Kārlis Būmanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.08.1892
Miršanas datums:
23.10.1975
Apglabāšanas datums:
27.10.1975
Mūža garums:
83
Dienas kopš dzimšanas:
48086
Gadi kopš dzimšanas:
131
Dienas kopš miršanas:
17691
Gadi kopš miršanas:
48
Papildu vārdi:
Aleksandrs (Kahrl Alexander Buhmann)
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Militārpersona, karavīrs, Mācītājs, Pedagogs, skolotājs, Skauts, Strēlnieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Teologs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Lincoln, Wyuka Cemetery

Dzimis 3.VIII (22.VII pēc v. st.) 1892. Rīgā namsaimnieka Pēteŗa Būmaņa (Buhmann) un Mades (Madalas), dzim. Ašup (Aschup), ģimenē.

No 1912. līdz 20.VI 1914. mācījies O.N. Serkova privātās reālsk. 6.kl. Rīgā; 1914. reālsk. beidzis.

Mācījies Vladimira krsk. Petrogradā, stud.rer.milit., sk. absolvējis 1.II 1916.

Pēc krsk. beigšanas ieskaitīts par virsnieku rezerves 162. Kājnieku bat.; dienējis Permā.

2.X 1916. ieskaitīts par 1.Daugavgrīvas latv. strēlnieku pulka 8.rotas (VIII) jaunāko virsnieku.

9.XII 1916. paaugstināts podporučika (lt.) dienesta pakāpē, ar izdienu no 1.X 1915.

9.XII 1916. pārvietots uz pulku, 23.XII 1916. iecelts par 5.rotas kom-ŗa a.p.i.

No 23. līdz 31.XII 1916. piedalījies kaujās.

XII 1916. iecelts par 8.rotas kom-ra a.p.i.

No 12. līdz 20.I 1917. piedalījies kaujās.

13.III 1917. paaugstināts poručika (jaunākā virsnieka) dienesta pakāpē, ar izdienu no 1.II 1917.

18.IV 1917. iecelts par 7.rotas jaunāko virsnieku.

No 5.X līdz 12.XI 1917. bijis 7.rotas kom-ŗa a.p.i.

No 18.XI 1917. dienējis Daugavpils kaŗa apg. štābā.

Krievijas revolūcijas laikā 1918. bijis plkv. F. Brieža pretlielinieciskās org-jas Petrogradas grupas biedrs.

1918. bijis krievu ģen. A.Deņikina armijas virsnieks.

1920. atgriezies Latvijā. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas kaŗā. 25.IX 1920. no dienesta atvaļināts vlt. dienesta pakāpē.

15.IX 1922. iestājies LU Teoloģijas fak., stud.theol. (matr. nr.6648). 16.IX 1929. sekmīgi beidzis LU Teoloģijas fak. pilnu kursu; piešķirts cand.theol. grads.

Pie prof. Maldoņa studējis ētiku.

Studiju laikā strādājis par skol. Klaustiņa, Rīgas Jūrmalas pils. sk. (1925-28). un Madonas ģimn.

14.V 1933. ordinēts par mācītāju Cēsu prāvesta iecirknī.

Bijis vikārmācītājs Cēsu iecirknī; izpildījis vikāra mācītāja vietas Lazdonā, Lubānā, Ļaudonā un Liezerē.

Bijis Aizsargu un skautu mācītājs.

Bijis Cesvaines Valsts ģimn. inspektors, no 1936. direktors. Mācījis ticības mācību un fizisko audzināšanu.

1.pad. okupācijas laikā 1940. bijis krievu valodas un fiziskās audzināšanas skol. Saldus ģimn.

Vācu okupācijas laikā XI 1941. atkal iecelts par Cesvaines ģimn. direktoru.

1944. bijis mācītājs Cēsu iecirkņa prāvesta rīcībā.

1944. rudenī devies bēgļu gaitās; dzīvojis Austrijā, vēlāk Vācijā. Bijis mācītājs un audzinātājs Grēvenes un Minsteres DP nometnēs, bijis Grēvenes nometnes izglītības sekcijas vad.

27.XII 1950. ar ģimeni ieradies ASV. Sākumā strādājis fizisku darbu Oklahomā, svētdienās sludinājis latv. kopām Oklakomas pils., Teksasā un Kanzasā.

1953. ar ģimeni pārcēlies uz Linkolnu, Nebraskas pavalsti. Kopš 1953. bijis mācītājs un svētdienas sk. skol. Linkolnas Sv. Jāņa dr. Papildus mācītāja pienākumiem, strādājis fizisku darbu.

1974. rudenī pensionējies. 1974. Linkolnas Sv. Jāņa dr. pad. ievēlēts par emeritēto mācītāju.

Publicējies žurnālā Ceļa biedrs.

LSCO biedrs. 10 gadus vadījis skautu pulciņu, kas darbojies pie Cesvaines Valsts ģimn. Bijis skautu 42. vienības pr.

Bijis Aviācijas pionieru 19. pulciņa pr.

Darbojies Aizsargu org-jā. No 1931. līdz 1940. bijis 9.Madonas aizsargu pulka rotas 1.kom-ris.

Par kauju nopelniem Krievijas armijā  20.II 1917. apbalvots ar Sv. Annas ordeņa IV šķ.

20.V 1973. kā atzinību par 40 gadiem mācītāja amatā saņēmis Bazn. virsvaldes mācītāja Nopelnu krustu.

Pārcietis vairākas smagas operācijas. 23.X 1975. miris no ļaundabīgā audzēja Linkolnā, Nebraskā, ASV. 27.X 1975. izvadīts no Linkolnas Sv. Jāņa bazn. un apglabāts Linkolnas Vaijuka kapsētā (Wyuka Cemetery).

24.V 1926. apprecējies ar Emīliju Škensbergs (25.IV 1904. – 17.V 1972.). Ģimenē ir dēls Osvalds Oļģerts (29.V 1929.) un meita Zigrīda (24.V 1932.).

Luterticīgs, Rīgas Sv. Jāņa dr. loceklis. ASV bijis Linkolnas Sv. Jāņa dr. loceklis, dr. mācītājs.

4.II 1925. bijis viens no studentu korporācijas Fraternitas Academica 22 dibinātājiem. K!tā ievēlēts par s/l ref! vak! pr., I!G!T!t!, sekr! un vsen!. 20.I 1930. filistrējies. Komitāts 2.II 1940. Pēc II pasaules kaŗa darbojies Grēvenes (Vācijā) un Linkolnas (ASV) latv. K!K!. K!ta s/l Vidienes kopā ievēlēts par s/l ref! vak! pr.

 

LVVA, 1632.f., 2.apr., 358.l. 19.lpp.,

LVVA, 1640.f., 1.apr., 524.l, 38.lpp.    

LVVA, 4266.f., 1.apr., 7.l., 13.lpp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 38.l., 47.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 6595.l.,

XII armijas pav. nr.178/1917.,

Latv. strēlnieku II brigādes pav. 1.I 1917.,

Daugavgrīvas latv. strēlnieku pulka pav. nr. 404/1916., 9/1917., 67/1917., 128/1917., 366/1917., 391/1917., 404/1917.,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939. -105.lpp.,

Fraternitas Academica internais izdevums Melns-Zaļš-Zelts nr.13 1976. pavasara sēmestris. Fil!A.Treus. Dib. māc. Kārlis Būmanis-Memoria fratrum. 3.VIII.1892. - 23.X 1975.-27., 28.lpp.,

Tēvija nr.122, 20.XI 1941. Iecelti ģimnāziju direktori, 3.lpp.,

Laiks nr.60, 29.VII 1967. J.M. Pa mūža gadu kāpnēm, 7.lpp.,

Laiks nr.89, 5.XI 1975. J.Mierkalns. Mums zudušie. Mācītāja, paidagoga, kaŗavīra piemiņai, 7.lpp.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipogrāfija 2004. -72.-74.lpp., 

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005. -142.lpp.,

30.lp. nr.263 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/238/book/5798.html,

http://academica.lv/konvents/dibinataji/

Avoti: LVVA, biographien.lv, ASV latviešu laikraksts "Laiks", Album Fratrum Academicorum

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        Nav norādīti notikumi

        Birkas