Kārlis Berķis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.01.1883
Miršanas datums:
00.00.1946
Mūža garums:
62
Dienas kopš dzimšanas:
51608
Gadi kopš dzimšanas:
141
Dienas kopš miršanas:
28601
Gadi kopš miršanas:
78
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pulkvedis, Virsnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

LKOK nr.3/996

Berķis, Kārlis

Kapitāns 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.

Apbalvots par 1916. g. 21/22. jūnija cīņām pie Ķekavas.

Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur pēckara posmā miris.

BERĶIS KĀRLIS Jāņa dēls

Bij. 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1883. g. 4. janv, Ceraukstes pagastā Beidzis Bauskas pilsētas skolu. 

1902. g. iestājies Kazaņas junkuru skolā.

1905. g. paaugstināts par apakšpraporščiku, iedalīts 153. Baku kājnieku pulkā.

Līdz 1. pasaules karam sasniedzis štabskapitāna pak.

1914. g. okt. pārcelts uz 239. Konstantinopoles kājnieku pulku, kapteinis, rotas komandieris.

1916. g. janv. pārgājis uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, rotas komandieris.

1917. g. tādā pašā amatā 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.

1917. g. 31. jūl. iecelts par 440. Buguruslanas kājnieku pulka komandieri, 18. okt. par 138. Ohtas kājnieku pulka komandieri.

1917. g. dec. no armijas aizgājis, dzīvojis Smoļenskas un Kalugas gub. latviešu kolonijās, zemkopis.

1919. g. apr. mobilizēts Sarkanajā armijā, satiksmes priekšnieks Ukrainā,

1919.g. 22. aug. pārgājis uz Deņikina armiju, ieskaitīts Kijevas virsnieku bataljonā.

1920. g. febr. veselības stāvokļa dēļ atvaļināts,

1920.g. okt. iestājies ģenerāla Vrangela armijā.

Apbalvots ar:

  • Staņislava II, III šķiras,
  • Annas II, III šķiras,
  • Vladimira IV šķ. ordeņiem,
  • Jura krusta IV šķiras,
  • Jura Zelta ieroci. 

1916. g. 21-22. jūn. pie Katrīnmuižas spēcīgā ienaidnieka ugunī Berķis ieņēma vāciešu pozīcijas, sagūstīja 2 virsniekus un 40 kareivjus, ieguva daudzas trofejas, tā sekmēdams uzvaru visā kaujā. 

1921. g. janv. atgriezies Latvijā.

1921.g. 28. janv. iestājies Latvijas armijā, bataljona komandieris 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

1923. g. pārcelts par Bauskas apr. priekšnieku, 13. Bauskas aizsargu pulka komandieris.

1929. g. devies uz Franciju, strādnieks, studējis. Pēc atgriešanās Latvijā neatkarības pēdējos gados Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktors un valdes loceklis. 

1941. g. 14. jūn. izsūtīta ģimene, pats izvairījies no represijām.

1944. g. aizbraucis uz Vāciju, kur pēc kara miris (datums nav zināms).

 

Avoti: lkok.com, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas