Kārlis Aleksandrs Puriņš (1883.-1947.)   Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns 1920. gadā

Dzimis Smiltenes pagasta Liepiņās kā saimnieka dēls. Mācījies Smiltenes pagasta skolā un draudzes skolā.

1904. gadā beidzis ģimnāziju Pēterburgā.

No 1904. līdz 1906. gadam studējis Maskavas universitātē Vēstures un filoloģijas fakultātē, bet vēlāk pārgājis uz Juridisko fakultāti, kuru beidza 1911.g. ar pirmās šķiras diplomu. Pēc beigšanas atstāts Tautsaimniecības katedrā gatavoties zinātniskai darbībai.

No 1911. līdz 1916. gadam Maskavā darbojies kā zvērināta advokāta palīgs, bet no 1916. līdz 1918. gadam - zvērināts advokāts Maskavā.

1918. gadā atgriezies Latvijā un aktīvi iesaistījies valsts dzīvē – divas reizes bijis finanšu ministrs (1918. -1919. un 1920. -1921.), kā arī Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis.

1919. gada septembrī apstiprināts par Latvijas Augstskolas mācībspēku, no 1920.gada docents finanšu tiesībās.1919. gada 3. oktobrī iecelts par Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāna vietnieku, bet no 1920. gada februāra līdz maijam – pagaidu dekāns.

No 1921. līdz 1925. gadam zvērināts advokāts.

Darbību advokatūrā pārtraucis sakarā ar iecelšanu senatora amatā Latvijas Senāta Administratīvajā departamentā.

1926.gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

1937. gadā aizstāvējis doktora disertāciju “Ienākuma nodoklis Latvijā” un ieguvis Dr.oec. grādu, tanī pašā gadā ievēlēts par profesoru.

Darbojies LU Akadēmiskajā sabiedrisko zinātņu biedrībā, veselības veicināšanas biedrībā, Rīgas latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā profesors, Finanšu zinātnes katedras vadītāja vietas izpildītājs, vācu okupācijas laikā - profesors un katedras vadītājs.

1944.g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Miris 1947.g. Grēvenes bēgļu nometnē Ziemeļreinā- Vestfālenā.

Skat. arī Birziņa L. Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki. Tiesiskā doma Latvijā XX gadsimtā. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 50.- 51.lpp.

https://www.jf.lu.lv/

*************************************************

Dzimis 1883. g. 5. okt. Smiltenes pag. Liepiņās lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Marija, dz. Ikšele. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Smiltenes pagastskolā un draudzes skolā. 1904. g. beidzis ģimnāziju Pēterburgā.

1904.–06. g. mācījies MU Vēstures un filoloģijas fakultātē, vēlāk sācis studēt tieslietas.

1911. g. beidzis MU Juridisko fakultāti, atstāts Tautsaimniecības katedrā gatavoties zinātniskai darbībai.

1912.–17. g. zvērināta advokāta palīgs Maskavā, pēc tam zvērināts advokāts.

1918. g. atgriezies Latvijā.

1918. g. dec.–1919. g. jūl. un 1920. g. martā–1921. g. martā Latvijas finanšu ministrs (demisionējis, nepiekrītot Latvijas valdības realizētajai politikai ārējās tirdzniecības un valūtas jautājumos).

Bijis Latvijas Tautas padomes loceklis no Latviešu nacionāldemokrātu partijas saraksta, darbojies Finanšu un budžeta, Juridiskajā un Satversmes komisijā.

1920. g. apr. ievēlēts par Satversmes sapulces locekli no Demokrātu savienības saraksta.

Bijis Latvijas Augstskolas (vēlākās LU) organizācijas padomes loceklis, 1919. g. okt.–1920. g. febr. Ekonomiski juridiskās fakultātes dekāna vietnieks, 1920. g. febr.–jūn. dekāna v. i.

No 1920. g. janv. docents finanšu tiesībās (vēlāk profesors).

No 1921. g. 10. aug. zvērināts advokāts Rīgā.

1922. g. kandidējis 1. Saeimas vēlēšanās no Bezpartejiskā nacionālā centra saraksta (nav ievēlēts).

1925. g. sept. izstājies no zvērinātu advokātu skaita.

1925. g. 6. aug. ar Ministru kabineta lēmumu iecelts par Latvijas Senāta senatoru Administratīvajā departamentā.

No 1935. g. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kredīta sekcijas priekšsēdētājs.

1937. g. ieguvis Dr. oec. grādu, aizstāvot disertāciju “Ienākuma nodoklis Latvijā”.

Darbojies LU Akadēmiskajā sabiedrisko zinātņu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Veselības veicināšanas biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 26. sept. (no 4. okt.) atbrīvots no senatora amata pēc paša lūguma.

No 1940. g. 1. okt. profesors, LVU Ekonomiski juridiskās fakultātes Finanšu zinātnes katedras vadītāja v. i.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. jūl. profesors un katedras vadītājs UR.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Miris 1947. g. 25. jūn. Grēvenes bēgļu nometnē Ziemeļreinā-Vestfālenē, Vācijā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.

Precējies 1920. g. ar Lidiju Lazdiņu (dz. 1896. g. 11. dec.), meitas Ingrīda Vera (dz. 1921. g. 15. aug.), Nora Gundega (dz. 1922. g. 27. aug.).

D. Kooperatīvais un tirdznieciskais kredīts Latvijā. Rīga, 1920.; Finansu zinātņu kurss. Rīga, 1927; Finansu zinātnes kurss / sastādīts pēc Latv. Univ. doc. K. Puriņa lekcijām 1926./1927. mācības gadā u. citiem avotiem. Rīga, 1927; Ienākuma nodoklis Latvijā. Rīga, 1937.

A. LVVA, 7354. f., 1. apr., 632. l.; 1376. f., 2. apr., 12442. l., 172. lp.; 2996. f., 15. apr., 30486. l.; 7427. f., 13. apr., 1383. l.; Latvijas Tautas padomes stenogramu satura rādītājs. Rīga, 1925, 62. lpp.; LU X; LDG; Mačernieks K. Finanču zinātnieka 25 darba gadu atcerei. Tēvijas Sargs. 1937. Nr. 1; Vs. Vec. docents Dr. oec. Kārlis Puriņš. Universitas. 1938. Nr. 2; LKV 17. sēj.; LU XX; EVP; LE (I) 3. sēj.; Liepiņš E. Maskavas latviešu vakari. Fraternitas Moscoviensis. 1870.–1920.–1970. Sidneja, MCMLXX, 170. lpp.; LVV; SLS.