Kārlis Beizaks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.02.1915
Miršanas datums:
15.06.1940
Apglabāšanas datums:
20.06.1940
Kategorijas:
Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Robežsargs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Auce, Sniķerkalna kapi

1940. gada 9. jūnijā PSRS Aizsardzības komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei līdz 12. jūnijam būt kaujas gatavībā, lai sagrābtu Baltijas valstu flotes un bloķētu jebkādu pārvietošanos Baltijas jūrā un gaisa telpā.

1940. gada 15. jūnija rītausmā Padomju Savienības NKVD karaspēka vienības veica vairākus uzbrukumus Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī.

Pētījumu par šiem notikumiem ir veicis kinorežisors, Litenē nogalinātā virsnieka Fridriha Feldmaņa dēls Andrejs Edvīns Feldmanis.

Uzbrukumi notika: 

  • 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. sardzei.  Masļenku robežpunktā, plkst 2:30
  • 3. Abrenes bataljona 1. rotas 3. sardzei Šmaiļos sākās plkst. 03.00
  • 3. Abrenes bataljona 1. rotas 7. sardzei Žuguros, rīutausmā, ap 4:00

Kopumā 15. jūnija rīta uzbrukumu rezultātā sarkanarmieši nogalināja vairākus robežsargus, bet pāri robežai uz PSRS aizveda gūstā 37 cilvēkus. No tiem 10 bija robežsargi, bet 27 bija civiliedzīvotāji, tai skaitā bērni, kurus sarkanarmieši bija sagrābuši par ķīlniekiem apkārtējās mājās.

**

"15. jūnija nakts bija neparasti auksta. No pusnakts uz robežas sardzē atradās Jānis Macītis un Pēteris Cimoška. Viens no viņiem bija gaitnieks, otrs atradās slēpnī. Sardzē atpūtās Kārlis Beizaks.

"25 NKVD kaujiniekiem plkst. 2.30 bija izdevies nemanītiem šķērsot Ludzas upi[…].[…] NKVD kaujinieki bija aplenkuši sardzi no visām pusēm. Aplenkta bija arī sarga Ž. Krieviņa māja un tuvumā esošā D. Maslova jaunuzceltā privātmāja. Apkārt sardzes ēkai bija salikti rokas granātu saišķi, izņemot ieejas durvis. Tas liecināja, ka uzbrucēju sākotnējais nodoms bija saņemt gūstā sardzi bez neviena šāviena."

"Padomju karavīru uzbrukumu atklāja gaitnieks Jānis Macītis […]"

"[…] pēc uzsaukšanas pretinieks uz gaitnieku izšāva automāta kārtu. Redzamība uzbrukuma brīdī līdzinājās gandrīz nullei. Biezā migla bija pārklājusi kordona teritoriju un apkārtni. Šajā situācijā priekšroka bija automātiskajiem ieročiem. Diemžēl visas 35 Abrenes bataljona sardzes bija bruņotas tikai ar kaujas šautenēm."

"Atskanot pirmajiem šāvieniem, uzbrucēji saprata, ka ir atklāti, un mainīja kaujas taktiku, iznīcinot sardzi un nošaujot visus robežsargus. Gaitnieks Jānis Macītis, smagi ievainots, mēģināja sasniegt sardzes māju, kura tajā brīdī vēl nebija aizdedzināta. Netālu no sardzes ēkas J. Macītis uzkāpa rokasgranātai, un viņam tika atrauta kreisās kājas pēda."

"Vislabākajā situācijā atradās sargs Pēteris Cimoška, kurš atradās slēpnī. P. Cimoška pieņēma kauju, jo, dzirdot automātisko ieroču šāvienus, saprata, ka uzbrūk padomju robežsargi. 3. Abrenes bataljona sargiem bruņojumā vēl nebija vieglie rokas automāti. Savukārt pēc P. Cimoškas izdarītajiem šāvieniem pretinieks noteica slēpņa vietu un mēģināja to ielenkt un iznīcināt. P. Cimoška šaujot atkāpās sardzes virzienā, jo dzirdēja, ka ar atsevišķiem šāvieniem sardzi aizstāv Valdis Grīnvalds. Pienākot pie sardzes ēkas, notika neparedzētais – P. Cimoška bija uzkāpis uz viena no granātu saišķiem un tika saplosīts gabalos. Vēlāk, degošajai ēkai sabrūkot, P. Cimoškas mirstīgās atliekas pārogļojās."

"Sarkanarmieši cauršāva sardzes ēku, un Valdis Grīnvalds tajā varēja pārvietoties tikai guļus. Telefona sakari nedarbojās. V. Grīnvalds pieprasīja no guļamistabas K. Beizakam kaujas šauteni. Tas liecina, ka sardzes ieroči atradās vienā no guļamistabām. V. Grīnvalds caur logu atklāja pretuguni; redzamība bija slikta, un viņš šāva uzbrucēju virzienā bez konkrēta tēmējumā.

Acīmredzot K. Beizaks bija pieņēmis lēmumu atstāt ēku un mēģināt aizskriet līdz 1. sardzei pēc palīdzības. Viņš izlēca pa logu un pazuda miglā. Vēlāk izrādījās, ka viņš bija paguvis aizskriet tikai 199 m. K. Beizaks bija ticis garām Žaņa Krieviņa mājai, un viņu nošāva šīs ēkas aplencēji. Vēlāk tiesu medicīnas ekspertīze ķermenī atrada arī granātas šķembas. Skrejošais K. Beizaks bija apmētāts ar rokasgranātām.

Tā kā sardzes ēkā tomēr vēl tika izrādīta kāda pretestība, uzbrucēji pa logiem iemeta degmaisījumus. Iekštelpas aizdegās."

Pēc V. Feldmaņa materiāliem

Latviešu karavīrs, robežsargs -1915.-1940.

Kārlis Beizaks dzimis 1915.gadā Vadakstes pagasta Priedulā  "Birzuļos" 4 bērnu ( Fricis, Kārlis, Augusts un Ērika) ģimenē. Tēvs Žanis Beizaks ar sievu Karlīni bijuši Sakumuižās kalpi.Miris Rīgā ap 1936.gadu

Mācījies Vadakstes pamatskolā.

Dienējis no 1937.gada 12.aprīļa - 1938.gada 24.septembrim armijas štāba bataljona 3.rotā, kur ļoti sekmīgi beidzis instruktoru vienību.Pēc dienesta armijā pieteicies dienēt uz robežas.Bija jāpelna iztika, jo darbs tēva saimniecībā nespēja nodrošināt visus.1939.gada 4.aprīlī ierodas 3.Abrenes robežsargu bataljona1.rotā. Kritis 1940.gada15.jūnija rītausmā.Kārlis Beizaks izjauc Padomju Savienības plānus incidentā Masļenkos, jo tieši viņa raidītās lodes ievaino vairākus sarkanarmiešus un vienu nogalina.

Kārlis Beizaks 1940.gada 20.jūnijā guldīts Auces Sniķerkalna kapos. 1990.gada 18.novembrī viņa kapa vietā atjaunoja Balto krustu.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                        

/pēc Haralda Cābeļa atmiņām/

Avoti: news.lv, lettia.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Žanis BeizaksTēvs00.00.1936
        2Voldemārs PuriņšVoldemārs PuriņšPaziņa00.00.192617.06.1940
        3Ludvigs BolšteinsLudvigs BolšteinsKomandieris05.02.188821.06.1940
        4Pēteris CimoškaPēteris CimoškaCīņu biedrs00.00.191415.06.1940
        5Jānis MacītisJānis MacītisCīņu biedrs00.00.191315.06.1940
        6Valdis GrīnvaldsValdis GrīnvaldsCīņu biedrs22.03.191320.08.1996
        7Hermīne PuriņaHermīne PuriņaCīņu biedrs00.00.189615.06.1940

        15.06.1940 | PSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiem

        Masļenku robežincidents bija PSRS īstenots provokatīvs uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem 1940. gada 15. jūnija rītausmā. Jau nedēļu iepriekš PSRS Aizsardzibas komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei sagatavoties Baltijas okupācijai un bloķēt jebkādas Latvijas militāro un civilo spēku kustības ārpus valsts robežām. 15/6/1940. NKVD kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos. Trešais uzbrukums 7. sardzei Žuguros tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu. 3. Sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS. 2. Sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti. Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.

        Pievieno atmiņas

        Birkas