.1944-05.10.1944, – kad uz ielām notika cilvēku tvarstīšana sūtīšanai uz Vāciju).17

Dzīvojis Rīgā, Pupu (Zāļu) ielā 2;[2] Pupu (Zāļu) ielā 2-1;[3-7, 9, 13, 14, 20, 21] Pupu (Zāļu) ielā 2-2;[14] Mežaparkā, Visbijas prospektā 9-3;[13, 14] Zāļu ielā 2;[12, 31] Zāļu iela 2-1.[9, 31]

Ar ģimeni dzīvojis tēva mājās Rīgā, Zāļu ielā 2. Pirms kara te uz ģimenes godiem sanākusi Vulfsonu dzimta ar draugiem. Parasti lielākā pulcēšanās bijusi Vecgada vakarā, bet Jaunā gada pirmajā dienā tā pāraugusi vecākās meitas Ārijas dzimšanas dienas svinībās. Vācu okupācijas laikā ģimenes ebrejiskā uzvārda dēļ ticis uzdots māju atsavināt. Rīkojuma izpildītāji ieradās, kamēr saimnieks bijis darbā, taču, parunājuši ar latvisko mājas saimnieci, atzinuši, ka noticis pārpratums. Tomēr kara laikā ģimene no mājas uz laiku izlikta, jo tajā iemitināti prettanku tranšeju racēji. Turpmākajos kara gados ģimenes galva ar vecāko meitu dzīvojis pie māsas Elizabetes Rīgā, Visbijas prospektā 9, bet mājas saimniece ar jaunāko meitu – Rozulā, Cēsu apriņķī, jo tā bijis drošāk.

Ap dzimtas māju bijis plašs augļu koku dārzs, kurā augušas ābeles, ķirši un bumbieres, kas devušas  ļoti gardus augļus. Pašam dārza saimniekam vislabāk garšojuši mālāboli (serinkas). 1940-1941 bargajā ziemā augļu koki izsaluši.  1961. g. dārzu atjaunojis meitas Ārijas vīrs Alfons. Daļu kociņu gan nācies pārstādīt, jo dārza teritorija pārsniegusi noteiktos 600 m2, kas pēc jaunajiem noteikumiem varējuši būt ap privātmāju. Gods kam gods, šo darbu paveikuši teritorijas uzmērītāji, kuriem sirdsapziņa neļāvusi aizlaist postā daļu dārza. 

Savulaik brāļi no mājīpašuma Zāļu ielā 2 bija atteikušies. Faktiski pēc tēva nāves bijis nama pārvaldnieks,[31] taču vēl 1939. g. 4634 m2 lielais nekustamais īpašums [24] skaitījies uz Kārļa Vulfsona vārda. Rīgas pilsētas Nekustamu īpašumu valde par virsīpašuma tiesībām, kuras galvaspilsētai piederējušas uz gruntsgabalu IV hipotēku iecirknī, 475. nodaļā, noteikusi Ls 111.22 lielu izpirkuma maksu.[8, 24] Noslēgt līgumu ar Rīgas pilsētu par virsīpašuma tiesību izpirkšanu galvaspilsētas Rīgas Bāriņtiesa saskaņā ar savu 29.08.1939 lēmumu atļāvusi mirušā Kārļa-Teodora Vulfsona mantojuma masas aizgādnim Augustam Vulfsonam. Līgums mājas kārtībā noslēgts 05.09.1939 un 13.02.1940 Nekustamo īpašumu valde to lūgusi pievienot zemesgrāmatu lietai.[8]

25.02.1943 lūdzis Rīgas pilsētas būvuzraudzības daļai piešķirt mājas Zāļu ielā 2 jumta remontam 10 ruļļus jumta papes, 5 kg papes naglas un 60 kg darvas. Remonts bijis nepieciešams, jo jumta sega 160 m2 platībā nolietojusies un pēdējās vētrās sapostīta: jumts laidis cauri ūdeni, padarot ēku apdzīvošanai nederīgu. 05.03.1943, pārbaudot apstākļus uz vietas, konstatēts, ka vienstāva koka dzīvojamai ēkai stipri nolietojusies jumta sega, kuru bijis nepieciešams salabot un pa daļai atjaunot. 09.03.1943 Būvju uzraudzības valde paziņojusi, ka paredzētajiem remonta darbiem atbilst 10 ruļļi jumta papes un 60 kg jumta darvas. Valde lūgusi arī namīpašniekam J. Vulfsonam pret samaksu izsniegt 4 kg papes nagliņu ēkas uzturēšanai kārtībā.[12]

Tas, ka īpašums skaitījies uz Kārļa Vulfsona vārda, radīja problēmas sievai un meitām, piesakoties uz mantojumu. Personu apliecinošos dokumentos personvārda atšķirīgā – vāciskā (Georgs) un latviskā (Juris) – lietojuma dēļ jau pēc viņa nāves 21.12.1959 notikusi Rīgas pilsētas Ļeņina rajona Tautas tiesa, kas atzinusi faktu, ka Juris Vulfsons pēc tēva nāves līdz pat savai nāvei pārvaldījis mājīpašumu Zāļu ielā 2, bijis Alvīnes Vulfsones vīrs un abu meitu tēvs.[31]

Ārstējies 1. Rīgas pilsētas slimnīcā: 05.08.1926-?.[14]

Miris Paula Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā, Rīgā, 72 gadu vecumā.

Nāves cēlonis: vispārēja ateroskleroze.[31] Gangrēnas dēļ amputēta kāja, taču tas viņa dzīvību nav glābis.

Apbedīts Rīgā, Ziepniekkalna kapsētā.

Avoti:

1. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Katlakalna (Katlakaln); 1877-1891 latviešu, vācu. Dzimušie; 139. kadrs, 97. ieraksts.
2. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Mājas grāmatas; Rīgas pilsētas; Pupu 02; 8. kadrs.
3. LVVA, 1325. f., 1. apr., 235. l., 4.lp.
4. LVVA, 1325. f., 1. apr., 549. l., 2. lp.
5. LVVA, 1325. f., 1. apr., 735. l., 2. lp.
6. LVVA, 1325. f., 1. apr., 930. l., 2. lp.
7. LVVA, 1325. f., 1. apr., 1099. l., 3. lp.
8. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5880. l.
9. LVVA, 1692. f., 1. apr., 41. l., 68. o.p.-69. lp.
10. LVVA, 1692. f., 1. apr., 42. l.
11. LVVA, 1692. f., 1. apr., 63. l.
12. LVVA, 2761. f., 3. apr., 10022. l.
13. LVVA, 2942. f., 1. apr., 15636. l.
14. LVVA, 2996. f., 20. apr., 28938. l.
15. Atzinība strādnieku darbam. Jaunākās Ziņas, Nr. 165 (1936, 25. jūl.), 7., 11.-12. lpp.
16. Bāliņa, Velga. Vectēvs. No: Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2013. Rīga : Rīgas Centrālā bibliotēka, [2014]. 119.-123. lpp. : ģīm. ISBN 978-9934-8218-5-1. ISSN 1691-1377.
17. Bolšaitis, Pēteris. Latvijas klusie varoņi / Pēteris Bolšaitis, Agnese Lūse, Anna Žīgure. Rīga : VESTA-LK, 2017. 52. lpp. ISBN 978-9934-511-37-0.
18. K., V. Biedra Zapoļska metode. Atpūta, Nr. 12 (1941, 14. marts), 14.-15. lpp. : fotogr.
19. Paziņojums. Darbs, Nr. 132 (1940, 20. dec.), 8. lpp.
20. Rīgas adresu grāmata 1925. Rīga : Saturns, 1925. 60. [882.] lpp.
21. Rīgas adresu-izziņas grāmata : 1928. gadam ar Latvijas tirdzniecības-rūpniecības uzņēmumu sarakstu = Das Adress-Informationsbuch der Stadt Riga : mit einem Verzeichnis der Handels- u. Industrieunternehmungen Lettlands für das Jahr 1928 = Адресно-справочная книга г. Риги : на 1928 г. с указателем торгово-промышленных предприятий Латвии. Rīga : LETA, 1928. 550. [812.] lpp.
22. Rīgas apgabaltiesas tirdzniecības reģistra nodaļa… Valdības Vēstnesis, Nr. 16 (1935, 19. janv.), 5. lpp.
23. Rigas kronika. Nelaimes gadijumi. Dsihwes Balss, Nr. 9 (1914, 21. janw.), [3.] lpp.
24. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 123 (1939, 5. jūn.), 6.-8. lpp.
25. Rigas siņas. Nelaimes gadijumi. Jaunais Zeļsch, Nr. 14 (1914, 18. janw.), 3. lpp.
26. Stachanoviešu izgudrojumi par godu partijas XVIII konferencei. Cīņa, Nr. 47 (1941, 22. febr.), 6. lpp.
27. Vērtīgi darba uzlabojumi ādu rūpniecībā. Padomju Latvija, Nr. 47 (1941, 22. febr.), 6. lpp.
28. 1940 Latvia Telephone Directory [tiešsaiste]. [B. v.] : phpBB Group, 2010 [skatīts 2012-12-28]. Pieejams: http://genealogyindexer.org/forum/viewtopic.php?t=1532.
29. Russische Gesellschaft Allgemeine Elektrizitäts-Gesellschaft [Attēls]. No: Rigasches Adressbuch 1905. Riga: Im Selbstverlage des Herausgebers, [1905]. S. [96.]
30. Katlakalna ev. lut. draudzes locekļu saraksts (izraksts no draudzes arhīva).
31. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.