Ievērojams PSRS laiku krievu aktieris, komiķis.

Jurijs Ņikuļins dzimis Demidovas pilsētā (tagad Smoļenskas apgabalā), vietējā teātra aktieru Vladimira un Lidijas Ņikuļinu ģimenē. Viņa māte (dz. Lidija Ivanovna Germanova) dzimusi 1902. gadā Līvānos, vietējā pastnieka ģimenē, kur pavadīja arī pirmos 4 dzīves gadus. 

1925. gadā Ņikuļinu ģimene pārcēlās dzīvot uz Maskavu. 

Valmieras Goda pilsonis, jo kaut kad kara gados karaspēka daļa, kurā viņš dienēja, esot bijusi kaut kur Valmieras apkaimē.

Bijis cirka klauns, strādājot kopā ar leģendāro klaunu - Karandašu. Pēcāk kļuva par PSRS lielākā Cirka vadītāju.

Vislielākko slavu ieguva ar savām lomām komēdijās.

Kādi fakti no Ņikuļina dzīves:

Savu darbu cirkā viņš sāka kā slavenā klauna Karandaša asistents. Pēdējais bija ar ļoti nejauku raksturu, nesaticīgs un ilgstoši varēja runāt rupjības saviem kolēģiem. Kāds konflikts beidzās ar to, ka Ņikuļins meta savam patronam ar cirvi, taču veiksmīgi netrāpīja. Šis incidents nemainīja abu attiecības - abi turpināja strādāt kopā, jo Karandašs novērtēja sava jaunā kolēģa talantu.

To nevarēja teikt par otru cilrka zvaigzni - izcilo cirka klaunu Oļegu Popovu, kurš vienmēr ar skaudību un pat nenovīdību skatījās uz savu kolēģi. Popovam kremta milzīgā publikas mīlestība. Arī tas, ka valsts primās amatpersonas bija draudzīgās attiecībās ar Juriju Ņikuļinu, uzturēja ar viņu personiskus kontaktus.

Ņikuļins lieliski jutās kadrā, tāpēc arī bieži tika aicināts filmēties. Popovu filmēšanas vai Tv kamera padarīja stīvu un mēģinājumi sevi pieteikt kinematogrāfā bija neveikkmīgi. Izcilais klauns Oļegs Popovs bija ļoti populārs ārzemēs un bieži devās labi valūtā apmaksātās viesizrādēs, taču gandarījuma nebija.

Kad Ņikuļinu apstiprināja par Cirka direktoru, Popovs cerēja, ka viņam tiks piedāvāts mākslinieciskā vadītāja postenis, taču Ņikuļins šādu iespēju noraidīja. Cirka vadošos amatos strādā gan Ņikuļina dēls, gan mazdēls. To daudzi viņam gan atklāti, gan aizmuuguriski pārmeta.

Sarežģītas attiecības izveidojās arī ar komiķi Morgunovu, kurš arī izcēlās kolēģu vidū ar sava veida nekaunību un uzstājību, pieprasot sev atzinību un nemitīgu uzmanību, rakstīja sūdzības instancēm, kad Ņikuļinam tika piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums, tai pašā laikā bieži vien zvanīja uz Cirka administrāciju, pieprasot Ņikuļina vārdā brīvbiļetes.

Jubilejas reizē Ņikuļinu brauca sveikt pats Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Bija paredzēts, ka viņš piedalās arī teatralizētā apsveikuma uzvedumā, taču jau mēģinājumā salauza kāju. Tas netraucēja mēram ar ieģipsētu kāju doties arēnā un savu misiju izpildīt līdz galam, līksmi izpildot dziesmu no komēdijas "Briljantu roka" - "А нас все равно" (Bet mums visvienalga!).

Kad \Nikuļins nomira, atvadas no viņa notika trīs dienas. Kā vēstīja ziņu dienesti, kaut kas tāds bija noticies tikai atvadoties no Ļeņina un Staļina. Par Ņikuļina nāvi valstij paziņoja pats prezidents Jeļcins.