ASV militārais veterāns, pilots, "zaļo berešu"vecākais seržants (MSG), jau kā nepilngadīgs piedalījies cīņās pret padomju okupantiem Latvijā, vēlāk iesaukts leģionā.

Piedalījies 2. Pasaules karā, Vjetnamas karā, miera uzturēšanas spēkos Eiropā.

Dzimis Latvijā.

Kara gaitas viņam sākušās jau pusaudžu gados,- jau 1939. gada oktobrī, kad viņam bija tikai 14 gadi, Latvijā tika izvietotas krievu militārās bāzes, bet jau 1940. gadā Latvija tika okupēta. Par spīti disciplīnai, krievu karavīri nereti gājuši "brīvsolī", lai aplaupītu vietējos latviešu zemniekus. Pēc ražas novākšanas viņš ar tēvu bija izrakuši bedri kartupeļu glabāšanai ziemai, kad bija uzzinājuši par kaimiņu mājas aplaupīšanu, tādēļ pat esot uz lauka, kopā ar tēvu, kurš bijis 1. Pasaules kara veterāns, līdzi ņēmuši karabīnes. Kādu dienu viņi pamanījuši, ka 3 bruņotu krievu marodieru grupa iegriežas viņu pagalmā. Pēc tēva dota signāla viņi grupu likvidējuši, jo baidījušies par to, ka pēc aplaupīšanas viņus tāpat dzīvus neatstātu, jo dzīvojuši meža ielokā, attālāk no citām mājām. Pēc šī gadījuma tēvs slapstījies mežā, taču, nekāda izmeklēšana nav notikusi- iespējams, paši krievi nav vēlējušies atzīt, ka daļa bāzēs izvietoto karavīru iet aplaupīt civiliedzīvotājus.

1941. gada vasarā vāciešus viņi esot sagaidījuši kā daudzi latvieši- kā atbrīvotājus.

1944. gadā Kārlis bijis spiests iet leģionā. Kā viņš pats atzinis- apmācība bija minimāla, apbruņojums - nepietiekams, taču latvieši nereti tikuši sūtīti uz bīstamiem kauju iecirkņiem. Kaujās ievainots un evakuēts uz Vāciju.

Zinot, ka Latvija ir okupēta un vāciešiem karš zaudēts, pēc izveseļošanās Austrumvācijā, nolēmis bēgt no tuvojošās krievu armijas un dezertēt.

Viņam izdevies aizbēgt līdz Dānijas teritorijai, kur nonācis angļu gūstā. Gūstā viņš pabijis apmēram gadu,- sākumā Dānijā, vēlāk Beļģijas teritorijā.

Gūstekņu nometnē iesaistījies darbā,- apsargājis un krāvis ASV armijas inventāru, kurš ticis sūtīts atpakaļ uz ASV. Saņemot piedāvājumu doties uz Kanādu vai ASV, tam piekritis, jo esot bijis "gatavs pieņemt jebko, tikai ne komunismu". Angļu valodu viņš nav zinājis

Vēlāk pārcēlies uz ASV, Losandželosā. Tur dzīvojot Anaheimā, vācis apelsīnus taču vēlāk, kā daudzi citi trimdas latvieši, nolēmis iesaistīties armijā. Lai gan sākumā viņu bijis paredzēts sūtīt uz Koreju, uzzinot viņa vācu un krievu valodas prasmes, viņš nosūtīts misijā atpakaļ uz Eiropu- uz Austriju.

Austrijā pēc 3 gadu dienesta, ieguvis ASV pilsonību.

Pēc atgriešanās ASV, kādu laiku dienējis Ordas Fortā (Fort Ord) militārā policijā, kur ieraudzījis aicinājumu iesaistīties jaunizveidoto "zaļo berešu" apmācības kursā Fortbregā. Dienējis  82. un 101. desanta divīzijās (82nd Airborne Division at Fort Bragg, 101st Airborne Division at Fort Campbell, Ky).

Vjetnamas karā ievainots kājā, taču turpinājis kauju, par ko saņēmis "Purpura sirdi" ("Purple Hart"). Saņēmis arī citus apbalvojumus par īpašu drosmu kaujās.

Pēc Vjetnamas kara kļuvis par instruktoru Fortbregā.

1976. gadā, pēc 26 gadu dienesta ASV armijā un atvaļināšanās, apmeties Lī grāfistē (Lee county), kur 6 gadus pašrocīgi būvējis savai ģimenei guļbūves māju.

Ģimenē piedzima 2 bērni- meita Sjūzena (Susanne Creed, dzīvo Fajetvilā) un dēls Džims Briģis (Teksasā), kā ar izaudzināta audžumeita Pamela (Pamela Steen), vēlāk piedzimuši 8 mazbērni

Pensijas gados strādājis par Civilās aviācijas pilotu.

2013. gadā, pēc sievas nāves, pārvācies uz dzīvi veco ļaužu mītnē Fajetvilā.

Miris Veco ļaužu mītnē Fajetvilā, ASV.

Piemiņas brīdis noturēts un apglabāts Sendhilas Valsts veterānu kapsētā Fortbregā (Sandhills State Veterans Cemetery on Fort Bragg, NC)