Menchengladbachas slimnīcā 19. septembrī pēkšņi pēc īsa vājuma mūsu Kārlis aizgājis turp, no kurienes nevienam nav atgriešanās. Žēlošanās, ka viņam kas kaitētu vai būtu kādas citas grūtības, iepriekš netika dzirdētas. Vienmēr Kārli varēja satikt katras trešās piektdienas pēcpusdienā klosterī. Runīgs, smaidīgs, zinīgs ikdienas jaunumu atklājējs un interesants stāstītājs gan par šo, gan to.
Viņam nebija par grūtu pavadīt stundas ceļā (dažreiz mēnesī vairākas reizes), lai tikai būtu korists Ķelnes latviešu korī un kopā ar to varētu piedalīties gandrīz visos trimdas Dziesmu svētkos Eiropā.
Vispār Kārlim patika daudz ceļot pa kontinenta zemēm, un ģeogrāfija, citu tautu likteņu vēsture bija viņa populārākie temati. Tautiskās pašapziņas stiprināšanai, papildināšanai katru vasaru trīs mēnešus viņš dzīvoja savās mājās Saulkrastos, netālu no jūras, pie saviem mīļajiem tuviniekiem. Apgāds "Artava" Rīgā izdeva viņa grāmatu "Vra ceļš", viņš bija DV organizācijā, ilgus gadus vadīja Latviešu biedrību Reinzemē un līdz pēdējam brīdim bija rosīgs Latviešu Preses biedrības biedrs Vācijā.
Kārļa dzīves ceļš nav bijis rozēm kaisīts. Viņu iesauca Latviešu leģionā no 2. Rīgas Valsts ģimnāzijas 4.klases. Viņš piedalījās Nevelas kaujās un piedzīvoja, kā Roberta Oša Rīgas policijas pulks kopā ar pievienotajiem citu vienību bataljoniem sarkanarmijas divīzijām aizsprostoja ceļu uz Zilupi. Polijā un Baltkrievijā piedalījās akcijā mežu un purvu tīrīšanā no iefiltrētiem sarkanajiem partizāniem,
Tornā raka grāvjus, Putlosā nokļuva gūstā, izbēga. Pēc tam Flensburgas latviešu ģimnāzijā ieguva abitūrija dokumentu, kas deva tiesības iestāties augstskolā. Bija jāsameklē darbs, jātiek pie naudas. Progresēja frontē smagajos apstākļos iegūtā slimība, daudz laika prasīja veseļošanās. Iznācis no sanatorijas, tūlīt iestājās angļu armijas sardžu dienestā. Taču militārā gaisotne neveicināja ieceri nākotnē tikt uz priekšu. Kārlis strādāja uz būvēm un uzsāka studijas Āhenes Tehniskā augstskolā, Būvinženieru fakultātē. Radās veselības traucējumi, un pēc dažiem semestriem studijas bija jāpārtrauc. Tika nokārtota kara invalīda pensijas saņemšana. Ģimenē auga divas meitas, vecākā - Laimdota ieguva praktizējošas ārstes licenci. Viņa nomira 42 gadu vecumā, ļaunas slimības pieveikta. Jaunākā meita ir precējusies. Kārlim ir pieci mazdēli, braši, čakli zēni.
Nīderkrichtenes tuvumā Kārļa ģimenei pieder neliela ozolu birze un pilsētā māja ar dārzu. Atpūtas brīžos Kārlis kavējās atmiņās, rakstīja vēstules pasaulē izklīdušiem draugiem, daudz lasīja, spēlēja šahu, biljardu, mērojās spēkiem zolītes spēlē ar partneriem no Babītes, Ļaudonas, Odzienes. Pat 80 gadu vecumā Kārlis bija oriģināls.
Pa savu taku tu esi aizgājis tālumā, dzimtās puses Saulkrastu smilšu kalniņā.

Avots: Brīvā Latvija, 22.10.2005