Arveds Bergs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
13.09.1875
Miršanas datums:
19.12.1941
Papildu vārdi:
Kārlis Kristaps Arveds
Kategorijas:
Jurists, Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Kārlis Kristaps Arveds Bergs bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā latviešu uzņēmēja Kristapa Berga ģimenē.

Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1888-1892).

Pēc tieslietu studijām Tērbatas universitātē (1892-1896) strādāja par zvērinātu advokātu. Vadīja laikrakstu “Baltijas Vēstnesis”, darbojās Rīgas Latviešu biedrībā.

1905. gada revolūcijas laikā A. Bergs nodibināja Latviešu Demokrātisko partiju.

1907. gada viņu izraidīja no Baltijas. Pēc atgriešanās Rīgā darbojās Rīgas literārajā kluba un izglītības biedrībā. Pirmā pasaules kara laikā A. Bergs bija Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas vadītājs, pēc Februāra revolūcijas piedalījās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanā (1917).

Brīvības cīņu laikā bija Latvijas Pagaidu valdības un pirmās vēlētās Ulmaņa valdības iekšlietu ministrs (1919-1921).

1921. gadā A. Bergs izveidoja un vadīja Bezpartejisko Nacionālo centru (vēlāk Latviešu Nacionālā apvienība), bija Satversmes sapulces, kā arī 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Laikraksta “Latvis” galvenais redaktors.

Pēc Latvijas okupācijas viņu apcietināja un deportēja uz PSRS, kur A. Bergs Usoļlaga soda nometnē mira 1941. gada 19. decembrī. Pēc citiem avotiem - tika nošauts saskaņā ar spriedumu:

Diena Vēsturē‏ @UnVissCits 19.12.1941. Čkalovas, tagad Orenburgas, cietuma šautuvē soda vada komandiera, PSRS NKVD 1. specdaļas leitnanta Glotova vadībā nošauj pirmskara Latvijas valstsvīru Arvedu Bergu, vecu, no politikas sen aizgājušu, spaidu darbos izvārgušu vīru.

1991.gadā - pilnībā reabilitēts.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kristaps BergsKristaps BergsTēvs12.03.184306.03.1907
        2Edgars BergsEdgars BergsBrālis03.04.187809.12.1961
        3Līvija MeņģeleLīvija MeņģeleMāsa22.03.187701.05.1966
        4Millija BergsMillija BergsMāsa31.07.188224.01.1966
        5Marta BergsMarta BergsSieva09.01.1928
        6
        Kārlis MeņģelisSvainis00.00.186711.12.1931
        7Ieva Marija LaukersIeva Marija LaukersAttāls radinieks15.10.194026.03.2012
        8Vilis OlavsVilis OlavsDarba biedrs18.05.186728.03.1917
        9Hugo CelmiņšHugo CelmiņšDarba biedrs30.10.187730.07.1941
        10Zigfrīds Anna MeierovicsZigfrīds Anna MeierovicsPaziņa05.02.188722.08.1925
        11Kārlis UlmanisKārlis UlmanisDarba devējs, Domu biedrs23.08.187720.09.1942
        12Voldemārs ZāmuelsVoldemārs ZāmuelsDomu biedrs22.05.187216.01.1948
        13Jānis  BreikšsJānis BreikšsPretinieks25.12.188710.09.1965
        14Marģers SkujenieksMarģers SkujenieksPretinieks22.06.188612.07.1941
        15Fēlikss CielēnsFēlikss CielēnsPretinieks07.02.188810.07.1964

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš

        Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde. Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu

        Pievieno atmiņas

        20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība

        Darbība 20.6.1920- 18.6.1921

        Pievieno atmiņas

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        Birkas