Kārlis Goppers

Kārlis Goppers bija Latvijas armijas ģenerālis. Latviešu strēlnieku virsnieks, divkārtējs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Leģendāra militārpersona.

Dzimis 1876. gada 2. aprīlī  Plāņu pagastā,

Miris 1941. gada 25. martā (64 gadi) Ulbroka

Dzīvesbiedre Vera (dzimusi Pajevska; 1889 — 1956)

Bērni

Miķelis (1908 — 1996)

Tatjana (1913 — 1995)

Sergejs (1915 — 1963)

Dzimis Plāņu pagasta Maskatu saimniecībā. Vecāki bija lauksaimnieki, kuru ģimenē bija seši dēli.

Pirmo izglītību baudījis Trikātas draudzes skolā. Pēc tās pabeigšanas turpat sagatavojies savvaļnieku eksāmenam, kuru nokārtojis viņš iepazina militāro dienestu Pleskavas kadetu korpusā.

Kopš 1893. gada Krievijas impērijas armijas dienestā. Sākumā dienēja Kauņas cietokšņa bataljonā. 

1894. gadā iestājies Viļņas junkurskolā, kuru viņš pabeidza 1896. gada jūlijā iegūstot podpraporščika dienesta pakāpi.

Pēc tam pārcelts uz 97. Vidzemes kājnieku pulku, kurš bija dislocēts Daugavpilī, bet pēc tam,

no 1896. gada, pārcelts uz 189. Belgorajas kājnieku pulku (paaugstināts par podporučiku).

Kopš 1900. gada poručiks, bet no štābskapitāna pakāpē.

No 1905. gada dienējis 183. Pultuskas kājnieku pulkā.

1912. gadā paaugstināts par kapteini .

Piedalījies Pirmajā pasaules karā.

No 1914. gada cīnījies frontē pret Austroungārijas spēkiem. Piedalījās kaujās pie Holmas (Sanajas upes rajonā), uzbrukumā Krakovai, kā arī citās kaujās.

1916. gada jūnijā triecienā pie Baranovičiem pārrāva četrkārtīgu pretinieka nocietinājumu līniju.

1915. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi, bet 1915. gada martā par pulkvedi.

1916. gada maijā iecelts par Latviešu strēlnieku rezerves bataljona komandieri.

Šajā amatā stājās 1916. gada augustā, kad bija izārstējis ievainojumu. Decembrī tika iecelts par 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieri.

No 1917. gada bija 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieris. Par vācu frontes pārraušanu Ziemassvētku kaujās tika apbalvots ar III šķiras Jura krusta ordeni.

Kopā Pirmajā pasaules karā šo apbalvojumu ieguva 53 cilvēki, bet Goppers bija vienīgais latvietis starp viņiem. Oktobrī netika paaugstināts par ģenerālmajoru sakarā ar Oktobra revolūciju.

1917. gada decembrī Goppers atstāja dienestu. Pēc dienesta dzīvojis Petrogradā un Maskavā.

Kopā ar Frīdrihu Briedi bija "Latviešu karavīru nacionālās savienības" izveides iniciators. Iesaistījās Borisa Savinkova "Dzimtenes un glābšanas savienībā". Sākotnēji bija organizācijas štāba dežūrējošais pulkvedis, bet pēc tam mobilizācijas nodaļas vadītājs.

1918. gadā jūlijā bija viens no Jaroslavļas sacelšanās vadītājiem. Pēc sacelšanās izgāšanās Samarā iestājās Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijā. Bija armijas virspavēlnieka un valdības mītnes apsardzības bataljona komandieris, bet

1919. gada sākumā tika ieskaitīts Kolčaka armijā. komandēja 21. Jaickas divīziju Urālu frontē. Darbojās arī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālajā padomē. Sekmējis Imantas pulka izveidi, ieskaitījis to savas divīzijas sastāvā.

1919. gada novembra sākumā Vladivostokā ieskaitīts Imantas pulkā kā pulkvedis. Nākamā gada jūnijā kopā ar pulku atgriezies Latvijā. 

1920. gada 5. jūnijā tika iecelts par Apsardzības ministrijas (vēlākā Kara ministrija) Padomes locekli.

1920. gada augustā tika paaugstināts par ģenerāli (skaitot no 1917. gada 13. augusta). Oktobrī apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķiras).

Kopš 1924. gada komandēja 2. Vidzemes kājnieku divīziju un reizē izpildīja Rīgas garnizona priekšnieka pienākumus.

1927. gada 25. februārī apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (II šķiras).

1930. gadā pabeidza Kara akadēmiskos kursus 8 mēnešu kursus.

1934. gada aprīlī tika atvaļināts no dienesta, jo bija sasniedzis maksimālo dienesta vecumu.

Ņēma aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē. Bija Latvijas skautu centrālās padomes prezidents, Latvijas aizsardzības biedrības priekšnieks, Latviešu veco strēlnieku biedrības biedrs, Pulkveža Brieža biedrības biedrs (no 1924.), kā arī citu organizāciju biedrs. Sarakstījis arī vairākas grāmatas, kas bija saistītas ar viņa cīņu gaitām, kā arī ar militāro teoriju.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā tika arestēts. Apsūdzība sākotnēji izvirzīta pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-13 panta, arests pamatots ar KK 146. pantu.

Cietumā apsūdzētais ievietots 1. oktobrī. Goppera Kārļa Jāņa dēla krimināllieta atrodas VVA fondā Nr1986 (LPSR VDK par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas), lietas Nr7516, kopā 83 lapas. Izmeklētāja (leitn. Gruševojs) 17. septembra ziņojumā/lēmumā par aresta nepieciešamību (20. septembrī to apstiprinājis LPSR Iekšlietu tautas komisārs) minēti divi Goppera pretvalstisko darbību apliecinoši fakti:

  • Antons Zandovskis Roberta dēls 16. augustā liecina, ka atvaļinātais ģenerālis esot izveidojis un vadījis skautu organizāciju (izmeklētājs pasvītrojis organizācijas nosaukuma tulkojumu: "razvedčiki" - izlūki);
  • Pāvels Ņedumovs Nikolaja dēls 10. septembrī liecinājis, ka Kārlis Goppers Krievijas pilsoņu kara laikā vadījis pretlieliniecisko sacelšanos Jaroslavļā.

Goppera paraksts, ka ar lēmumu iepazinies, liecina, ka viņš arestēts jau 15. septembrī, savukārt aresta orderis (bez prokurora sankcijas) izsniegts 20. septembrī.

1941. gada 25. martā ar diviem šāvieniem pakausī ģenerālis Kārlis Goppers nošauts un aprakts masu kapā Ulbrokas mežā.

1944. gada maijā pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos, bet sirds apglabāta Trikātas kapos.

1992. gada 11. februārī Kārlis Goppers reabilitēts saskaņā ar 1990. gada 3. augusta Latvijas Republikas likumu „Par nelikumīgi represēto reabilitāciju”.

Literatūra

  • Latvijas armijas augstākie virsnieki :1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca/(sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4

Apbalvojumi:

  • Krievijas Sv. Staņislava ordeņa III šķira
  • Krievijas Sv. Annas ordeņa III šķira
  • Krievijas Sv. Jura zobens
  • Krievijas Sv. Staņislava ordeņa II šķira
  • Krievijas Sv. Annas ordeņa II šķira
  • Krievijas Sv. Jura ordeņa IV šķira
  • Krievijas Sv. Vladimira ordeņa IV šķira
  • Krievijas Sv. Vladimira ordeņa III šķira
  • Krievijas Sv. Jura ordeņa III šķira
  • Serbijas Kadžordževiču zvaigznes III šķira
  • Lāčplēša Kara ordeņa III šķira
  • Francijas Goda Leģiona komandiera krusts
  • Čehoslovākijas kara krusts
  • Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme
  • Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordenis
  • Lāčplēša Kara ordeņa II šķira
  • Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira
  • Zviedrijas Šķēpa ordeņa I šķiras komandiera krusts
  • Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
  • Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira
  • Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
  • Lietuvas Ģedimina ordeņa II šķira
  • Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļa
  • Latvijas skautu Pelēkā Vilka ordenis
  • Latvijas Skautu Baltās lilijas ordenis
  • Latvijas skautu pateicības zīme „Svastika”

Arestēts 1940. g. 20. sept. Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls

1941. g. 18. janv. piespriedis G. nāvessodu (KPFSR KK 58-2. 4. 10, 11. 13). Nošauts

1941. g. 25. maijā Rīgas Centrālcietumā, aprakts Stopiņos.

Kaps atklāts 1944. g. apr., G. pārbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija: ET: Kārlis Goppers (2. Vidzeme diviisi ülem) apbalvots ar Kotkarist II šķ. (04.08.1932)

lkok.com

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv, lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Sergejs GoppersSergejs GoppersDēls24.01.191509.04.1963
        2Miķelis GoppersMiķelis GoppersDēls13.06.190800.00.1996
        3Tatjana  BarševskaTatjana BarševskaMeita08.08.191320.10.1995
        4Augusts GoppersAugusts GoppersBrālis29.09.187217.09.1938
        5Vera GoppereVera GoppereSieva23.08.188231.07.1956
        6
        Verners BarševskisZnots00.00.1906
        7
        Irja Ausma GopperVedekla12.01.190622.08.1984
        8
        Pauls BarševskisMazdēls04.05.195031.01.2003
        9
        Ieva GulēnaMazmeita06.12.194205.05.1963
        10Fricis GoppersFricis GoppersRadinieks23.04.187426.11.1936
        11Janis RozentālsJanis RozentālsAttāls radinieks18.03.186608.01.1917
        12Žoržs Edvards Vikšs-SoboļevskisŽoržs Edvards Vikšs-SoboļevskisDarba biedrs17.01.189816.05.1943
        13Milda GrīnfeldeMilda GrīnfeldePaziņa04.10.190928.09.2000
        14Aleksandrs UpelincisAleksandrs UpelincisPaziņa12.08.189500.00.1927
        15Elija Forsele-RozentāleElija Forsele-RozentālePaziņa26.06.187126.06.1943
        16Jānis KurelisJānis KurelisDomu biedrs06.05.188205.12.1954
        17Fridrichs BriedisFridrichs BriedisDomu biedrs05.07.188828.08.1918
        18Andrejs AuzānsAndrejs AuzānsDomu biedrs04.04.187123.03.1953
        19Verners TepfersVerners TepfersDomu biedrs09.10.189322.11.1958
        20Roberts ValdmanisRoberts ValdmanisCīņu biedrs08.01.187407.02.1932
        21Boris SavinkovBoris SavinkovCīņu biedrs31.01.187907.05.1925

        20.02.1870 | Tiek iesvētīts Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams

        Pievieno atmiņas

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        11.01.1917 | Beidzas 1. Pasaules kara Ziemassvētku kaujas

        Pievieno atmiņas

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Pievieno atmiņas

        Birkas