Kārlis Cēbers bija dzimis Sārienas pagasta muižiņā, kuru tēvs nomāja, bet bērna dienas pavadīja Somijā, kur tēvs bija kņaza Menšikova muižas pārvaldnieks. Sākoties zēna skolas gadiem, vecāki atgriezās Latvijā un nopirka Valteru mājas Skrīveros. Kārlis Cēbers pabeidza Skrīveru draudzes skolu, turpināja mācī bas Rīgas 1. reālskolā, bet pirmā pasaules kara izraisīto bēgļu gaitu norisē ar uzslavu pabeidza Maskavas 1. reālskolu un drīz pēc revolūcijas Krievijā atgriezās ar vecākiem dzimtenē, apmetoties Rīgā. Kā jaunās Latvijas karaskolas pirmā izlaiduma kadets viņš piedalījās dzimtenes atbrīvošanas cīņās. K. Cēbers iestājās jaundiblnātajā Latvijas universitātē, kuru pabeidza 1928. gada 30. martā ar būvinženiera grādu tiltu un ceļu būvniecībā, tūlīt saistoties darbā par galveno inženieri ceļu un tiltu būvēm Latvijas ceļu departamentā. Paliekot šai amatā līdz 1940.gadam, viņa vadībā projektēti un izbūvēti galvenie Latvijas ceļi. Līdztekus viņš 5 gadus bija Ogres pilsētas būvinspektors. Laikā no 1936. — 1938. gadam valdība Cēberu trīs vasaras komandēja uz Vāciju, lai viņš tur iepazītos ar modernajiem auto ceļiem un to konstrukciju. Saskaņā ar satiksmes ministra lēmumu, viņu 1938. gadā iecēla par ministrijas inspektoru - konsultantu, bet 1942. gadā par saimniecības daļas vadītāju. 1943. un 1944. gadā K. Cēbers bija Latvijas ceļu departamenta vicedirektors. Viņš publicējis arī rakstus par moderno ceļu būvi Latvijas periodikas tehniskajos izdevumos. Bēgļa gaitās pēc otra pasaules kara K. Cēbers bija Mežotnes bēgļu nometnes komandants un skolotājs latviešu tehnikumā Oldenburgā, pasniedzot matēmatikas priekšmetus, bet 1949.gadā izceļoja uz Kanādu, kur līdz 1956. gadam bija nodarbināts Senator Rouger Ltd. zelta raktuvju inženieru birojā Kvebekas provincē, tad pārcēlās uz dzīvi Toronto, kur savā profesijā strādāja Ontario ātrceļu departamentā līdz šā gada martam, kad slimība spieda pārtraukt darbu, lai 10. jūlijā pieveiktu pa visam. 

Avots: Latvija Amerikā, 02.08.1967